Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
28. septembris, 2015
Drukāt

Uziet čekas dokumentus, kas vēstī par nošautiem cilvēkiem (7)

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijas Juristu apvienības vadītājs Rihards Bunka

Latvijas Juristu apvienība (LJA) Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centru un Okupācijas muzeja pētniekus iepazīstinās ar apvienības rīcībā nonākušām dokumentālām liecībām par LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) slepenajām operācijām un darbinieku pierakstiem.

Kā norādīja LJA vadītājs Rihards Bunka, šie dokumenti tikuši “nejauši atrasti”, un to izdarījis viens no apvienības biedriem. “Kā man ir zināms, tad vienā nekustamajā īpašumā tika atrasti šie dokumenti. Tas tikai pierāda to, ka Latvijā vēl jo­projām ir VDK dokumenti, kurus arvien izdosies atklāt turpmāk,” pieļāva Bunka, norādot, ka nevēlas atklāt, kurā īpašumā dokumenti tika konstatēti. Viņš skaidroja, ka esot atklāta vesela paka pierakstu, kurus esot veikuši VDK darbinieki, vairākas uz rakstāmmašīnas veidotas hronoloģiskas atskaites, kurās darbinieki informējuši vadību par paveikto, kā arī aprakstīti vairāki desmiti slepeno operāciju un to rezultāti, tāpat daudzās no atskaitēm esot norādīts uz to, “cik cilvēku ir nošauti”.

LJA norāda, ka šajā dokumentu kopumā ir mazāk nekā desmit darbinieku pieraksti. Jautāts, vai šie dokumenti nav kāds viltojums, Bunka izteica pārliecību, ka, visticamāk, tie nav viltoti. Viņš norādīja arī uz apsvērumu, ka šajos dokumentos precīzi ir aprakstītas konkrētu čekas aģentu gaitas un darbības. Šajos dokumentos ir norādes pret Latvijas un Lietuvas iedzīvotājiem vērstām darbībām laikā no 1947. gada līdz 1953. gadam.

LJA uzskata, ka šīm dokumentālām liecībām ir būtiska vēsturiska nozīme, veicot izpēti par PSRS drošības iestāžu aktivitātēm Latvijā pēc Otrā pasaules kara.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Ja ciilvēki tika arestēt vai deportētii, tad vajadzētu būt krimināllietām vai t.s. izsūtīšanas lietām. Latvijas Valsts arhīvs ir izdevis grāmatas, kurās apkopoti visi attiecīgie uzvārdi un lietu numuri. Sarežģītāk ir ar tiem, kurus arestēja kara sākumā, t.i., pēc 1941. gada 22. jūnija. Šajos gadījumos krimināllietu var nebūt – kā, piemēram, lielākajai daļai Rīgas Centrālcietumā nošauto. Taču arī viņu vārdi ir zināmi.

  2. Sos dokumentus vajadzeetu publiceet,varbuut piederiigajiem izdotos uzzinaat ko par saviem tuviniekiem.Man arii nav nekaadu zinu par diviem radiniekiem,kuri tika apcietinaati 1941.gadaa.

  3. Izklausās pēc čekas-karaspēka operāciju atskaitēm! Tas būtu ļoti vērtīgs materiāls, īpaši attiecībā uz nacionālās pretošanās kustības izpēti.

  4. Uzskatu, ka dokumenti uz attiecīgo ēku nav rudens vēju atpūsti. Svarīgi ir uzzināt, kas viņus turp nogādājis, kā pie viņiem ticis un ar kādu mērķi vairāk kā 20 gadus glabājis. Kā rīkotos DP, ja dokumentu vietā būtu daži kaujas ieroči*

  5. kamēr dokumenti, nav nejauši pazuduši tie būtu vismaz jānokopē un oriģināli jānoliek Latvijas valsts drošā vietā glabāšanā…

  6. Droši vien tie čekisti jau apmiruši, tāpēc ”nejauši atrada”!!!

  7. Pie pirmās izdevības Atbildēt

    Visus šos rakstus jāpublicē, tos jāceł dienas gaismā.

Draugiem Facebook Twitter Google+