Mobilā versija
-0.4°C
Renāte, Modrīte, Mudrīte
Otrdiena, 24. oktobris, 2017
9. augusts, 2017
Drukāt

Uzģērb sev treneri jeb latvieši izgudro unikālu sensoru sistēmu (1)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Atis Hermanis (no labās) un Jānis Linde ir ceļā uz to, lai pārsteigtu pasaules sporta sabiedrību.

Tērps kā personīgais treneris – vai tas neatgādina kaut ko no zinātniskās fantastikas vai vismaz Džekija Čana filmu repertuāra? Varbūt, taču Latvijas jaunuzņēmumā “Hackmotion” radīta tehnoloģija, kas palīdz pilnveidot kustības dažādos sporta veidos.

Pētniecisks darbs

“Es jau gadiem meklēju foršu biznesa ideju, kas mani ļoti uzrunātu, bija pāris projekti iepriekš, bet tad atkal ievēroju problēmas ar savu stāju un iedomājos – kā būtu, ja telefons atgādinātu par pareizu stāju? Un – kāpēc arī ne kustībām un kustībām sportā? Mēs paši braucam ar sniega dēļiem un tā bija pirmā doma – šim hobijam uztaisīt sistēmu, kas palīdzētu amatieriem labot stājas problēmas, kustības un iemācīties braukt profesionāli,” idejas aizmetņus atceras Jānis Linde.

Sācis meklēt domubiedrus, un viens no tiem tika atrasts Elektronikas un datorzinātņu institūtā – jaunais zinātnieks Atis Hermanis, kurš no bērnības bijis sportisks un arī viņu aizrauj snovbords: “Man bija pieredze elektronikas pētniecībā ar dažādu veidu sensoriem. Ja mēs varam nomērīt cilvēka kustības ar sensoru sistēmu, attiecīgi varam mēģināt arī uztaisīt algoritmu, kas kustības analizētu un dotu padomus, kā darīt labāk.”

Projekts sāka virzīties uz priekšu pagājušā gada vasarā un jau ziemā radīta sensoru sistēma, kas nolasa cilvēka kustības un austiņās dod padomus, kas darīts nepareizi, tādējādi sniedzot iespēju uzreiz labot kļūdas un progresēt daudz ātrāk arī bez trenera klātbūtnes. Video kameras nav nepieciešamas, un tas ļauj sistēmu pielietot arī ekstremālā vidē, piemēram, lecot ar izpletni.

Viņi radījuši prototipus un veikuši testus snovbordā, golfā, šaušanā, jāšanas sportā, aerodiumā. Teorētiski varētu iet jebkurā sporta veidā, taču resursi ir ierobežoti, tāpēc mēģina atrast nišas, kurās problēma ir vissāpīgākā un, lai to atrisinātu, cilvēki gatavi arī maksāt. Vistuvāk ieiešanai tirgū viņi ir šaušanā – augusta sākumā kopā ar šaušanas produktu ražotājiem “Trace”, kas arī ir Latvijas kompānija, devās testēt prototipu ar Lielbritānijas izlasi. “Mūsu sistēmas varētu viena otru papildināt,” uz produktīvu sadarbību cer “Trace” pārstāvis Valērijs Siliņš.

Snovbordā veikti testi Latvijā, Igaunijā un Somijā, iespaidi visiem ir pozitīvi. “Paši esam izmēģinājuši braucot ar sniega dēli un koncepts strādā ļoti labi, tajā ir liela nākotne. Sajūta ir aizraujoša, ka ir radīts kaut kas tāds, kas var izmainīt veidu, kā cilvēki skatās uz kustību apmācību. Taču mums vēl jātiek uz priekšu, jāpilnveidojas,” Jānis Linde gatavs attīstīt prototipu.

Katrā sporta veidā kopā ar treneriem jāveic pētnieciskais darbs, jo informācija par pareizajiem leņķiem, kustību amplitūdām, kas būtu metriski aprakstīta, līdz šim nekur nav apkopota. “Treneri skatās, kas ir pareizi un kas – nepareizi, bet mēs mēģinām izvilkt datus un aprakstām robežšķirtnes, kur ir pareizi un kur – kļūda. Tas ir jauns un neizpētīts lauciņš, jo treneri lielākoties strādā ar aci,” teic Atis.

Neierobežotas iespējas

Puiši uzsver – profesionāļiem un amatieriem jātaisa dažādas produktu versijas. Amatieru gadījumā runa ir par to, ka sistēma cenšas panākt nevis ideālo kustību, bet gan labo būtiskākās kļūdas – vienkāršam entuziastam interesē apgūt sporta veidu labāk, būt neatkarīgam no trenera. “Bet laika gaitā varēsim izvilkt datus par ideālajām trajektorijām un principiem. Iespējas ir neierobežotas, nākotnē varēs salīdzināt sevi ar tā sporta veida čempioniem un saprast, ko es daru citādāk,” norāda Atis Hermanis. “Treneriem atšķiras viedokļi – viens māca tā, otrs citādāk, līdz ar to varētu būt diskusija par to, kāda tad ir ideālā kustība. Katrā ziņā profesionālajā sportā notiks individuāla datu analīze kopā ar treneri, bet amatieriem ir standarta lietas, protams, ņemot vērā dažus specifiskus faktorus, piemēram, augumu,” piebilst Atis. Pagaidām vēl nav uzsākta sadarbība ar kādu no Latvijas sporta zvaigznēm, bet “Hackmotion” pārstāvji atsauktos jebkuram sadarbības aicinājumam.

