Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
31. janvāris, 2013
Drukāt

Uzņēmēji: Minimālā alga jāpalielina kopā ar neapliekamā minimuma celšanu

Foto - LETAFoto - LETA

Iecere palielināt minimālo algu no pašreizējiem 200 latiem līdz vismaz 303 latiem kopumā vērtējama pozitīvi, tomēr tādā gadījumā būtu jāpalielina arī nepaliekamais minimums, biznesa portālam “Nozare.lv” atzina aptaujātie uzņēmēji.

“Ieceri vērtēju pozitīvi. Par cik jāpalielina – tas ir diskutējams jautājums, jo vispirms nepieciešams veikt aprēķinus. Minimālo algu jāpalielina tikai un vienīgi kopā ar neapliekamā minimuma palielināšanu tādā pašā apmērā, citādi minimālās algas palielināšana radīs vēl lielāku darbaspēka nodokļa slogu. Latvijā joprojām vislielākā problēma ir tas, ka ir ļoti augsti nodokļi arī nelielām darba algām,” atzina veļas ražotāja SIA “New Rosme” valdes priekšsēdētājs Edgars Štelmahers.

Viņš arī atzina, ka minimālās algas problēma nozarē ir aktuāla un to nosaka gan ierobežotais tirgus, gan konkurence.

“Kāpēc cilvēki dodas strādāt uz ārvalstīm? Tur neapliekamais minimums ir daudzkārt lielāks nekā Latvijā, līdz ar to cilvēki saņem vairāk. Šis jautājums steidzami jārisina, ja vēlamies pievienoties eirozonai un atvērt savu tirgu,” sacīja uzņēmējs.

Arī būvfirmas “Re&Re” valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš atzina, ka ierosinājums palielināt minimālo algu ir apsveicams, tomēr tas jādara kopā ar neapliekamā minimuma palielināšanu. “Tomēr lielāks uzsvars būtu jāliek uz neapliekamā minimuma palielināšanu. Šis solis varētu arī savā ziņā veicināt darba apmaksas legalizāciju, kas diemžēl nozarē ir joprojām aktuāla problēma,” sacīja Pauniņš.

Tikmēr AS “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone-Zatlere norādīja, ka valsts uzdevums patlaban būtu nodrošināt, ka nepastāv darba tirgus pelēkā zona, kur darbinieki strādā bez darba līgumiem, oficiālas algas un nodokļu nomaksas.

“Latvijā joprojām nav mazums uzņēmumu, kas darbojas šādā “krēslas zonā”, kur attiecīgi darbinieki nesaņem pat minimālo mēnešalgu un pienākošās sociālās garantijas no nodokļu nomaksas. Minimālās algas paaugstinājums līdz 303 latiem būtu ļoti krass, un visvairāk tas ietekmētu godīgos uzņēmējus, kam piespiedu kārtā būtu jāpārskata visa atalgojuma politika,” sacīja uzņēmēja.

Uz jautājumu par algu apmēriem alus ražošanas industrijā viņa arī norādīja, ka nozarē, kā lielākoties arī citur, darba algas apjomu nosaka tirgus situācija, savukārt konkrētiem amatiem izšķirošā nozīme ir izglītībai, pieredzei un profesionālajām prasmēm.

Degvielas tirgotāja “Virši-A” vadītājs Jānis Riekstiņš atzīst, ka minimālās algas celšana palielinātu uzņēmuma izmaksas un rezultātā pieaugtu degvielas cena, kas nebūtu pieļaujama sīvajā konkurencē ar lielajiem ārvalstu degvielas tirgotājiem. Viņš uzskata, ka būtu jāpalielina neapliekamais minimums. Riekstiņš arī norāda, ka darba algu līmenis Latvijā ir atšķirīgs. Piemēram, Rīgā par minimālo algu labu darbinieku esot grūti atrast, savukārt Latgalē esot zemāks algu līmenis kopumā.

Jau ziņots, ka tiesībsargs Juris Jansons uzskata, ka valstī patlaban noteiktās minimālās darba algas apmērs ne tuvu nav uzskatāms par taisnīgu, kādu to paredz arī pārskatītā Eiropas Sociālā harta, kuru vismaz daļēji nolēmusi ratificēt arī Latvija. Viņaprāt, tam būtu jābūt vismaz 303 lati. Vakar viņš sagatavojis ziņojumu ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V) par strādājošo tiesībām uz taisnīgu darba samaksu, tajā norādot, ka minimālā alga pēc nodokļu nomaksas nedrīkstētu būt zemāka par iztikas minimumu, kas decembrī bija 177,01 lats.

Savukārt valdošās koalīcijas partijas vēl vērtē dažādus pasākumus nevienlīdzības un nabadzības mazināšanai. Partijas uzskata, ka par iespēju palielināt minimālo algu un neapliekamo minimumu jālemj nākamā gada valsts budžeta kontekstā.

Šogad minimālā mēneša darba alga ir 200 lati, bet minimālā stundas tarifa likme – 1,203 lati.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+