Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
7. janvāris, 2013
Drukāt

Uzlabojas Latvijas iedzīvotāju attieksme pret eiro ieviešanu

Foto - LETAFoto - LETA

Pēdējo pāris mēnešu laikā ir uzlabojusies Latvijas iedzīvotāju attieksme pret eiro ieviešanu – pērn decembrī pozitīvi noskaņoti pret eiro ieviešanu bija 31% Latvijas  iedzīvotāju, kas ir par pieciem procentpunktiem vairāk nekā oktobrī, liecina pētījumu aģentūras TNS pērnā gada nogalē veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

TNS finanšu nozares pētījumu eksperte Ilva Pudule norāda – tas nozīmē, ka eiro ieviešanas atbalstītāju skaits šajā periodā palielinājās par aptuveni 90 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, decembrī sasniedzot  540 tūkstošus eiro atbalstītāju.

TNS norāda, ka attieksme pret eiro ieviešanu Latvijā uzlabojās tādās iedzīvotāju grupās kā jaunieši (15-24 gadi), attiecīgi skolēni un studenti, cilvēki ar pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, Rīgā, Pierīgā un citās pilsētās dzīvojošie, kā arī cittautieši. Joprojām vērojams, ka kopumā pozitīvāka attieksme pret eiro ieviešanu ir jauniešiem (15-24 gadi), skolniekiem, studentiem, kā arī vadītājiem, vadošajiem darbiniekiem un speciālistiem jeb tā sauktajām „baltajām apkaklītēm”. Šajās sabiedrības grupās attieksme pret eiro ieviešanu ir ne tikai pozitīvāka, bet arī turpina uzlaboties.

Tomēr cittautiešu vidū, lai arī attieksme pret eiro ieviešanu uzlabojas, joprojām valda kritiskāka attieksme nekā latviešu tautības pārstāvju vidū, atzīmē TNS. Pēc Pudules skaidrotā, tas saistīts ar to, ka pēdējo pāris mēnešu laikā latviski raidošajos medijos tika ļoti daudz runāts par eiro ieviešanu, kamēr krieviski raidošajos medijos šādas diskusijas bija retākas. Turklāt krieviski runājošo Latvijas iedzīvotāju vidū ir raksturīgi patērēt daudzus no Krievijas raidošos medijus, kuros, likumsakarīgi, ka netiek runāts par eiro ieviešanu Latvijā.

TNS atzīmē, ka ir vērojams, ka tiem iedzīvotājiem, kuri atbalsta eiro ieviešanu, biežāk viss ir skaidrs par eiro ieviešanu un viņiem nav neskaidrību par ieviešanas procesu vai ieguvumiem. Savukārt tiem iedzīvotājiem, kuri ir noliedzoši pret eiro ieviešanu, ir gana daudz jautājumu, un biežāk minētie no tiem ir – kāpēc nepieciešams pāriet uz eiro, kādi ieguvumi būs pārejai uz eiro, kā mainīsies cenas, kāda būs inflācija, kā eiro ieviešana ietekmēs algas, pensijas, pabalstus, kāds būs maiņas kurss pārejai no lata uz eiro, vai maiņas kurss neradīs zaudējumus iedzīvotājiem, kā notiks maiņas process.

Aptaujas dati liecina, ka āpaši daudz neskaidrību par eiro ieviešanas ietekmi uz iedzīvotāju dzīves līmeni un ienākumiem ir gados vecākiem iedzīvotājiem (65-74 gadi) un attiecīgi pensionāriem. Savukārt jauniešiem (15-24 gadi), „baltajām apkaklītēm”, iedzīvotājiem ar augstākiem ienākumiem biežāk viss ir skaidrs un nav papildus jautājumu par eiro ieviešanu.

Iedzīvotāji, kuriem ir grūtības noformulēt par eiro ieviešanu sev neskaidros jautājumus, biežāk ir cilvēki ar pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību, lauku iedzīvotāji, bezdarbnieki un iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem. Iespējams, ka šiem iedzīvotājiem ir citi aktuālie jautājumi, par ko domāt, tāpēc jautājums par eiro ieviešanu, viņuprāt, tiešā veidā neattiecas uz viņu ikdienas dzīvi, un tāpēc nav aktuāls, norāda TNS.

Iedzīvotāju aptauju   TNS veica no 2012.gada 28. novembra līdz 17. decembrim, visā Latvijas teritorijā aptaujājot 1024 iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Aptaujas izlase ir reprezentatīva Latvijas iedzīvotāju kopumam šajā vecuma grupā, un aptaujas rezultāti atspoguļo aptuveni 1,7 miljonu   valsts iedzīvotāju viedokļus.

TNS ir pilna servisa tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūra.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+