Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
7. maijs, 2015
Drukāt

Uzmanīgi ar teātri. Saruna ar scenogrāfu Kristapu Skulti (1)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

“Scenogrāfija darbojas zemapziņā un rada ticību tam, kas notiek uz skatuves,” saka pieredzējušais scenogrāfs Kristaps Skulte. Viņš ir pārliecināts – lai būtu iespējams radīt ko svaigu teātrī, ir jāpastrādā arī ārpus tā. 13. maijā Dailes teātrī pirmizrādi piedzīvos režisora Kārļa Auškāpa iestudētā Mārtiņa Zīverta luga “Rīga dimd”.  Nelielajā Kamerzālē scenogrāfam jāsavieto revolūcija – 16. gadsimta beigu Kalendāra nemieri Rīgā, dumpja “makabrā spēle” un kolīzijas Rīgas rātes kambaros.

Kristaps Skulte tikpat kā nesniedz intervijas, un, jautāts par to, nosaka, ka viss taču esot redzams viņa darbos. “Es neraujos uz savas personas publicitāti,” viņš pavīpsnā. “Jūtos piederīgs skatuves ēnas puses darboņu pulkam, tas atbilst manai būtībai – satraucos jau tad, ja pēc pirmizrādes jāiziet paklanīties. Ne velti esmu izvēlējies šo profesiju, un tā man patīk joprojām. Ir cilvēki, kam patīk būt uz skatuves, un ir tādi kā es, kam patīk to visu veidot no citas puses.”

Kristapa Skultes darbi runā gana izteiksmīgi – viņš ir pieprasīts gan uz vērienīgām skatuvēm, gan nelielās scēnās. Scenogrāfa radošajā kontā ir vairāk nekā 300 scenogrāfiju kopumā, lielākoties Dailes teātrī, veidotas izrādes Valmieras, Krievu un neatkarīgajos teātros. Mākslinieka veikumu papildina apjomīgs darbu kopums ārpus teātra – populārās un akadēmiskās mūzikas koncertu skatuves telpas (aizvadītajā gadā – grupas “Jumprava” jubilejas koncerta scenogrāfija, Lindas Leen koncertieraksta skatuves telpa), darbi kino un televīzijā (Latvijas Televīzijas galvenais mākslinieks līdz 2005. gadam), arī daudz un dažādu ceremoniju dizains (mūzikas balvas “Zelta mikrofons” ceremonija 2013, 2014). Šogad Kristapa Skultes veidotais dizains vērojams oficiālajos Latvijas prezidentūras Eiropā pasākumos, viņa vizuālais ietērps tikko rotāja arī oficiālās Neatkarības atjaunošanas dienas oficiālo sēdi un simfonisko koncertu Nacionālajā teātrī. Un kur tad vēl dažādi “nestandarta” projekti – no krāšņa kabarē (“La Luna” koncertzālē “Palladium”) līdz pat sabiedrībā daudz diskutētajam Igora Krutoja dzimšanas dienas koncertam Nacionālajā operā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Danke scho”n!

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+