Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
8. janvāris, 2013
Drukāt

Uzmērīs… par 1000 latiem

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Mērnieki paredz, ka celsies cenas viņu pakalpojumiem. Kaut arī jau pašlaik mērniecības pakalpojumi iedzīvotājiem ir gana dārgi, mērnieki būs spiesti to darīt valsts noteiktās kārtības dēļ. 


 

Ar nopelnīto nepietiek

Latvijas Mērnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Klīve spriež, ka ar pašreizējiem ienākumiem mērnieki gan spējot savilkt kopā galus. Bet nekas nepaliekot pāri attīstībai, piemēram, jaunu mērniecības darbarīku vai datortehnikas iegādei, ko krīzes paisuma gados viņi nevarēja atļauties.

“Agrāk mērnieki ķēra pasūtījumus, dažkārt piekrītot strādāt par jebkādu samaksu. Kad no krīzes “bedres” pamazām rāpjamies ārā – top jauni celtniecības projekti, vairāk remontē agrāk celtos namus –, mūsu darbs, kas ir cieši saistīts ar būvēšanos, tiek pieprasīts arvien biežāk. Bet darbarīki noveco, jaunu iegādei ar nopelnīto nepietiek,” skaidro Jānis Klīve.

Uzņēmuma “Ģeometrs” valdes loceklis, sertificēts mērnieks Andris Mazkalniņš gan domā, ka pakalpojumu cenu pārmērīgu celšanos piebremzēs konkurence, kas pēdējos gados nozarē ir jūtama arvien stiprāk. Attālos lauku novados pakalpojumu cenas, ņemot vērā iedzīvotāju maksātspēju, tik un tā būs zemākas nekā Rīgā un citās pilsētās. Lai izdzīvotu, turklāt mērnieki iemācījušies taupīt – nodibinājuši mikrouzņēmumus, maksājot valstij mazākus nodokļus, sapirkušies Ķīnā ražotus darbarīkus, uz pusi lētākus, nekā Rietumos ražotos.

 

Cenrāžus 
”uzskrūvē” valsts

Jānis Klīve atzīst, ka mērnieki būs spiesti celt cenas gan dzīves dārdzības pieauguma ietekmē, gan tāpēc, ka Valsts zemes dienesta cenrāži tiem pakalpojumiem, kas mērniekiem visbiežāk nepieciešami, ir “uzskrūvēti”.

Aizvadītajos piecos gados tie pacelti vismaz trīsreiz, kas savukārt liek mērniekiem gudrot, kā nopelnīt pašiem. “Diemžēl visi izdevumi galu galā uzguls iedzīvotāju – mērniecības pakalpojumu pasūtītāju – pleciem,” viņš saka.

Viņaprāt, jau pašlaik, piemēram, zemes gabala sadalīšana mazākos, jaunizveidoto reģistrēšana un citas procedūras iedzīvotājiem ir gana dārgas, sevišķi Rīgā, tās pievārtē, kā arī citās pilsētās. Piemēram, Rīgā līdz viena hektāra liela apbūvētas zemes gabala sadalīšana divos mazākos, topogrāfiskā uzmērīšana un robežplānu sagatavošana, sarēķinot visus mērniecības un reģistrēšanas izdevumus kopā, jau tagad var maksāt ap tūkstoš latiem. Diemžēl īpašnieki, sevišķi īpašuma vēsturisko tiesību atjaunotāji vai viņu mantinieki, to nevar atļauties. Savukārt izmantot zemi pašiem nav iespēju. Cenām ceļoties, iespēju būs vēl mazāk.

Sertificēta zemes ierīkotāja, uzņēmuma “Ģeometrs” biroja vadītāja Ieva Lillā saka:

“Ja nolemts sadalīt zemi vai pārkārtot robežas, tad vismazākā naudas summa, ar ko jārēķinās īpašniekiem zemes ierīcības projekta un zemes robežu plāna sagatavošanai, ir aptuveni 500 latu. Savukārt ap 20% no tiem aiziet Valsts zemes dienestam par datu reģistrēšanu. Šajos izdevumos nav ierēķinātas citas procedūras, par kurām jāmaksā zvērinātam notāram, zemesgrāmatu nodaļai.”

