×
Mobilā versija
-8.7°C
Eleonora, Ariadne
Trešdiena, 21. februāris, 2018
17. janvāris, 2018
Drukāt

Nāks bez buldozera. LFF prezidenta amata kandidāts Vadims Ļašenko (1)

Foto no Vadima Ļašenko arhīvaFoto no Vadima Ļašenko arhīva

Vadims Ļašenko uzskata, ka Latvijas futbolam ir visi priekšnosacījumi straujai attīstībai.

Revolūcija nav nepieciešama – Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidenta amata kandidāts Vadims Ļašenko uzskata, ka organizācijas vadībā nevajag iejaukties ar radikālām metodēm.

Mežecka kandidāts?

Uz LFF prezidenta amatu ir trīs kandidāti – Latvijas izlases bijušais kapteinis Kaspars Gorkšs, bēdīgi slavenais SK “Cēsis” prezidents Krišjānis Kļaviņš un Latvijas Telpu futbola asociācijas (LTFA) vadītājs Vadims Ļašenko. Pēdējais publiski ir vismazāk zināmais. “Man ir ģimenes bizness, kas saistīts ar mēbeļu tirdzniecību un nekustamo īpašumu attīstīšanas projektiem, tostarp ārpus Latvijas. Tas sekmīgi strādā bez nepieciešamības ikdienā iejaukties, tādēļ ļoti daudz laika esmu varējis veltīt savai sirdslietai futbolam – proti, telpu futbola attīstībai Latvijā – un ģimenei,” ar sevi iepazīstina 33 gadus vecais Ļašenko.

Sarunās ar futbola sabiedrības pārstāvjiem izrietēja viedoklis, ka tieši Ļašenko būs Gorkša nopietnākais konkurents, jo Kļaviņam līdzi nāk negatīvā bagāža, kas saistīta ar iespējamu dalību spēļu sarunāšanā. Ļašenko simpātijas acīmredzot iegūs tie, kam labpatīk līdzšinējās LFF vadības darbs. Atšķirībā no abiem pārējiem pretendentiem viņš pašreizējā prezidenta Gunta Indriksona komandai nevelta nevienu pārmetumu. Kā netiešs kritisks faktors izriet tas, ka jāpiesaista vairāk sponsoru, jo pašlaik faktiski visu apmēram septiņu miljonu organizācijas budžetu veido UEFA un FIFA finansējums.

Ļašenko gan noliedz dzirdētās runas, ka viņš ir LFF ilggadējā ģenerālsekretāra Jāņa Mežecka virzīts kandidāts: “Pats pieņēmu lēmumu. Runājis ar Mežecki esmu un, ja mani ievēlēs, gribētu, lai viņš paliek manā komandā, jo šobrīd, ņemot vērā Mežecka pieredzi, kontaktus UEFA un FIFA, neredzu citu cilvēku, kas varētu veikt ģenerālsekretāra pienākumus.”

Tāpat Ļašenko atzina, ka sporta direktora amatā arī turpmāk redz Daini Kazakeviču un izpilddirektora – Edgaru Pukinski. Kadru ziņā revolūciju rīkot neesot vērts, jo šī valde darbosies tikai divus gadus. Sporta sabiedrībā klīstošās baumas, ka Ļašenko nerunā latviski, jānoraida – viņš valsts valodā spēj sarunāties. Tiesa, uz lielāko daļu no maniem jautājumiem Ļašenko atbildēja rakstiski.

Daži futbola cilvēki norādīja uz Ļašenko ciešajām saitēm ar Rīgas futbola skolas (RFS) sistēmu – tās ģenerālsponsors “LNK Group” ir nozīmīgs spēlētājs arī telpu futbolā. Sociālajos tīklos Vadims kādā bildē redzams ar RFS cepurīti. “LFF prezidenta amats ir pēdējais, ko RFS Latvijas futbolā vēl nav savākuši,” šāds viedoklis izskanēja no kādas personas, kas nevēlējās atklāt savu vārdu.

Labas izredzes

“Par iespējām kandidēt LFF prezidenta vēlēšanās mani uzrunāja virkne LFF biedru jau aizvadītā gada pirmajā pusē, akcentējot, ka šodienas Latvijas futbolam nepieciešams līdzīgs ekspansīvs izaugsmes temps, kādu esam nodrošinājuši telpu futbolam,” pauž Ļašenko. “Domāju, ka manas izredzes ieņemt prezidenta amatu ir lielas. Esmu ticies ar 60 procentiem biedru un jūtu, ka apmēram puse mani atbalsta. Ar pārējiem vēl tikšos turpmākajos mēnešos. Galvenais konkurents būs Gorkšs, bet Kļaviņa kandidatūru nevaru komentēt, jo nepazīstu viņu. Jā, dzirdējis esmu daudz, taču no baumām vien negribētu ietekmēties.”

Ļašenko uzsver, ka futbolu iepazinis no visdažādākajām pusēm – jaunībā spēlējis lielo futbolu, komandā FK “Nikars” ir septiņkārtējs valsts čempions telpu futbolā, spēlējis Latvijas telpu futbola izlasē, ir tiesnesis ar UEFA diplomu un UEFA delegāts, Latvijas Telpu futbola asociācijas prezidents, futbola komandas vadītājs. “Esmu lepns par katru no šīm šķautnēm, tomēr lielākais gandarījums man ir par LTFA izveidi un tās straujo biedru un spēlētāju skaita pieaugumu. Latvijā futbols ir cilvēku sirdīs, un federācijas vadībai jādod iespēja šai līdzjutēju mīlestībai izpausties. To ir iespējams panākt dažu gadu laikā, metodiski strādājot, piesaistot atbalstītājus, veicinot kvalifikācijas celšanu, iesaistot līdzjutējus. Latvijas futbolam ir visi priekšnosacījumi straujai attīstībai – mums ir milzīgs potenciāls kļūt par daudz nozīmīgāku spēlētāju pasaules futbola sabiedrībā.”

Par vienu no savām prioritātēm Vadims Ļašenko nosauc infrastruktūras attīstību: “Mums ir nepieciešams Latvijas nacionālais futbola treniņu centrs jeb futbola pilsēta. Tā ir vitāli nepieciešama straujai futbolistu, treneru un atbalsta personāla kvalifikācijas celšanai. Daugavas stadiona renovācija daļēji atrisinās samilzušo problēmu. Centralizēta nacionālās nozīmes sporta bāze ar augsti kvalificētu personālu, vairākiem laukumiem un modernām mācību auditorijām ļaus sekmīgāk izstrādāt un ieviest Latvijas apstākļiem piemērotākās apmācības un treniņu programmas, kā arī nodrošināt atbilstošus apstākļus treniņiem. Tai jākļūst arī par jaunatnes un nacionālās izlases mājvietu.” Atklāts paliek jautājums, vai šādam ambiciozam plānam ir finansiāls pamats.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Šitais tak ir pilnīgs jenots.Vai viņš vispār fišku rubī?

Draugiem Facebook Twitter Google+