Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
17. oktobris, 2013
Drukāt

Uzņēmēji: izrāviens aprakts nodokļos
 (8)

Foto - LETAFoto - LETA

Valsts budžeta projektā paredzētie jaunie nodokļi un likmju paaugstinājums jau spēkā esošajiem nodokļiem pārvilks svītru nacionālās attīstības plānā paredzētajam “ekonomiskajam izrāvienam”. Tas būs jauns slogs gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem – tā uzskata Tautsaimniecības padomē, kas apvieno vairāk nekā tūkstoš uzņēmumu un 60 nozaru asociāciju.

Kā zināms, nākamā gada valsts budžeta projektā, ko pašlaik apspriež Saeimā, paredzēts ieviest ostu nodokli, subsidētās elektrības nodokli, akcīzes nodokli autogāzei, paaugstināt dabas resursu nodokli drukātajai reklāmai, mikrouzņēmuma nodokli. Par tādu pašu nodokļa paaugstinājumu uzņēmumos uzskata plānu noteikt obligāto atalgojumu mazo kapitālsabiedrību valdes pārstāvjiem. Vienlaikus tiek atcelta iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinātā 5% likme.

Tautsaimniecības padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš spriež, ka nākamā gada budžetā apstiprinot šādus nodokļu plānus, nekāda “izrāviena” nebūs. “Rodas iespaids, ka valdība to pat neplāno, drīzāk otrādi, dara visu, lai tā nebūtu, turklāt lielāko daļu nozaru uzņēmēju priekšlikumus neņem vērā,” viņš piebilst.

“Rūpniecības apjoma īpatsvars, tāpat eksporta pieauguma apjoma īpatsvars iekšzemes kopproduktā sarūk un gada beigās būs ar mīnusa zīmi,” paredz LTRK viceprezidente nodokļu un nodevu eksperte Lienīte Caune. “Vienlaikus biežā lēkāšana no viena nodokļu plāna pie otra uzņēmējos rada nedrošību, liedzot viņiem kaut ko plānot nākamajiem gadiem. Ar šādu nodokļu politiku panāksim vien to, ka viņi apsvērs pārcelt savu biznesu uz kādu citu valsti.”

Viņasprāt, līdz galam nav pārdomāti arī Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmuma dienesta pūliņi ēnu ekonomikas apkarošanā. “Tā vietā, lai vairāk vērstos pret nodokļu nemaksātājiem, ar šādiem nodokļu paaugstināšanas plāniem šīs iestādes grib uzkraut papildu slogu nodokļu maksātājiem. Kaut arī bija lēmums par atbalstu iedzīvotājiem, ieviešot 9 procentu mikrouzņēmuma nodokli, jaunākais plāns – paaugstināt likmi līdz 15 procentiem – būtībā liecina, ka nekāda atbalsta nebūs,” viņa secina.

Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša uzskata, ka plānotā dabas resursu nodokļa paaugstināšana par reklāmas izdevumiem un materiāliem līdz 910 latiem par vienu tonnu papīra, kas maksā vidēji 600 latu, izraisīs ievērojamu ražošanas apjomu samazināšanos poligrāfijas uzņēmumos.

“Latvijas gāzes” asociācijas vadītājs Valdis Bergs uzskata, ka paredzētais akcīzes nodokļa palielinājums autogāzei par 25 procentiem radīs vien lielu kaitējumu ne tikai nelielajiem autogāzes tirdzniecības uzņēmumiem, bet arī iedzīvotājiem, lielākoties lauciniekiem, kuri izmanto ar gāzes iekārtām aprīkotas automašīnas biežāk un tālākiem braucieniem. Viņaprāt, to neatsvērs Ekonomikas ministrijā no šāda paaugstinājuma plānotais 1,5 miljonu latu ieguvums budžetā. “Vai šis ieguvums atsvērs zaudējumus, par to ir lielas šaubas, tāpēc ka pēdējā laikā galvenokārt šā plānotā paaugstinājuma dēļ autogāzes lietotāju skaits vairs būtiski nepieaug,” atzīst Valdis Bergs.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. uzņēmēji vienmēr ir nikni 😀

  2. Izskatas,ka valdiba grasas nogremdet valsti pavisam un tad mierigi doties uz Briseli.Absoluti nav nekada progresa-Dombrovskis nepartraukti ir melojis par valsts iziesanu no krizes-viena vieniga stagnacija un nevar saprast ,kur tie iegutie mil;joni paliek,jo pat uzturesanas atlaujam vien esot ieguti 460 miljoni.Valdiba ar Dombrovski un Vilku prieksgala nepartraukti sten,ka nav naudas prieks cilvekiem-ne algam,ne pensijam,ne pabalstiem….Toties nodoklus baz pat pedejam sikumam virsu!!!Kaut nu atrak tiktu gazti sie stagnati!!!!!!!

  3. Izskatas,ka valdiba grasas nogremdet valsti pavisam un tad mierigi doties uz Briseli.Absoluti nav nekada progresa-Dombrovskis nepartraukti ir melojis par valsts iziesanu no krizes-viena vieniga stagnacija un nevar saprast ,kur tie iegutie mil;joni paliek,jo pat uzturesanas atlaujam vien esot ieguti 460 miljoni.Valdiba ar Dombrovski un Vilku prieksgala nepartraukti sten,ka nav naudas prieks cilvekiem-ne algam,ne pensijam,ne pabalstiem….Toties nodoklus baz pat pedejam sikumam virsu!!!

