Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
5. decembris, 2012
Drukāt

Uzmanību: plēsēji aitās! (1)

aitas_gs

Reizē ar rudens iestāšanos aktualizējas aitu ganāmpulku aizsardzība no plēsēju uzbrukumiem. Aitu skaitu ganāmpulkā var precīzi noteikt tikai revīzijā, tas ir, ķerot dzīvniekus pa vienam un nolasot numurus. Bieži tiek konstatēts, ka kādas aitas trūkst. Jautājums: kur tā palikusi?

 

Pēdējā laikā arvien biežāk masu medijos tiek publicēta informācija par meža dzīvnieku un klaiņojošu suņu uzbrukumiem aitām un citiem mājdzīvniekiem. Ieraugot saplosītu aitu, ganāmpulka īpašniekam par to jāziņo Lauksaimniecības datu centram (LDC) un dzīvnieks jānoraksta kārtējos zaudējumos.

Situācija šī jautājuma risinājumā ir sarežģīta, jo ir daudz pretrunu Medību likumā, kas neļauj medniekiem vai ganāmpulku īpašniekiem likvidēt plēsējus. Palielinoties ganāmpulku un dzīvnieku skaitam, palielinās arī postījumu skaits.

Ņemot vērā problēmas saasināšanos, Latvijas Aitu audzētāju asociācija (LAAA) ir pievērsusies jautājuma risināšanai sadarbībā ar visām iesaistītajām institūcijām – VMD, LDC, Pārtikas un veterināro dienestu un apdrošināšanas kompānijām.

Notiek Medību likuma grozījumu izskatīšana. LAAA grozījumu autoriem nosūtīja vēstuli, kurā norādīts, ka likumprojekta saturs ir vairāk vērsts uz mednieku tiesību aizsardzību, bet netiek ņemta vērā lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzība, kas cieš no klaiņojošu suņu un vilku uzbrukumiem. Tika prasīti skaidrojumi piecu pantu punktiem. Atbildes uz jautājumiem līdz novembra vidum vēl nav saņemtas. Tika rosināts 31.3. panta daļā par medību fonda līdzekļu izlietojumu paredzēt arī līdzekļus lauksaimnieku izglītošanai par dzīvnieku aizsardzības paņēmieniem un to lietošanu.

LAAA sadarbībā ar veterināro speciālisti un SIA Mikaitas īpašnieci Aiju Šneideri, kuras ganāmpulks arī ir cietis no nelūgtajiem viesiem, izstrādāja īpašas vadlīnijas aitu aizsardzībai no plēsējiem.

 

Ieteikumi 
aitu audzētājiem plēsēju uzbrukuma gadījumos

Pirmie pasākumi

* Savā pašvaldībā noskaidrot, kas pašvaldībā ir pilnvarots veikt klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanu.

* Noskaidrot dzīvnieku ķērāja kontaktinformāciju, lai steidzamā brīdī varētu to informēt par klaiņojošiem suņiem, kā arī jānoskaidro, kādā laika periodā (noteikts pašvaldību saistošajos noteikumos vai līgumā ar dzīvnieku ķērāju dzīvnieku) ķērājam ir jāizbrauc uz klaiņojoša suņa atrašanās vietu.

* Personīgi vai ar vietējās preses palīdzību atgādināt kaimiņiem par ganību perioda sākšanos un suņu pieskatīšanu, kā arī darīt zināmu savu tālruņa numuru, pa kuru zvanīt, ja kāds suns aizklīst.

* Vēlams noslēgt līgumu ar mednieku kolektīvu par medību tiesību nodošanu, tādējādi radot priekšnosacījumus plēsēju skaita regulēšanai un postījumu risku samazināšanai.

* Līgumā par medību tiesību nodo šanu paredzēt rīcību klaiņojošu suņu gadījumā.

* Veikt preventīvos pasākumus plēsēju postījumu risku samazināšanā. Preventīvo pasākumu veidus, metodes un lietojumu noskaidrot, konsultējoties Latvijas lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra filiālē.

* Apdrošināt ganāmpulkus.

