Foto-Evija Trifanova/LETA

Intervē attālināti un pagarina termiņus. Kā uzņēmēji gādā, lai latvieši atgrieztos 5

Lai mazinātu darbinieku trūkumu valstī, 50 uzņēmumi iesaistījušies kustībā “Latvija strādā”. Ar mērķi uzrunāt un piesaistīt Latvijas darba tirgum vismaz 223 latviešus, kas šobrīd dzīvo un strādā ārzemēs. Tā, piemēram, Latvijas Nacionālie bruņotie spēki gada laikā apņēmušies atgriezt 30 cilvēkus, Ekonomikas ministrija – piecus, bet banka “Luminor” – deviņus.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Kustība “Latvija strādā” izveidota pirms diviem mēnešiem. Pavisam neilgā laikā tai izdevies piesaistīt 50 dažādu nozaru darba devējus, kas apņēmušies apzināti strādāt pie ārzemēs dzīvojošo latviešu atgriešanas Latvijā, piedāvājot konkrētas darba vietas un veidojot komunikāciju ar aizbraucējiem.

Interesi izrādījuši Latvijas Nacionālie bruņotie spēki, interjera salons “Krassky”, būvtehnikas nomas uzņēmums “Storent”, mazumtirdzniecības ķēde “RIMI” u. c. nozīmīgu nozaru pārstāvji.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Šī ir mobilo sakaru operatora “Tele2″ iniciēta kustība, un patiesi priecājamies par lielo uzņēmēju interesi,” norāda “Tele2” komercdepartamenta direktors Raivo Rosts. Saprotot, ka atrast darbiniekus kļūst arvien grūtāk ne tikai pašiem, bet arī korporatīvajiem partneriem, “Tele2” radās ideja, kā risināt trūkstošo darbinieku problēmu. Kopumā kustības partneri apņēmušies Latvijā atgriezt vismaz 223 aizbraucējus, piedāvājot konkrētas darba vietas dažādās jomās un mēģinot pielāgoties ar atgriešanos saistītajiem procesiem.

Šobrīd visvairāk cilvēku atgriezt apņēmušies Latvijas Nacionālie bruņotie spēki, kas gada laikā cer piesaistīt darbam 30 cilvēkus no aizbraucēju vidus. “GMG Grupa” pārstāvētie četri kustības partneri kopumā publiski apņēmušies atgūt darbam Latvijā vismaz 40 aizbraucējus. Savukārt kustības iniciators un īstenotājs “Tele2” līdz gada beigām plāno piesaistīt darbam Rīgā un reģionos vismaz 10 aizbraucējus.

Trīs mēnešu laikā vien pāris CV

“Iesaistījāmies, jo darbaspēka trūkumu izjūtam pamatīgi,” godīgi saka sīkbetona ražošanas uzņēmuma “NordBrik” valdes priekšsēdētājs Gatis Liniņš. “Jau vairākus mēnešus sludinājumu un reklāmas portālos esam ievietojuši aicinājumu pieteikties darbā dažādās ražošanas pozīcijās. Taču atsaucība ir gaužām maza. Trīs mēnešu laikā mums tiek atsūtīti vien divi līdz trīs CV.” G. Liniņš ir noraizējies, jo darbaroku trūkuma dēļ uzņēmums nespēj nodrošināt pilnvērtīgu ražošanu. “Kustību “Latvija strādā” atbalstām, jo iet šādu ceļu, valstī atgriežot cilvēkus, mūsuprāt, ir ļoti pareizi. Diemžēl, bet valsts šajā lietā nepalīdz.”

“NordBrik” uzņēmumā nevar iztikt vien ar automatizētām iekārtām, kas veic cilvēka darbu. Darba procesa automatizācija lielākoties tiek ieviesta, lai atvieglotu darbu strādniekiem un nodrošinātu patīkamākus darba apstākļus. “Lai risinātu problēmu, esam uzrunājuši Rīgas Tehnisko universitāti un Latvijas Lauksaimniecības universitāti. Plānots, ka, sākot ar nākamo mācību gadu, varētu sadarboties. Iesim uz augstskolām un lekcijās iepazīstināsim ar savu uzņēmumu, tāpat pieņemsim studentus, jaunos ražošanas speciālistus un inženierus pie mums praksē.”