Pēc Mērnieku biedrības vadītāja domām, nav loģiski, ka valsts turklāt spiež iedzīvotājus maksāt par tām procedūrām, kurus, izdodama zemes reformas likumus, apņēmusies veikt pati. Viņaprāt, Valsts zemes dienests te nav vainojams, drīzāk iemesls ir cits – šā dienesta uzturēšanai valsts piešķir pārāk maz naudas – iztrūkstošo tas spiests ievākt, ieviešot maksu par pakalpojumiem, tostarp mērniecības darbu izpildei nepieciešamajiem.

 

Katrā pašvaldībā 
sava kārtība

“Diemžēl ikdienā bieži saskaramies ar to, ka katrā vietējā pašvaldībā ir sava dokumentu aprites kārtība, kas sarežģī un velk garumā mērniecības pasūtījuma izpildi. Ja vienā kādu projektu var saskaņot divās nedēļās, citur skaņošanai vajadzīgs mēnesis vai pat divi,” stāsta Andris Mazkalniņš.

Sertificēta zemes ierīkotāja Ieva Lillā piebilst, ka gandrīz ikkatrā pašvaldībā projektu saskaņošanai ir tikai viena neaizvietojama amatpersona. Bet slimības vai atvaļinājuma laikā iesniegtie dokumenti krājas kaudzēs, savukārt mērnieki nespēj paskaidrot iedzīvotājiem, kāpēc pasūtījuma izpilde ievelkas.

Pats īsākais laiks, kāds vajadzīgs jaunam zemes ierīcības projektam, sākot no īpašnieka ieceres līdz reģistrēšanai zemesgrāmatā, ir seši mēneši. Ja aizķeras projekta saskaņošana vai, uzmērot zemi, ar pierobežniekiem izceļas strīds par robežām, tad tas var paildzināt procedūru vēl par trim mēnešiem,” lēš viņa.

“Iespējams, šīs garās un sarežģītās procedūras palīdz sakārtot zemju pārvaldību. Bet zemju īpašniekiem tās šķiet nevajadzīgas un birokrātiskas ierēdņu darbības. Pēc savas darba pieredzes varu teikt, ka līdz šim neesmu sastapusi nevienu apmierinātu zemes īpašnieku. Ikdienā strādājot ar klientiem, par šīm procedūrām dzirdu tikai sliktas atsauksmes, kas tiek sauktas par naudas izspiešanu un laika vilkšanu garumā,” atklāj Ieva Lillā.

 

Uz papīra un dabā

Viņasprāt, valdības sludinātais kurss uz zemes sadrumstalotības novēršanu jeb konsolidāciju ir vien uz papīra, dabā lielos apmēros tas nenotiek. Zemes ierīcības projekti lielākoties tiek gatavoti zemes īpašumiem, kurus paredz sadalīt divās vai vairākās daļās nolūkā tos pārdot vai dāvināt.

Jānis Klīve spriež, ka pēc zemes reformas beigām mērniekiem darba nepietrūks. Zemes robežu uzmērīšana ir tikai no viens no mērniecības darbu veidiem. Vēl ir inženierģeodēziskā uzmērīšana, topogrāfija, jaunbūvju pamatu nospraušana un citi. Īpašnieki būs spiesti novērst zemes reformas radītās sekas – kļūdaini un nepārdomāti nospraustās robežas, zemes īpašumu sadrumstalotību un citas.

Diemžēl zemes reformas gaitā izveidots daudz zemes īpašumu gan ar kroplīgi lieliem “vēderiem”, gan zigzagiem, kam nevar lāgā piekļūt. Kaut arī likums jau pašlaik pieļauj robežu iztaisnošanu, ja vien pierobežnieki spēj savā starpā vienoties, pēc Jāņa Klīves domām, pašlaik valsts noteiktā kārtība šai procedūrai ir laikietilpīga, īpašniekiem nesaprotama un dārga.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+