Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
9. marts, 2016
Drukāt

Uzdīgušos sējumus noēd gulbji un zosis (3)

Foto - Linda DombrovskaFoto - Linda Dombrovska

Lai gan ziemāji visā Latvijā izskatās cerīgi, problēmas rada gājputnu, īpaši gulbju un zosu bari, kas sējumus masveidā noēd un izbradā, līdz ar to šosezon gaidāms attiecīgo kompensāciju pieprasījuma pieaugums, atzina aptaujātie lauksaimnieki.

Biedrības “Zemnieku federācija” vadītāja Agita Hauka stāstīja, ka gulbju vai zosu bars nosēžas uz lauka un īsā laikā tur viss ir noēsts un pleznu izbradāts. Tik lielu postu nenodarot pat stirnas, jo tās uz lauka ierodas nelielos pulciņos, kamēr putnu skaits mērāms simtos.

“Var jau teikt, lai sējam tur, kur putni nemigrē, taču viņi sadīgušos laukus atrod, lai kur tie būtu,” piebilda Hauka.

Viņa atzina, ka patlaban pamatīgi tiekot postīti lauki Kurzemes pusē, kur ziemāji sacerojuši īpaši labi, turklāt drīzumā līdzīgas problēmas piemeklēs arī lauku pupu sējumus.

Jau pagājušajā sezonā zemnieki pieredzēja, ka izdīgušās pupas noēd putni, īpaši vārnas un krauķi, kas pamanās pupas izēst jau no vagām. Zaļināšanas prasību dēļ daudzi lauki tiks apsēti ar pupām, tāpēc tāda pati problēma esot gaidāma arī šogad.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāve Krista Garkalne informēja, ka 2015.gadā Latvijas Vides aizsardzības fonds izmaksāja kopumā vairāk nekā 72 000 eiro lielas kompensācijas par nemedījamo migrējošo putnu nodarītajiem postījumiem augkopībai un zivju dīķiem.
Šajā skaitā ietilpst arī viena pārsimts eiro kompensācija par kāda lāča nodarītiem postījumiem biškopībā.

Vislielākās platības, kuras skāruši gājputnu – gulbju un zosu – postījumi, 2015.gadā bija apsētas ar lauka pupām – 153,75 hektāri, par ko izmaksātā kompensācija ir 24 976 eiro, kā arī lopbarības pupām – 118,54 hektāri un 40 263 eiro. Savukārt par izpostītiem rudzu sējumiem 105,85 hektāru platībā izmaksātas kompensācijas 7277 eiro apmērā.

“Putnu nodarītie zaudējumi sagādā ne mazums problēmu, līdz ar to ir tikai normāli, ka saimniecībai tiek nākts pretī. Situācijas ir dažādas un gadījumos, kad nav iespējams cīnīties pret dzīvnieku un putnu postījumiem, lai gan saimnieki veikuši visas preventīvās darbības, kompensācijas tiek aprēķinātas,” sacīja Garkalne.

Kā ziņots, iespēja saņemt kompensācijas par minētajiem zaudējumiem tika liegta no 2009. līdz 2014.gadam, taču pērn martā Satversmes tiesa šādu normu atzina par neatbilstošu. Oktobrī Saeima pieņēma grozījumus Sugu un biotopu aizsardzības likumā, kas paredz, ka zemes īpašnieki atkal var saņemt kompensācijas, ja pirms tam būs īstenoti novēršanas pasākumi pret dzīvnieku iespējamiem postījumiem – teritorijas norobežošana ar žogu, ganāmpulku apsargāšana, piemēram, ar apmācītiem suņiem.

Jau vēstīts, ka pašreizējais ziemāju stāvoklis visā Latvijā kopumā ir labs. Agronomu apsekojumi liecina, ka ziemāji – rudzi, kvieši, tritikāle, rapsis – vislabāk pārziemojuši Kurzemē un Zemgalē. Tikmēr Vidzemes un Latgales reģionus vēl klāj plāna sniega sega, kas labi pasargā sējumus no zemām temperatūrām.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Darbošanās lauksaimniecībā ir tāds pars bizness kā maizes cepšana, zeķu adīšana un daudz kas cits. Ikvienam, kas darbojas biznesā, jārēķinās ar riska faktoriem. Lauksaimniekiem ir iespēja apdrošināt savus laukus, sējumus utt. Taču… par to, protams, ir jāmaksā. Vienkāršāk atkal skaļi klaigāt un prasīt kompensāciju, savās nedienās vainot putnus, mežacūkas un vēl sazin ko. Varbūt beidzot pietiek maldināt sabiedrību un sākt dzīvot un rīkoties civilizēti?

  2. Ja būtu atļautas medības problēmas nebūtu tik lielas. tā pat tās zosis pierīsies un aizlidos un Karēlijas stepēm

  3. Tā ir, kad aizliedz pavasara zosu medības,bet ir labs risinājums.Mums te kaimiņš lielsaimnieks uzstādīja uz lauka(ap 60ha) biedēkli cilvēka formā un zosis vairs nelidoja,lai gan līdz tam bija pilns lauks.Vēl tam biedēklim var ielikt kādu nūju,lai izskatās pēc bises.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+