Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
12. februāris, 2013
Drukāt

Uzmanīgi, apledojums! Kā nenokrist vai piezemēties mīkstāk

Foto - Zanda BirzeFoto - Zanda Birze

Izvairīties no kritieniem uz apledojušām ietvēm nav viegli. Taču no tām var… aizslīdēt!

 

Mīksta piezemēšanās

Straujās gaisa temperatūras svārstības ceļus pārvērš slidotavās. Varbūtība paslīdēt, nenoturēties līdzsvarā un gūt traumu – sasitumu, sastiepumu vai lūzumu – pašlaik ir ļoti augsta.

Visbiežāk cieš divas locītavas – pēdas un plaukstas, retāk – elkoņa. Tas notiek tādēļ, ka paslīdot un cenšoties nenokrist, aizsardzības refleksa dēļ kritiena virzienā izvirzām roku. Tā gūst locītavas traumas: sastiepumu, saišu pārrāvumu, lūzumu. Līdzīgi rodas potītes traumas. Ļaunākos gadījumos abas locītavas cieš vienlaikus.

Sastiepums vai izmežģījums ir nepatīkams, taču vieglāk paciešams nekā lūzums. Lai izvairītos, jāapgūst daži pareizas krišanas jeb piezemēšanās paņēmieni.

Vēlams uz priekšu neizstiept rokas, censties, lai kritiens būtu šķērseniski paslīdēšanas virzienam – uz sāna krist ir drošāk, lai netraumētu mugurkaulu, rokas un potītes.

Paturot prātā, ka kritiena brīdī rokas nav nopietns balsts, ar plaukstām der sargāt galvu, to savukārt ieraujot plecos un zodu piespiežot krūtīm, bet elkoņus ciešāk tuvinot ķermenim.

Krītot vajadzētu kājas vismaz nedaudz ieliekt ceļos. Tā var samazināt piezemēšanās augstumu. Pirms iziešanas no mājām var pat nedaudz patrenēties – vairāki pietupieni palīdz muskuļiem atcerēties šo kustību. Ja kritiena brīdī nesasprindzina muskuļus, amortizācijas spēks tiek kauliem.

Svarīgs faktors ziemas traumatisma mazināšanā ir apģērbs – jo tas biezāks, jo mazāka varbūtība gūt nopietnu traumu, pat zilumus. Kustības ierobežo šauras drēbes.

 

Viena neveikla kustība…

No kritieniem var glābties, rūpīgāk skatoties, kur sper soli. Dažkārt trauma rodas steigas dēļ un nenovērtējot situāciju un laika apstākļus. Strauji reaģēt kavē soma ar gariem rokturiem, īpaši tad, ja tajā ir daudz iepirkumu. Tāda nešļava pārvieto smaguma centru un paslīdot neļauj izvēlēties pareizo manevru.

Bīstamajām vietām – nenotīrītām ietvēm un apledojušām taciņām – vajadzētu mest līkumu. Ja izvairīties nevar, jāņem piemērs no slēpotājiem – viegli ieliecoties ceļgalos, uz priekšu nelieliem, slīdošiem solīšiem.

Pat kavēšanās neattaisno steigu, vēl jo vairāk – šķērsojot brauktuvi. Ja ir apledojušas kāpnes, piemērotākais roku balsts ir margas, ar abām kājām stingri stāvot uz viena pakāpiena, pirms kāpt uz nākamā.

Lai gan dāmu zābaku augstie, spicie papēži dažkārt pilda radžu funkcijas, šie apavi apledojumam tomēr nav piemēroti. Drošāk, ja zābaku zole ir plakana, rievaina un izgatavota no neslīdoša materiāla, bet papēži – ne augstāki par 3 – 4 centimetriem. Dažviet ziemas apaviem ir pat nopērkamas speciālas radžotas uzlikas.

 

Vajadzīgs kaut kas auksts

Ja krītot gūtais sasitums tomēr ir pārāk stiprs, sāpju sajūtu palīdz mazināt kaut kas auksts. To traumētajai vietai pieliek vairākkārt uz 5 – 10 minūtēm. Aukstums palīdz apturēt asinsizplūdumu un mazina stipra pietūkuma un iekaisuma rašanos. Pēc tam var izmantot arī ciešu apsēju, taču nepārspīlējot – tas nedrīkst ierobežot normālu asinsriti.

Trešajā dienā, kad tūska ir mazinājusies, var likt arī sildošus apsējus, izmantojot speciālas ziedes. Ja sāpju intensitāte nemazinās, būtu jādodas pie ārsta. Iemesls var būt slēgts lūzums vai kāds iekšējo orgānu bojājums.

Ja ir aizdomas par sastiepumu, izmežģījumu vai lūzumu, pēc pirmās palīdzības sniegšanas vajadzētu nokļūt traumpunktā. Lai noskaidrotu, vai ir bojāts kauls, nepieciešams rentgena uzņēmums. Atkarībā no situācijas ārsts lemj par ārstēšanas taktiku.

Par saišu sastiepumu liecina asa sāpe, straujš piepampums un samazināts kustību apjoms traumētajā locītavā. Sniedzot pirmo palīdzību, ar stingru pārsēju to piefiksē un pieliek arī ledu.

Izmežģījumu var atpazīt pēc cietušās ķermeņa daļas nedabiskas pozas un sāpīgām, gandrīz neiespējamām kustībām. Šīs traumas gadījumā pirmā palīdzība ir pretsāpju līdzeklis, aukstums un cietušās ķermeņa daļas imobilizācija – nekustīgums. Tas pats – lūzumam.

Jebkuras galvas traumas reizē mediķu palīdzība ir obligāta, cik drīz vien iespējams, jo galvassāpes vai samaņas zaudēšana var būt īpaši bīstama.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+