Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
17. novembris, 2015
Drukāt

Uzcelts – par spīti intrigām. Pirms 80 gadiem atklāja Brīvības pieminekli (3)

Foto no LNB krājumaFoto no LNB krājuma

18. novembris Latvijas vēsturē saistās ne tikai ar valsts dibināšanu, bet arī ar Latvijas galvenā brīvības simbola – Brīvības pieminekļa – pamatakmens ielikšanu un paša pieminekļa atklāšanu. Kopš Brīvības pieminekļa atklāšanas brīža šogad aprit 80 gadi.

Toreiz, 1935. gadā, Brīvības pieminekļa atklāšanai vajadzēja simbolizēt ne tikai Latvijas brīvību, bet arī tā saucamo “vadonības laikmetu” vai “vienības laikmetu”, kura iestāšanās tika pasludināta pēc Kārļa Ulmaņa apvērsuma 1934. gadā. Gan atklāšanā, gan arī tā laika rakstos tika uzsvērts, ka tieši partiju iekšējās cīņas un savstarpējās nesaskaņas bijušas galvenais iemesls, kamdēļ pieminekļa celšana ievilkusies. Šis ir tas gadījums, kad teiktais nebija tālu no patiesības.

No “staba” līdz “piemineklim”

Ideju, ka Latvijas brīvības cīņās kritušos karavīrus vajadzētu godināt ar pieminekli Rīgā, var datēt aptuveni ar 1921. gadu. Viens no pirmajiem Brīvības pieminekļa vēstures pētniekiem Jānis Siliņš min, ka šādu ideju “ierosinājusi kāda karavīru brīvības cīnītāju grupa Z. Meierovica [vadītā ministru] kabineta laikā 1921. gadā” un “šī doma tika cilāta arī sabiedrībā”. Kādas idejas un kādā formā tolaik “cilātas sabiedrībā”, šodien jau spriest grūtāk, taču praktiski pie pieminekļa celšanas valdība nolēma ķerties 1922. gadā. Šā gada 27. jūlijā Ministru kabinets uzdeva “apsardzības ministram saziņā ar izglītības ministri izstrādāt un iesniegt [Ministru] kabinetam priekšlikumu par piemiņas staba celšanu Rīgā Latvijas atbrīvošanas karā kritušajiem kareivjiem”.

Neliela atkāpe: nosaukums “Brīvības piemineklis”, kas mums šodien šķiet pašsaprotams, arī neradās uzreiz. Kā redzams no iepriekšējā citāta, 1922. gadā Ministru kabineta dokumentos ir runa par “piemiņas staba” celšanu. Citos tā laika materiālos var atrast arī nosaukumu “Uzvaras piemineklis”. Savukārt jēdziens “Brīvības piemineklis” vairāk vai mazāk stabili apritē iegāja tikai 1923. gada rudenī, kad valdība pieņēma “Noteikumus par Brīvības pieminekļa projekta izstrādāšanas sacensību”.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Skumdina, la pat šādās publikācijās informācija ir nepilnīga un pavirša.
    Nav pieminēts, ka Brīvības pieminekli uzcēla par tautas saziedotu naudu Ls 1 000 000.
    Un pēc krievu okupācijas to atjaunoja arī par tautas saziedotu naudu.

    Šobrīd piemineklis pret vandāļiem ir apdrošināts par summu virs 1 miljona eiro.

  2. Tie, kas atceras – varbūt palabojiet kļūdas, es centos likt kopā no diviem avotiem – tantes dzejoļu klades un internetā atrasta komentāra.

    “Brīvības pieminekļa balāde” ir Leonīda Breikša veltījums pieminekļa atklāšanai Pirmpublicējums laikrakstā ‘Brīvā zeme” 1935.gada 19.novembrī.

