Foto – Evija Trifanova/LETA

Uzmanīs psihiski slimos noziedzniekus 3

Līdz 1. aprīlim valdībai vajadzētu pieņemt noteikumus, kas noteiks kārtību, kādā ārstiem psihiatriem jāziņo tiesai par psihiski slimiem pacientiem, kas nepilda tiesas prasību ārstēties. To paredz izmaiņas Ārstniecības likumā, ko jau atbalstījusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisija un ko drīzumā vajadzētu apstiprināt arī parlamentam.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Pētnieciskās žurnālistikas projekta “Psihiatrijas krēslas zona” ietvaros tapušajās publikācijās (“Valsts svētlaimīgā neziņā”, “LA”, 27. oktobrī; “Te derētu kādu nodurt”, “LA”, 3. novembrī) jau rakstīju, ka Latvijā nav sakārtota sistēma, kādā tiek uzmanīti un ārstēti psihiski slimi cilvēki, kas veikuši noziedzīgus nodarījumus, tostarp vardarbīgus. Ir gadījumi, kad ambulatoras ārstēšanas laikā psihiatrijas pacienti pat veic slepkavību. Turklāt, ja pacientam, kas jau izdarījis noziegumu, tiesa kā medicīniska rakstura piespiedu līdzekli noteikusi ambulatoru ārstēšanu, bet viņš neārstējas, nav skaidras kārtības, kādā ārstam jāziņo par šo faktu, un nav arī skaidrs, kam šāds pacients būtu jāmeklē.

Kaut arī ārsti psihiatri un arī Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe atzina, ka šādu pacientu uzraudzības sistēma nav pilnīga, ne Veselības, ne arī Tieslietu ministrija (TM) ilgstoši neko nedarīja, lai sistēmu sakārtotu. Tieslietu sistēmas pārstāvji atbildību centās novelt uz ārstiem, bet Veselības ministrijas ierēdņi uzstāja, ka ārstiem tikai jāārstē. Galu galā attiecīgas izmaiņas Ārstniecības likumā ierosināja Saeimas deputāts Andrejs Judins. Tās paredz, ka ārstniecības personai nekavējoties jāinformē tiesa, ja persona, kurai kriminālprocesā noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, izvairās no tā vai nepilda tā nosacījumus. Sīkāka kārtība, kā notiks minētā informēšana, jānosaka valdībai. Sākotnēji bija plānots, ka tas būs jāpaveic jau līdz šā gada beigām. Taču, tā kā likumprojekta izskatīšana Saeimā nav virzījusies tik raiti, kā sākotnēji cerēts, un tas joprojām nav apstiprināts, komisija atbalstīja veselības ministres Andas Čakšas priekšlikumu dot laiku valdībai līdz 1. aprīlim.

CITI ŠOBRĪD LASA

Veselības ministre faktiski ieguvusi laiku pašas vadītajai ministrijai, jo tieši tai būs jāizstrādā valdībā apstiprināmie noteikumi. Ja Veselības ministrijas (VM) ierēdņi vēl nesen pauda uzskatu, ka ārstiem jauni pienākumi nav uzliekami, vai tai var uzticēt šādu pienākumu? “Ja nu kādu iemeslu dēļ noteikumu izstrāde aizkavēsies, tad ar ministriju būs nopietnas pārrunas,” attrauca Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. A. Judins atbildēja, ka viņam pagaidām neesot pamata domāt, ka VM nespēs uzrakstīt noteikumu projektu. Viņš pieļāva, ka ministrija jau varētu būt sākusi darbu pie noteikumiem, apzinoties, ka izmaiņas likumā drīzumā tiks pieņemtas. Deputāts uzskata, ka noteikumiem nevajadzētu būt gariem, taču svarīgi, lai ar tiem tiktu ieviesta kompleksa pieeja. “Nedomāju, ka no ārstiem tiks prasīts daudz,” sacīja A. Judins.

Savukārt VM noskaidroju, ka noteikumu izstrāde vēl nav sākusies. To gatavošanā VM plāno sadarboties ar TM, jo noteikumi būs cieši saistīti ar tiesu darbu. Noteikumos būs sīkāk reglamentēts tiesai sniedzamās informācijas saturs un apjoms, skaidroja VM pārstāve Agnese Zarāne.

Jautāta, kāds tagad ir VM viedoklis par nepieciešamību noteikt skaidrāku kārtību ambulatorai piespiedu ārstēšanai, A. Zarāne atbildēja izvairīgi: “Likuma grozījumu piemērošanas efektivitāti varēs izvērtēt tikai tad, kad konkrētie grozījumi būs stājušies spēkā. Tikai pēc grozījumu spēkā stāšanās, kad jaunās normas būs ieviestas praksē, varēs izvērtēt, vai ir sasniegts grozījumu mērķis.”