 

Ja mana klaiņojošus suņus pagasta teritorijā

Nekavējoties ziņot dzīvnieku ķērājam vai pašvaldībai par klaiņojošu suni, norādot sīku suņa aprakstu (vēlamas fotogrāfijas), laiku un vietu, kur suns redzēts (manīts), kā arī iespējamos suņa saimniekus.

Ziņot Valsts meža dienesta teritoriālajai struktūrvienībai, ja klaiņojošs suns manīts medību platībās. Iespēju robežās novietnēs iekārtot video novērošanas kameras.

 

Ja ir noticis plēsēju uzbrukums

Pēc iespējas saglabāt plēsēju uzbrukuma vietas apstākļus līdz kompetento dienestu pārstāvju ierašanās brīdim.
 Ziņot:

* pašvaldībai;

* Valsts policijai;

* apdrošināšanas kompānijai, ja ganāmpulks ir apdrošināts;

* Valsts meža dienesta teritoriālajai struktūrvienībai. Ja plēsējs ir savvaļas izcelsmes, tad tiek sastādīts akts par plēsēju postījumiem;

* praktizējošajam veterinārārstam, lai sniegtu aitām pirmo 
palīdzību, nepieciešamības gadījumā – atvieglotu to ciešanas, kā arī sastādītu sekcijas aktus par saplosītajiem un piespiedu kautajiem dzīvniekiem;

* pārtikas un veterinārajam dienestam vai praktizējošajam veterinārārstam, lai notikuma vietu apsekotu un veiktu nepieciešamās darbības trakumsērgas apkarošanai.

Saplosītos un piespiedu kautos dzīvniekus nodod SIA RENETA iznīcināšanai, tālr. 63822498, mob. 2284322. Šis šobrīd ir vienīgais PVD atzītais uzņēmums, kas savāc mirušos lauksaimniecības dzīvniekus visā Latvijas teritorijā, kā arī nokārto visas nepieciešamās formalitātes. Šo pakalpojumu uzņēmumam daļēji apmaksā valsts!

 

Ieteikumos minēto terminu skaidrojums

* klaiņojošs dzīvnieks – bez pajumtes un īpašnieka aprūpes vai uzraudzības palicis dzīvnieks (izņemot savvaļas dzīvnieku);

* medību platība – medījamo dzīvnieku brīvai dzīvošanai derīgā un medībām izmantojamā platība (tas ir, visa īpašuma teritorija – meži, krūmāji, pļavas, ganības, aramzeme, ūdeņi, utt., izņemot kapsētas, dzīvnieku kapsētas un pilsētu administratīvās teritorijas);

8 medību tiesību lietotājs – zemes īpašnieks vai lietotājs, kura īpašumā vai lietošanā esošajā zemes gabalā ietilpst Medību likumā noteiktajām prasībām atbilstošas medību platības, vai persona, kurai zemes īpašnieks vai lietotājs likumā noteiktajā kārtībā uz līguma pamata nodevis savas medību tiesības.

Saplēstiem un pazudušiem dzīvniekiem sastāda Notikumu ziņojumu lapu un izslēdz no LDC ar kodu 16 (iemesls neskaidrs), piezīmēs ieraksta iemeslu.

 

Apdrošināšana

Līdz šim aitu ganāmpulku apdrošināšana nebija apdrošināšanas kompāniju prioritāte. No šā gada jūlija notiek informācijas apmaiņa un konsultācijas starp apdrošināšanas kompāniju AAS Seesam Latvia, apdrošinātāji ir izstrādājuši vairākus priekšlikumu variantus, kas vēl tiks apspriesti ar LAAA speciālistiem. Šīs sadarbības mērķis ir palīdzēt aitkopjiem atgūt adekvāti radušos zaudējumus.

 

Saplosīto dzīvnieku statistika pēc Valsts meža dienesta (VMD) un LDC informācijas 2010. gadā un 2011. gada trīs ceturkšņos

Gads
VMD uzskaitītās aitas, gab.
LDC ar kodu 16 izslēgtas aitas, gab.

nokostas savainotas
2010 41
29
73
2011 102
21
114

 

Jaunannas pagastā nokostas piecas aitas

Alūksnes novada Jaunannas pagastā kādā saimniecībā nokostas piecas aitas, ziņo LETA. Visticamāk, aitas nokoduši vilki. Aitas nokostas nakts laikā, un policijā informācija saņemta 14. novembrī. Zaudējumi 900 latu apmērā. Policijā par notikušo sākta administratīvā lietvedība.

