Foto – LETA

Uzņēmēji Latvijā baidās no inovācijām 0

Uzņēmēji Latvijā baidās pasūtīt lietišķos pētījumus un izvairās no inovatīvām metodēm, biznesa portālam “Nozare.lv” stāstīja “Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūta” (IBTI) valdes priekšsēdētājs un Latvijas Universitātes asociētais profesors Dmitrijs Babarikins.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 27
RAKSTA REDAKTORS
“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 164
Lasīt citas ziņas

Viņš norādīja, ka šāda uzņēmēju nostāja saistāma ar to, ka viņi netic lietišķo pētījumu pozitīvajam iznākumam. 20 gadu laikā iztērēti simtiem miljonu latu it kā inovāciju veicināšanai, bet rezultātu nav. Valsts inovāciju politikas rezultāti uzņēmējus arī sevišķi neiedvesmo.

Valsts nevarēja organizēt zinātnes un investīciju plūsmas tā, lai gūtu reālu pienesumu tautsaimniecībai. Tāpat arī mēģinājumi identificēt prioritārās nozares, šādi dodot signālu investoriem, kur ielikt naudu, neko nav devusi. Valsts loma inovāciju jomā ir deklaratīva un neefektīva, klāstīja Babarikins.

CITI ŠOBRĪD LASA

Biznesmeņiem nav ietekmes mehānismu uz partnerisku valsts pētniecības institūciju, kuru neslēgs neatkarīgi no pētījumu projekta rezultātiem.

Babarikins, atsaucoties uz akadēmiķa Jāņa Stradiņa vārdiem, norādīja, ka, lai Latvijai nodrošinātu tik bieži minēto izrāvienu, pašreiz vislielākās izredzes būtu startēt pārtikas tehnoloģijā un noteikti tā saucamajās radošajās industrijās.

Viņš precizēja, ka runa nav par parasto pārtiku, jo šajā jomā lietuvieši un poļi izkonkurēs Latvijas ražotājus tāpēc, ka Latvijā visi ražo vienu to pašu, bet trūkst nišas produktu.

No lielo pārtikas ražotāju puses skan arguments – ar nišas produktiem jānodarbojas sīkajiem uzņēmumiem, atzīmēja Babarikins. Eiropas Savienībā ap 120 miljoniem cilvēku cieš no dzelzs deficīta anēmijas, kuru varētu daļēji koriģēt ar speciāliem pārtikas produktiem. Tā būtu Latvijas niša, uzsvēra Babarikins.

Cik hipertoniķu, diabētiķu un cilvēku ir ar lieko svaru, retoriski jautāja Babarikins. Tirgus ir milzīgs, bet, lai tiktu pie efektīviem produktiem, mazliet jāpastrādā. Bez zinātnes šeit iztikt nevar, bez “privātās” zinātnes, piebilda Babarikins.

IBTI ražo uztura bagātinātājus, diētiskos produktus un nutrikosmētiku. Produkti ir izstrādāti, izmantojot zinātniskas metodes.

IBTI dibināts 2001.gadā. Tas nodarbina 47 cilvēkus. Uzņēmuma īpašnieki ir ”Jurel Holdings” – 51,23%, Ivo Timofejevs – 9,92%, Babarikins – 12,40%, Jānis Birks – 5,79%, Mārtiņš Birks – 8,25%, SIA ”Rogul” – 12,40%

Reklāma
Reklāma

Kā liecina ”Firmas.lv” sniegtie dati, IBTI apgrozījums 2010.gadā bija 160 000 latu, salīdzinot ar 2009.gadu, kad apgrozījums bija 92 054 lati. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 900 000 latu. Par 2011.gadu pārskats nav iesniegts, bet, pēc Babarikina teiktā, apgrozījums bijis ap 450 000 latu, un uzņēmums strādājis ar zaudējumiem, kurus valdes priekšsēdētājs neprecizēja.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.