Mobilā versija
-1.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
10. februāris, 2014
Drukāt

Telekomunikāciju nozare uzlec uz konkurences ecēšām

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Autores: Indra Lazdiņa, Dace Skreija

Tā kā telekomunikāciju nozare vērsta uz iekšējo tirgu, kurā iedzīvotāju skaits samazinās gan migrācijas, gan negatīva dzimstības saldo dēļ, uzņēmumi sākuši vai nu savā starpā “kosties”, vai arī negribīgi apvienoties. Turklāt, nepieaugot iedzīvotāju maksātspējai, īsti nav arī iespēju celt pakalpojumu cenu. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apkopotie dati liecina, ka elektronisko sakaru komersantu kopējais apgrozījums valstī ik gadu sarūk.

Pagājušais gads telekomunikāciju nozarē pagāja bezlimita tarifa plānu zīmē, ko, konkurences apstākļu spiesti, 2012. gada rudenī uzsāka mobilo sakaru operatori. To apstiprina “Bite Latvija” interneta komunikācijas un satura menedžere Anete Jansone. Šobrīd no nozares spēlētājiem tiek pieprasīta gan radoša izdoma, veidojot tarifu politiku u. tml., gan arī rūpīga finanšu kontrole, bieži vien kā mērķi izvirzot esošās tirgus daļas, klientu skaita, finanšu rādītāju u. c. saglabāšanu, nerunājot par pieaugumu.

Lai arī nozares uzņēmumi, publiskojot savas darbības rezultātus, dažādos veidos cenšas uzsvērt savu pārākumu pār konkurentiem ar kādu pozitīvu rādītāju un veiksmīgo darbību kopumā, jāsecina, ka ikviena uzņēmuma finanšu rādītājos var atrast kādu darvas pilīti. Tā, piemēram, “Latvijas Mobilajam telefonam” (LMT) 2013. gadā, saglabājot apgrozījuma apjomu ap 175 miljoniem eiro, samazinājusies peļņa līdz 26 miljoniem eiro (2012. gadā uzņēmuma peļņa bija 39 miljoni eiro). Šo faktu uzsver “Lattelecom” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, kura vadītais uzņēmums pērn nopelnījis 30 miljonus eiro (līdzvērtīgi 2012. gada peļņai vienlaikus barojoties no LMT peļņas), tomēr “Lattelecom” koncerna (tajā ietilpst vairāki uzņēmumi) apgrozījums 2013. gadā samazinājies līdz 188 miljoniem eiro (par 21 miljonu eiro mazāk nekā 2012. gadā). “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs atklāj, ka “Tele2” apgrozījums 2013. gadā bijis 106 miljoni eiro un tas ir par apmēram 10% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Jāatzīmē, ka LMT prezidents Juris Binde šogad plāno uzņēmumam izaugsmi apgrozījuma apjomā, savukārt J. Gulbis – stabilitāti.

Turpina modernizēties


Telekomunikāciju uzņēmumi regulāri iegulda modernizācijā, turklāt investīcijas mērāmas miljonos eiro. Šeit vietā ir citāts no Luisa Karola grāmatas “Alise Brīnumzemē”: lai tikai paliktu uz vietas, ir jāskrien, cik vien ātri varam. Bet, ja vēlamies kaut kur nokļūt, ir jāskrien vēl divreiz ātrāk. Tas nozīmē, ka tāpēc vien, lai saglabātu konkurētspēju, telekomunikāciju uzņēmumiem ir jāiegulda tīklu modernizācijā. Tā, piemēram, telekomunikāciju operators “Triatel” pagājušajā gadā pabeidza tīkla modernizāciju, ieguldot tajā apmēram trīs miljonus eiro. “Plānojam, ka ieguldītie līdzekļi varētu atmaksāties tuvāko triju gadu laikā,” vērtē AS “Telekom Baltija” valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa. Jāatzīmē, ka LMT kapitālieguldījumi pagājušajā gadā pārsnieguši 24 miljonus eiro, “Tele2” – pieauguši par 35% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, sasniedzot gandrīz 12 miljonus eiro. Arī “Lattelecom” turpināja investēt līdzekļus optiskā tīkla izbūvē.

