Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
6. novembris, 2013
Drukāt

Uzdarbojas graudu izkrāpēji
 (1)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Oktobrī zemniekiem dažādos Latvijas novados uzpircēji izkrāpuši ražu. Policija vainīgos vēl nav noķērusi un aicina saimniekus būt uzmanīgiem.

Aizved rudzus un pazūd


“5. oktobrī interneta sludinājumu portālā “ss.lv”
ieliku paziņojumu, ka pārdodu 32 tonnas bioloģiski audzētus rudzus. Nākamajā dienā man piezvanīja vīrietis un piedāvāja labu cenu, elektroniski atsūtīja līgumu. 11. oktobrī normāla paskata vīrietis ap gadiem 40 atbrauca pie manis. Šim darījumam viņš bija noalgojis šoferi ar kravas automobili. Iekrāvām graudus, iedevu transporta pavadzīmi, uz kuras vīrietis uzlika kaut kādu ķeksi. Samaksu – vairāk nekā 5000 latu – solīja pārskaitīt trīs dienu laikā,” stāsta Limbažu novada Liepupes pagasta zemnieku saimniecības “Vīganti” īpašniece Lija Jokste. Bažas tomēr radušās, un jau nākamajā dienā saimniece zvanījusi graudu uzpircējiem. Atbildējis jau cits vīrietis, sakot, ka nauda ceļā. Trešajā dienā telefona numurs jau bijis atslēgts. 25. oktobrī L. Jokste vērsusies policijā.

Starp citu, saimniecei noticis vēl viens lielāks darījums ar labību, par kuru kavējas nauda, taču vismaz pagaidām telefoni nav atslēgti, firma un cilvēki un viņu pases dati zināmi – par šo gadījumu pagaidām L. Jokste nevēlas runāt, jo ir cerības uz naudu. Lauksaimniecībā saimniece darbojas jau 21 gadu, bieži uzticējusies uzpircējiem, iztiekot tikai ar transporta pavadzīmēm, un ne reizi nav piekrāpta.

 

Arī rapšus paņem 
par velti


Līdzīgi izgājis kādam Latgales puses zemniekam, kas ir tik nokaunējies, ka lūdz neminēt ne vārdu, ne novadu, kurā saimnieko: “Iekritu kā tāds muļķis! Gribēju naudu ātrāk dabūt, banka arī spieda uz kredītatmaksu. 22. oktobrī atbrauca uzpircēji un paņēma 25 tonnas rapšu par 250 latiem tonnā. Vakarā iegāju “Lursoft” datu bāzē internetā un sapratu, ka esmu iekritis. Firmai, kas skaitās tikai uz papīra, telefons nedarbojas, piedevām uzpircējs pie manis bija atbraucis ar automašīnu, kam viltots numurs. Esmu zemnieks vēl no Breša laikiem. Apkrāpts pirmo reizi, bet laikam vienreiz vajadzēja dabūt pa krāgu, lai ir mācība.”

Policija brīdina 
akli neuzticēties


Valsts policija konkrētos gadījumus nevēlas komentēt. Notiek izmeklēšana, ierosināti kriminālprocesi, un ir aizdomas, ka minētie zemnieki nav vienīgie, kas šoruden apkrāpti. Policija norāda, ka šādiem gadījumiem ir tendence atkārtoties, un atgādina, ka pirms šādu un līdzīgu darījumu slēgšanas noteikti ir jāpārbauda informācija par firmu un jāievāc ziņas par tās darbības jomām.

Tāpat vēlams noskaidrot, kādas ir atsauksmes par līdzšinējo firmas darbu. Ieteikums izvairīties no pircēja piedāvājuma veikt pēcapmaksu, uzstājot vismaz uz daļēju summas pārskaitīšanu pirkuma izdarīšanas brīdī. Pirms veic darījumu, jāizvērtē visi riski un nekavējoties jāreaģē, ja ievēro ko aizdomīgu – uzmanība jāpievērš automašīnām ar ārvalstu numuru zīmēm un tam, kā izturas pircējs.

Mistiskie “PVL PLUS” un Briedis


Man izdevās noskaidrot, ka abos konkrētajos gadījumos kā uzpircējs darbojies SIA “PVL PLUS”. Kā vēsta interneta vietne “firmas.lv”, uzņēmuma juridiskā adrese ir Rīgā, Lāč-
plēša ielā 125. Tas reģistrēts 1999. gadā, un norādīts, ka nodarbojas ar zivju pārstrādi un citu pārtikas produktu, dzērienu tirdzniecības starpnieku darbību.

Līdz 2011. gadam uzņēmumam bijis dažu tūkstošu latu apgrozījums gadā, līdz 2012. gadā to iegādājies kāds 1971. gadā dzimis Dzintars Briedis, kurš deklarējies Cēsīs, Krišjāņa Valdemāra ielā 14–5, vecā mājā netālu no pilsētas vēsturiskā centra. Pirmais stāvs izskatās apdzīvots, otrajā tukši logi un svilpo vējš, uz durvīm nav dzīvokļu numerācijas, un vakar pa dienu nevienas durvis uz klauvējieniem neatvērās. Kā man pastāstīja kāds Cēsu policists, Briedis kā sīks zaglēns likumsargiem ir labi zināms jau kopš 90. gadiem, kad viņam bija cits uzvārds – Skoboļevs, ko nomainījis, lai līdzi nevilktos kriminālā pagātne. Jau kādu pusgadu Briedis Cēsīs neesot manīts.

Ja vēl kāda saimniecība cietusi no līdzīgām krāpnieciskām darbībām, aicinām par tām ziņot, rakstot uz žurnālista e-pastu artis.drezins@la.lv.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. VARBŪT ZEMNIEKI BEIDZOT SAPRATĪS, KA IR NEPIECIEŠAMS VEIDOT KOOPERATĪVUS UN SAVU SŪRI GRŪTI AUDZĒTO DROŠI ARĪ PĀRDOT, PIE TAM TĀ MAZINOT PELĒKO EKONOMIKU.

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+