Foto-LETA

Uzietajā Mauriņas arhīvā ‒ sadzīviskas zīmītes un lekciju saraksti 0

Nesen uzietajā literātes un filozofes Zentas Mauriņas arhīvā ir sadzīviskas zīmītes un lekciju saraksti, liecina muzejnieku sākotnējie novērojumi, jo materiālu plašāka izpēte un aprakstīšana vēl nav sākta, aģentūra BNS uzzināja Rakstniecības un mūzikas muzejā (RMM).

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 115
Kokteilis
Izplatītas frāzes, ko vedeklām labāk neteikt vīramātēm 1
Lasīt citas ziņas

Pirms diviem gadiem, veicot būvdarbus netālu no rakstnieces kādreizējās dzīvesvietas Rīgā, strādnieki uzdūrās metāla kastei. Kaste bija cietusi no ilgās atrašanās zemē, taču tajā atrastos dokumentus RMM atzina kā Zentai Mauriņai piederošus.

Muzeja pārstāve Maija Treile pieļāva, ka šis atradums padziļinātiem pētījumiem gan varētu būt interesants ļoti nelielai pētnieku daļai. Patlaban muzeja darbinieki ir spējuši izpētīt, ka atrastie papīri pārsvarā bijuši sadzīviski pieraksti, zīmītes un dažādas piezīmes gan par iepirkumiem, gan lekciju lasīšanas vietām un laikiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Muzeja direktore Ilze Knoka pastāstīja, ka pašlaik Zentas Mauriņas atradumi ir mehāniski attīrīti, iekonservēti un gaida jaunieguvumu krātuvē, jo muzejam nav gana daudz līdzekļu, lai kāds muzeja darbinieks varētu veikt sākotnējo izpēti, kas nozīmē, ka katra dokumenta saturs tiek padziļināti analizēts un pēc tam precīzi aktēts, lai tālāk tos reģistrētu valsts Nacionālajā muzeju krājumā.

“Cilvēku skaits ir nepietiekams attiecībā pret to ienākošo lietu skaitu, priekšmeti vienkārši stāv rindā un gaida,” situāciju raksturoja muzeja direktore.

Priekšmetu pieņem un dokumentē, sastāda aktu par to, ka muzejam priekšmetus nodod izvērtēšanai, lai noteiktu, kam no iesniegtā būtu jānonāk nacionālajā krājumā. Kad viss ir izvērtēts, šajā gadījumā iztīrīts un atputekļots, tiek sastādīts precizētais akts par to, kādi, cik un kādā saglabātības pakāpē tieši priekšmeti tiek nodoti valsts Nacionālajā muzeju krājumā.

Lai arī rakstniecei un literatūrzinātniecei šā gada 15.decembrī ir 115 gadu jubileja, RMM līdzekļu trūkuma dēļ neplāno veidot atsevišķu izstādi rakstnieces piemiņai. Muzeja vadītāja arī piebilda, ka šie konkrētie priekšmeti jau eksponēti iepriekšējās muzeja sezonas laikā, tāpēc jau gana cietuši no to pārvietošanas un ārējās vides ietekmes.

Pērn īpaši atrasto Mauriņas dokumentu attīrīšanai RMM saņēma mērķziedojumu no Vizuālās mākslas veicināšanas fonda, lai no Lielbritānijas iegādātu īpašu restaurācijas iekārtu.

“Ja iekārta nebūtu uzdāvināta, tad arī attīrīšana ritētu lēnāk un grūtāk, jo būtu jāveic ar otiņu. Pateicoties fondam, bija iespējams veikt jau pirmo atjaunošanas posmu un attīrīt priekšmetus līdz uzglabāšanas stāvoklim,” paskaidroja Knoka.

Reklāma
Reklāma

Zenta Mauriņa ir latviešu rakstniece un literatūrzinātniece, kas dzimusi 1897.gada 15.decembrī Lejasciemā, Latvijā, un mirusi 1978.gada 25.aprīlī Bāzelē, Šveicē.

Latvijā līdz 1944.gada rudenim Mauriņa publicējusi 19 grāmatu, daudz rakstījusi periodikā un tulkojusi.

Trimdas laikā publicēti 20 viņas darbi latviešu valodā un 27 vācu valodā, kā arī tulkojumi itāliešu, angļu, krievu, zviedru, holandiešu, somu un dāņu valodā. Dzīves laikā Mauriņa nolasījusi apmēram 600 publisku lekciju Latvijā, Vācijā, Zviedrijā, Somijā, Austrijā un Francijā. Viņa saņēmusi arī starptautiskas atzinības.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.