Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
28. februāris, 2013
Drukāt

Uzdrošināšanās – būt!


ReklāmfotoReklāmfoto

Laikmetīgās mākslas centrā “kim?” līdz 3. martam apskatāma Ērika Apaļā jaunākā personālizstāde “Vārdi/Words”.   


 

Šis ir stāsts, kas varētu iedvesmot daudzus snaudošus, neuzņēmīgus tīrradņus, kas objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ paslēpušies savās alās un rada šedevrus tikai paši sev, pat neapzinoties, ka, iespējams, tieši viņu radītie darbi varētu greznot lepnākās pasaules mākslas galerijas. Jautājums vienmēr paliek atklāts – kas pietrūkst, lai “izietu tautās”? Uzņēmība, pašnovērtējums, akadēmiskās izglītības trūkums, laika deficīts, “vajadzīgo” cilvēku nepazīšana, kas sniegtu padomus, kā un kur virzīties, vai vienkārši neuzņēmība un neticība savam talantam? Katram būs savs iemesls, bet tie, kas apzinās un notic paši sev, dodas lieliem soļiem uz priekšu, radot izbrīnu un apbrīnu malā stāvētājos. Šādu apbrīnu ir pelnījis mākslinieks Ē. Apaļais (1981), kas pieder jaunākai latviešu gleznotāju paaudzei. Viņa radošais ceļš aizsācies strauji un pārliecinoši – 2003. gadā. Lai kopētu sev iepatikušos gleznas reprodukciju, viņš pirmo reizi sāk gleznot. Iznākums pārsteidza pat profesionāļus. Pametis spoži iesāktās angļu valodas studijas un koordinatora darbu “Air Baltic”, viņš intensīvi sāka gleznot un sāka studijas Helnes Tautas mākslas augstskolā Dānijā pie krievu izcelsmes pasniedzēja Aleksandra Tīmes. Jau pēc diviem gadiem jaunais talants sarīkoja savu pirmo personālizstādi “Zaudējot līdzsvaru” Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā, ar brutālā ekspresionisma formā veidotām, pārsteidzoši vitālām un asprātīgām figurālām kompozīcijām piesaistot mākslas kritiķu un speciālistu nezūdošu interesi. Tad sekoja sešu gadu studijas Vizuālās mākslas akadēmijā Hamburgā (HFBK) pie profesora Andreasa Slominski.

Pagāja tikai četri gadi no brīža, kad viņš sāka gleznot, līdz brīdim, kad viņa darbi tika iekļauti Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rīkotajā jauno mākslinieku izstādē “Candy Bomber/Našķu Bumba” un iepirkti LNMM kolekcijā. Neticami īsā laikā, galvu reibinoši sasniegumi un objektīvs vērtējums.

No 2008. gada. Ē. Apaļais piedalījies starptautiskās un grupu izstādēs. Jaunākās personālizstādes: “Art Cologne”, “New Positions”, Ķelnē, Vācijā (2012); “Confessions”, “Galerie Vera Munro”, Hamburgā, Vācijā (2011); “Stingrāko Bērzu meklējot”, galerija “Alma”, Rīgā (2008). Ieguvis Karla H. Dices fonda balvu par labāko gada diplomdarbu Vizuālās mākslas augstskolā Hamburgā (2011) un DAAD (Vācu akadēmiskās apmaiņas dienests) balvu par izciliem sasniegumiem.

Ē. Apaļā eksistenciālā domāšana un melnais humors viņa darbos ir izteikts erotiskā un vērienīgā ekspresionisma formā. Viņš nododas garīguma kā dziļāku vērtību sevī un pasaulē meklējumiem. Atšķirībā no mākslinieka sākotnējā glezniecības perioda viņa māksla kļuvusi komplicēta saturā, bet vienkārša izklāstā – darbiem lieliskā proporcijā piemīt daudzslāņains intelektuāls pamatojums un iracionālā tēlainība.

Runājot par glezniecību, mākslinieks to salīdzina ar valodu – formulē kā vizuālu gramatiku, kur otas triepieni tiek lietoti kā vārdi. Viņa darbus var uzlūkot kā nostalģiskas vizuālas poēmas, kur gleznieciski, apzināti nosacīti tēli dzīvo fantāzijas pasaulē.

Ē. Apaļā jaunāko personālizstādi “Vārdi/Words” papildina eseja “Desire for Word in Autobiography” (Vēlme izteikt vārdos un autobiogrāfija) angļu valodā (esejas tulkojums latviešu valodā no 24. janvāra lasāms žurnālā “Satori”, kā arī lejupielādējams “kim?” mājas lapā) un filozofa Jāņa Taurena un tulkotāja no krievu valodas Vasīlija Voronova saruna – stāsts par gadījumu literatūrā, kad autora biogrāfija (autobiogrāfija) spēlē ļoti interesantu lomu. Saruna pierakstīta 2012. gada decembrī.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+