Tehnoloģiju izstrādāšana ir viena lieta, bet otra – jāatrod veids, kā nokļūt līdz klientiem. Uzsākt ražošanu un ieiet tirgū nav viegli, jāpiesaista privātie partneri, kas gatavi ieguldīt naudu. Kā saka Jānis Linda – jāplēšas ar zobiem un nagiem: “Jāprot racionāli izrēķināt, cik lielām masām vai elites sportistiem konkrētais produkts būs interesants. Ieiet snovbordā šobrīd būtu par ātru un smagu, izskatās, ka šai auditorijai tā sāpe nav tik liela, lai būtu gatavi maksāt zem tūkstoša eiro par gudro termoveļu. Šaušanā ir cits stāsts, ceram jau šī gada beigās pārdot sistēmas. Ļoti cerīgi izskatās golfs, tur cilvēki ir maksātspējīgi un parasti uzsāk spēlēt vēlākā vecumā, kad ir grūtāk iemācīties nekā pusaudža gados. Vēl nepieciešama tālāka izpēte, bet labi, ka golfā ir konkurenti ar līdzīgiem produktiem, tātad pieprasījums pēc tiem ir.”

Atis domā, ka ne rīt un ne parīt, bet pēc pāris gadiem arī sporta veikalos varēs nopirkt šāda veida tehnoloģijas: “Visās industrijās tiek veicināta doma – nomērīt visu, ko var nomērīt, jo dati ir pietiekami interesanti. Līdz ko tehnoloģijas nobriest, nav pārāk dārgas un ir viegli lietojamas, tās parādās veikalu plauktā.”

“Hackmotion” grib būt instruments, kas palīdz cilvēkiem mācīties fiziskas aktivitātes, un tas var neapbrobežoties tikai ar sportu, bet arī rehabilitāciju medicīnā. “Uzdevums šobrīd ir atrast drusku līkumotu taciņu, pa kuru nonākam līdz vietai, kur iespraust karodziņu – ka tas, ko mēs uztaisījām, strādā un cilvēkiem interesē,” Atis Hermanis mērķi izskaidro alpīnistu terminoloģijā. Projekts ieguvis finansējumu dažādās grantu programmās gan Latvijā, gan Igaunijā, kas nozīmē, ka redz tajā perspektīvu.

UZZIŅA

Pamatā ir divu veidu sistēmas: 1) sensorus ar siksniņām var uzlikt uz locītavām; tos var lietot vairāki cilvēki, piemēram, ģimenes locekļi, draugi. 2) termoveļā iestrādāti sensori (snovbordam), savienoti ar elastīgajiem kabeļiem, var droši arī mazgāt. Ērti lietot, bet šis ir dārgāks variants.

Cenas – sākot no 600 eiro

VIEDOKĻI

Dāvis Puksts, golfa treneris:

Sensoru sistēmas pasaulē golfa apmācībā ir ļoti populāras – treneri izmanto, lai veiktu golferiem kustību diagnostiku. Golfs ir ļoti tehnisks sports – maza nūjas lāpstiņa, liels vēziens un, lai to veiktu pareizi, noteicoši ir milimetri, detaļas, kuras jāredz, bet tikai ar video grūti tās noteikt. Golfa skolas un akadēmijas bez sensoru sistēmām vispār nestrādā, tās var izmantot gan amatieri, gan profesionāļi. Cenas ir no trīs tūkstošiem līdz pat simts tūkstošiem eiro. Arī Latvijā radītā sistēma ir ļoti laba, ar lielāku potenciālu un daudz lētāka nekā ārzemēs.

Rūdolfs Mellēns, snovborda instruktors:

“Hackmotion” sistēmai potenciāls ir milzīgs. Varbūt tā nederētu cilvēkiem, kas grib sākt snovot no nulles, un arī profesionāļiem, bet vidēja līmeņa amatieriem būtu ideāli. Ja nākotnē tā attīstītos, tad varētu izmantot arī profesionāļi, bet tad ir ļoti daudz jāpēta triki un vispār jādomā – kas ir pareizi un kas – nē, jo ir liels subjektīvais moments. Ja trīskāršajā salto sportists piezemējas uz kājām un aizbrauc tālāk, tad viss kārtībā. Snovbordā nav ienākušas augstās tehnoloģijas, liels darbs tiek ieguldīts fiziskajā sagatavotībā. 600 eiro par sensoru sistēmu nav liela cena, dēļa komplekts maksā apmēram tikpat daudz.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Kā būtu ar parastajiem lieliem vai maziem cilvēkiem, kuriem ļoti vajadzīga stājas koriģēšana”? Tādu daudz vairāk kā sportistu ! Gan jau pieprasījums arī būtu…

Draugiem Facebook Twitter Google+