Reklāma
Reklāma

Kustību atbalsta arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). “Kustības pārstāvji mūs uzrunāja un aicināja iesaistīties. Mēs labprāt piekritām, jo uzskatām, ka jebkurš solis, lai veicinātu darbaspēka pieejamību Latvijā, ir atbalstāms,” vērtē LTRK sabiedrisko attiecību konsultante Rūta Grikmane. LTRK ir lielākā uzņēmēju biedrība Latvijā, kurā apvienojušies vairāk nekā 2500 biedri – visu reģionu un nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi, kā arī 60 asociācijas. “Pildām informatīvā atbalsta funkciju, aicinām savus biedrus domāt par to, kā atgriezt mājās aizbraucējus. Esam vienisprātis ar “Latvija strādā”. Prioritāri ir jākoncentrējas uz pašu cilvēkiem, jāpieliek pūles un ārzemēs dzīvojošie latvieši jāpiesaista darba tirgum Latvijā.” Mūsu valstī šobrīd trūkstot visu kvalifikāciju darbinieku. LTRK uzņēmēju aptaujā, kurā šā gada martā piedalījās 139 respondenti, vairāk nekā puse aptaujāto atzina, ka ir saskārušies ar darbaspēka trūkumu Latvijā. Savukārt citi (34%) ar šo problēmu bija saskārušies, taču risinājumu jau ir atraduši.

Ar diplomu kabatā, bet bez spējām

“Draugiem Group” runasvīrs Jānis Palkavnieks atzīmē, ka iesaiste kustībā ir publisks apliecinājums tam, ka viņi ir gatavi piesaistīt izbraukušos latviešus un cittautiešus. Taču uzņēmums jau septiņus astoņos gadus pie tā pastiprināti darbojas un šobrīd tajā strādā desmit reemigranti. “Ne tikai latvieši no ārzemēm atgriežas pie mums, bet arī cittautieši. Pirms septiņiem gadiem pie mums strādāt ieradās darbiniece no Kanādas, pēc viņas rekomendācijām atnāca vēl četri darbinieki. Tā ir kā lavīna, cilvēki no mutes mutē uzzina, ka esam draudzīgs uzņēmums arī ārzemniekiem, un šie cilvēki labprāt pievienojas mūsu kolektīvam.” J. Palkavnieks neslēpj prieku, ka komandu veido darbinieki no Austrālijas, ASV, Kanādas un dažādām Eiropas valstīm.

“Arī latviešu otrās pusītes, kas ir ārzemnieki, nereti iekārtojas pie mums darbā. Esam elastīgi un cenšamies pielāgoties ikviena vajadzībām. Intervējam topošos darbiniekus attālināti, divas reizes mēnesī rīkojam pasākumus, lai uzrunātu potenciālos darba ņēmējus. Tā, piemēram, nule kā bija “Pasaules latviešu vakars”, kur nepiespiestā atmosfērā pulcējās aptuveni 60 cilvēku. Izskatās, ka šajā vakarā mums ir izdevies uzrunāt vienu meiteni, kas pie mums varētu sākt strādāt tuvākajā laikā – finanšu nodaļā.”

Taujāts, cik lielas problēmas rada darbaspēka trūkums, “Draugiem Group” pārstāvis atteic: “Velns nav tik melns, kā to mālē. Nav jau tā, ka uzņēmums jāver ciet, bet darbaspēka trūkums traucē attīstīties. Virzoties uz priekšu, nepieciešams vairāk programmētāju un inženieru.” Šis aspekts uzņēmumu piespiež dažus no procesiem automatizēt. Piemēram, to, ko kādreiz veica grafikas apstrādes speciālisti, tagad dara dators. J. Palkavnieks atzīmē vēl vienu problēmu, proti, ļoti bieži pie viņiem ierodas augstskolas studenti, kuriem kabatā ir diploms, bet nav zināšanu. “Jautāti, kā tas var būt, jaunieši atteic, ka skolā programmējuši vien skolas darbus. Taču to nevar pielīdzināt tam, kas jādara nopietnos uzņēmumos. Un, ja jaunietis nav spējīgs ne strādāt, ne mācīties jaunas lietas, tad gan rodas problēmas.”