Viens no vērienīgākajiem darījumiem pērn nozarē bija telekomunikāciju uzņēmuma IZZI iegāde, ko veica “Baltcom”. Tā valdes loceklis Gints Kiršteins lēš, ka tas ļāvis uzņēmumam paplašināt telekomunikāciju infrastruktūras pārklājumu par aptuveni 30%. Un, lai arī visi nozares uzņēmumi runā par pārklājumu un mēģina tiekties uz teritorijas maksimumu, ir zināmi gadījumi, kad tomēr notiek pretējais.

Lētāk nebūs


“Nozarē šogad varētu turpināties uzņēmumu konsolidācija – stiprākajiem un lielākajiem uzņēmumiem apvienojot un pārpērkot citus spēlētājus. Tas liecina, ka ilgtermiņā telekomunikāciju tirgus tiks sakārtots, nevis sadrumstalots daudzu mazo uzņēmumu dēļ. Turklāt elektronisko sakaru uzņēmumu klienti pēc “lielās tautu staigāšanas” iepriekšējos gados, ko izraisīja spēcīgā konkurence un uzņēmumu cīņa par klientu, solot arvien izdevīgākus pakalpojumus, ir pierimusi. Šķiet, ka klienti ir sapratuši, ka pilnīga medusmaize nav nekur un liela daļa pakalpojumu – to kvalitātes un cenas attiecība – ir stipri līdzīgi,” norāda G. Kiršteins.

Viņš apstiprina, ka arī turpmāk telekomunikāciju nozarē valdīs asa konkurence, kā tas bijis līdz šim. “No vienas puses, tas nozīmē izdevīgas cenas un piedāvājumus klientiem, bet, no otras puses, ir skaidrs, ka uz turpmāku cenu kritumu klienti īsti cerēt nevar, jo liela daļa nozares uzņēmumu jau šobrīd darbojas ar minimālu peļņu. Nākotnē iedzīvotājiem izdevīgāki pakalpojumu piedāvājumi varētu tikt balstīti uz dažādu pakalpojumu komplektāciju,” uzskata “Baltcom” valdes loceklis.

Vairāk elektroniski


2013. gadā viedtālruņu pārdošanas apjomi pārsniedza parasto mobilo tālruņu pārdošanas apjomu, un mobilais internets telekomunikāciju uzņēmumiem būs viens no straujāk augošajiem pakalpojumiem turpmākajos gados. Arī mobilo sakaru operatoru ieguldījumi attīstībā galvenokārt būs vērsti uz 3G un 4G tīklu attīstību.

Latvijā kļūs plašāk pieejami standartizēti viedās skaitītāju nolasīšanas un kontroles pakalpojumi, kas var samazināt komunālo pakalpojumu sniedzēju, apsaimniekotāju u. c. izmaksas. Perspektīvā ietaupījums atspoguļosies arī iedzīvotāju rēķinos. Tāpat arvien pieejamāki kļūst mākoņpakalpojumi. Paredzams, ka šogad Latvijā popularitātes pieaugumu piedzīvos personīgo datu rezerves kopēšana drošos datu centros,” skaidro J. Gulbis.

Jāatzīmē arī, ka “Lattelecom” turpina palielināt WiFi piekļuves punktu skaitu, kas sniedz cilvēkiem iespēju strādāt un pavadīt brīvo laiku, izmantojot interneta iespējas ārpus mājas vai biroja. Piemēram, 2013. gadā “Lattelecom” ierīkoja bezmaksas WiFi punktus 2000 vietās visā Latvijā.

telek_tabs2

 

 

 

 

 

 

 

 


telek_tabs

Pievienot komentāru

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzē (1)Vistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (7)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+