  4. Latvijas valsts tiek lēnām un nemanot ekonomiski okupēta,faktiski paslaik neatkarība ir jau zaudēta.

  5. Piekrītu rakstā teiktajam un tas notiek jau vai visu Otrās neatkarības laiku. Diemžēl, pat Valsts Ieņēmumu Dienests šos lielos nemaksātājus piesedz, pat atbalsta viņu bankrotus, lai viņi varētu aizmukt no nodokļiem un, ja kāds par to sāk runāt, uzbrūk tam, mēģinot izspiest naudu pat ar viltotu datu palīdzību. Tā ar VID darbinieku M.Grendes un L.Purmaļa klusu akceptu jeb bezdarbību no vairāk kā 200000LS nodokļa ar SIA “Omega-Rīga” bankrotu izvairījās vācu uzņēmējs Hanss Helmuts Bergs jau 2003.gada (oficiālais bankrota gads). PĀrdeva 2000.g. oktobrī jau parādos esošo Omegu pats sev, piesedzot darījumu ar pilnvarnieci Ivetu Bagoni, pārdēvēja par SIA “Tectool” un aizbēga no nodokļu parādiem, nemaz jau nerunājot par to, ka palika parādā ražošanas vadītājam toreiz virs 2000LS. PAr to A.Mamikins bija uzrakstījis labu rakstu “Как украсть целый завод” un tas tika ielikts Draugiem.lv dienasgrāmatā 13.augustā. 23.augustā profila īpašniekam atceļoja VID Pārdaugavas KAC Škerškānes sacerēts Brīdinājums Nr.8.42.2/72523 BEZ JEBKĀDIEM PAMATOJUMA DOKUMENTIEM VAI FAKTIEM, lai nodokļu maksātājs, kas strādā valsts kultūras iestādē un tur grāmatvedība visu izdara, kurš neveic saimniecisko darbību, varētu redzēt, ko viņš ir vai nav izdarijis. Tā vietā Škerškāne putro jēdzienus “nodokļu nomaksa” un “deklarācijas iesniegšana”, kā arī slavenā 58.panta garā draud ar administratīvo atbildību. Bet Škerškāne nav cienīga atraisīt kurpju siksnu kolēģei Lovčinovskai, kura, it kā atbildot uz nodokļu maksātāja 2.septembra Iesniegumu (no 7 jautājumiem precīzi atbildēts nebija neviens, daļāji viens), atsūtīja dokumentu bez nosaukuma Nr 8.42.2/ 91373 , inktiminējot nodok;ļu maskātājam naudas saņemšanu datumā, kurā tas nebija sa’bemis neko un kādu kodu 2012, kuru it kā esot iesniegusi izmaksātāja prganizācoija. IZmaksa bija , bet pavisam citā datumā un citiem noteikumiem, tātad Lovčinovska, faktiski veica dienesta viltojumu ar nolūku izspiest naudu. Jo pamatojuma dokumnts, protams, pievienots nebija un tādā veidā LOvčinoska var arī apgalvot, ka kāds grāmatvedis izrakstījis rēķinu, ka nodokļumaskātājs ir čurājis pie Brīvības pieminekļa. Tātad tieši TĀ ir tapis budžets, kas TIK labi pildās -TAS IR Ar ASINS SMAKU – iebiedējot un izspiežot līdzekļus no mazturīgajiem nodokļu maskātājiem, lai tikai neaiztiktu LIElos, kā Bergu un tam līdzīgos. Ka’ziskatās KAlnciema ielā 36/38, katrs var aoskatīt – investīcjas ar cauru jumtu un bez nevienas darba viets un VID peronā mēs esam iemantojuši Gestapo un KGB pēcteci, par ko liecina pamatojumu dokumentu trūkums, sagrozīti datumi un fakti, kā arī izvairīšanās sniegt precīzas, konkrētas atbildes uz nodokļu maksātāj jautājumiem un risināt problēmu, ja tāda ir, iesaistot arī darījuma otru pusi.

  6. Atceros, ka arodbiedrību šefs Krīgers to teica jau vairākus mēnešus atpakaļ, tikai neviens neko necentās labot… Tas nozīmē, ka valdošie kārtējo reizi atklāti melo un nepilda solījumus! Atcerieties to nākošā gada Saeimas vēlēšanās!

  7. Ko satraucas par niekiem. Dziesmotās revolūcijas valsts pastāvēšanas vēsturiskais periods parāda, ka nekāda attīstība nav pat pieļaujama skatoties no valsts pārvaldes aparāta puses. Vienīgais kas tiek atbalstīts, esmu pat ar mieru tā teikt, nelegāla miljonāru veidošana un totāla Latvijas valsts īpašumu izpārdošana.. Bet paši miljonāri savus līdzekļus nemaz netaisās Latvijas valsts attīstībā ieguldīt.

  8. Vismaz Apiņa desu nodokli neizdevās ieviest. Pagaidām!

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+