    #
    Kur pirms tūkstoš gadiem šalca tikai smilgas.
    Vēja migla klīda, sīca smilts un sniegs,-
    Tur no visām pusēm šodien saplūst ilgas.
    Latvju tautas ilgas, cerības un prieks.
    #
    Tur no pašas zemes pretī debess jumim
    Pacēlies ir augšup zvaigznes lūdzošs tēls…
    Nāk šurp latvju ciltis savas galvas noliekt,
    Māte meitu atved, tēvam līdzi nāk dēls…
    #
    Arī mēs turp iesim, sirds, kas pilna liksies:
    Tur tā savu kluso Dieva gaismu gūs.
    Tur uz kāpnēm domās draugs ar draugu tiksies
    Pieminot – kas bijis, ir un būs.
    #
    Pacel acis augšup! Apstājies – un vēro:
    Svēta ir šī vieta, svēts ir brīdis šis.
    Gaiši mūsu zemi pati saule svētī.
    Gaiši mūsu tautu svētī debesis…
    #
    Apklust apkārt troksnis. Norimst ielu dārds.
    Sirds ar pašu Dievu runā šajā vietā!
    Stāv še apkārt ļaudis. – neatskan ne vārds,
    Savus senču veļus redzot klintī cietā…
    #
    Tēlu pulks te runā. Katram padoms savs.
    Zvaigznes māca mīlēt. Dievu lūgt un cerēt,
    Zemi art un apkopt, un, kad brīdis nāk,
    Iet ar šķēpu rokā tautai laimi derēt.
    #
    Ieklausaties, brāļi, māsas, draugi ar
    Akmens runu runā – sirds to dzirdēt var!
    Tāpēc lai ikviens reiz stāv šai vietā kluss:
    Tikai klusums māca saprast varoņus.
    #
    Tālas teikas veras…Tālas jausmas nāk…
    Sirds sāk šajā vietā drebēt brīnišķāk.
    Sevī nogrimusi, dzird tā senos laikus..
    Redz tā kaujas, cīņas, liesmas, dūmus, tvaikus…
    #
    Pag!… vai cauri dūmiem, liesmām
    Neauļo tur Namejs pats?
    Pag!… vai nezviedz kara zirgi?
    Kaujās iet aiz vada vads?
    #
    Viss, kas bijis, atkaļ ceļas!
    Acu priekšā atmirdz dzīvs!
    Asiņainas straumes veļas,
    Kaujās plosīts karogs plīv!…
    #
    Dzied kā auka… Dzied, kā vētra…
    Dzied, kā negaiss – viesuļvējš,
    Dodamies uz uz kara lauku
    Senču pulku plūdums spējš!
    #
    Prieks… un lepnums, kauns un sāpes…
    Klusas sēras.. Naids un spīts..
    Vētraini še pāršalc sirdi…
    Pāršalc to un rauj sev līdz.
    #
    Lūk, tur važu rāvējs važas rauj
    Cauri gadu simtiem tā viņš bija rāvis,
    Kamēr beidzot vētra, kauju viesuls straujš
    Bij šai tautai atkal gaismā celties ļāvis.
    #
    Stāvi, stāvi savā vietā, važu plosītāj!
    Rādi mūsu jauniem, kuri tevī skatās:
    Ka ikreiz, kad bēdas mūsu tautai māj,
    Kaujās mums no važām atkal jāatkratās…
    #
    Zvēr! Jūs dzirdat? Šajā vietā
    Latvji zvēr un zvērēs ar,
    Ka par klinti, klinti cietāk
    Sirds un zobens stāvēt var!
    #
    Akmens runu runā..
    Akmens dziesmu dzied…
    Ieklausaties brāļi…Māsas
    Vai jus nedzirdiet?
    #
    Lūk, šai vietā atnāk māte.
    Acis asaro. Bet sirds?
    Viņa šajā akmens dziesmā
    Sava dēla balsi dzird!

    Viņa dzird. Un viņa pazīst.
    Lūpas čukst: “Jā gan..jā gan..
    Es arvien vēl Tavu balsi
    Dzirdu.. Dzirdu. Tici man!”
    #
    Un tai liekas, ka starp pulkiem
    Sejā mirdz, kam mirdzums ciets,
    Viņas dēls.. Viņš pirmā rindā.
    Pašā pirmā rindā iet.
    #
    Un kā kādreiz viņa saka:
    “Zeme sauc! Tad ej… tad ej!
    Rādi, cik mums viņa dārga,
    Rādi visai pasaulei!”
    #
    Akmeņi te runā nomirušo vietā
    Varoņstāstu stāsta sirmā granītklints.
    Stāsta, ka reiz krita, stāsta- ka reiz cieta,
    Ka reiz – uzvarēja! – mūsu tēvu ģints.
    #
    Cepuri šai vietā noņem..
    Kādu brīdi stāvi kluss
    Klausies sirdī…
    Klausies Dievā…
    Vēro – dzīvos akmeņus.
    Akmens runu runā. Akmens… Dievu lūdz…

  3. Latvijas talismans.

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+