Mednieku kolektīva pārstāvji, kas arī ieradušies notikuma vietā, izteikuši pieņēmumu, ka šoreiz postījumu nodarīšanā, iespējams, vainojami nevis suņi, bet vilki.

 

Vidzemē suņi 
nokoduši 13 šķirnes aitas, vēl 15 sakostas

31. oktobrī kādā zemnieku saimniecībā Smiltenes novada Brantu pagastā divi pagaidām nenoskaidrotu saimnieku suņi nokoduši 13 šķirnes aitas, vēl 15 aitas sakostas. Suņi iekļuvuši aitu aplokā un uzbrukuši dzīvniekiem – 13 aitas nokostas, 29 aitas pazudušas, vēl 15 aitas sakostas, vēstī LETA. Zaudējumu apmērs tiek precizēts. Aizdomas, ka aitu saplosīšanā vainojami suņi, izteikuši saimnieki, kas 31. oktobra pēcpusdienā devušies apraudzīt ganāmpulku un netālu no aplokiem ievērojuši divus lielus suņus.

 

Kuldīgas novadā 
klaiņojoši suņi nokož astoņas aitas

21. septembrī vairāki klaiņojoši suņi iekļuvuši aitu ganību aplokā Kuldīgas novada Laidu pagastā, policijā sākta administratīvā lietvedība, vēstī LETA.

Ganāmpulka īpašnieks Māris Getiņš apstiprināja, ka vakar klaiņojošu suņu bars Kuldīgas novada Laidu pagastā uzbrucis aplokā esošam aitu ganāmpulkam, nokožot astoņas, bet savainojot vairāk nekā desmit aitas.

“Patlaban esam saskaitījuši astoņas bojāgājušas aitas, diemžēl skaits pieaug, jo sakostās aitas ir ļoti smagi cietušas. Kopumā saimniecībā ir 160 aitas, aploks aprīkots ar drāšu pinuma žogu, diemžēl suņu bars kaut kādā veidā ir ticis cauri un sarīkojis īstas medības un slaktiņu. Grūti teikt, cik suņu te ir bijuši, tomēr vienam, ko paguvām sagūstīt, ir kaklasiksna, tātad tie ir bijuši mājas suņi. Esam ziņojuši policijai, jo šis gadījums ir pārāk nopietns,” sacīja saimnieks.

Dzīvnieku nodarītie materiālie zaudējumi mājlopu īpašniekam ir vairāk nekā 1000 latu.

 

Vilki Igaunijā 
šogad nogalinājuši 
teju 700 aitu

Vilki Igaunijā šogad nogalinājuši 685 aitas, kā arī sešas govis, septiņus suņus un vienu kazu, vēsta raidsabiedrība ERR.

1. novembrī Igaunijā sākās vilku medību sezona, kuras laikā atļauts nomedīt 150 vilkus, savukārt decembrī sāksies lūšu medību sezona, un atļauts nomedīt 101 lūsi, vēstī LETA. Pateicoties pēdējo gadu aukstajām ziemām un plašākai jūras aizsalšanai, Igaunijas salās konstatēts vairāk vilku nekā agrāk, un, ņemot vērā tur nodarītos ievērojamos zaudējumus aitkopjiem, Sāmsalā piešķirtas atļaujas trīs vilku nomedīšanai, bet Hījumā – divu.

Tiesa, par aitu saplosīšanu sadusmotie zemnieki bija prasījuši atļauju izšaut visus Sāmsalas vilkus.

 

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Vai tad kaķis ar plosa aitas?Cik zināms kaķi nevar piesiet.Un vienmēr kaķis ir bijis brīvgājējs.Sunī piekrītu,tiem ir jābūt pie mājas voljeros jeb piesietiem.Ļoti daudz klejojot nodara postu jo viņi apvienojas.

Draugiem Facebook Twitter Google+