Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
15. oktobris, 2013
Drukāt

Uzņēmēji: nodokļu parāda 100 latu slieksnim nav argumentācijas

Foto - LETAFoto - LETA

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) noteiktais nodokļu parādu slieksnis 100 latu apmērā ir pārāk zems, un būtu jāvērtē tā paaugstināšanas iespēja, turklāt patlaban trūkst informācijas par tā izveidošanas argumentāciju, biznesa portālam “Nozare.lv’ atzina vairāki aptaujātie uzņēmēji.

Kā sacīja SIA “Spilva” finanšu direktors Toms Didrihsons, no uzņēmuma viedokļa attiecīgā VID instrumenta pastāvēšana ir apsveicama, tomēr “tā izpildījums pagaidām neattaisno izvirzītos mērķus”.

“Kāda bija VID pamatdoma, izveidojot šādu sarakstu? Ja tas ir tikai informatīvs un netiks izmantots VID argumentācijā pie jebkurām sarunām, tā var palikt. Taču, ja šis instruments ir izveidots kā mehānisms, lai uzņēmumi izvērtētu, ar ko sadarboties un ar ko nē, tad pietrūkst papildu informācijas. Piemēram, no pārtikas ražotāju pozīcijām raugoties, ko tas dod, ka sarakstā ir arī Latvijas lielākās mazumtirdzniecības ķēdes vai izejvielu piegādātāji? Vai tad Latvijas pārtikas uzņēmumi var nestrādāt ar lielveikalu tīkliem?” jautāja finansists.

Viņš arī norādīja – lai šāda datubāze varētu funkcionēt un palīdzēt uzņēmumu darbā, nepieciešama detalizētāka informācija.

“Mums jāzina, cik ilgi kavēts parāds, vai bijis jāmaksā soda naudas, vai bijušas tiesvedības un iesaldēti konti. Atbildes uz šiem jautājumiem noteiktu palīdzētu potenciālajiem un esošajiem sadarbības partneriem izvērtēt katra konkrētā parāda nopietnību. Respektīvi, ja potenciālajam biznesa partnerim ir vienu dienu kavēts nodokļu parāds 150 latu apjomā, tas nav pamats līguma neslēgšanai,” norādīja Didrihsons.

Viņaprāt, labākais situācijas risinājums būtu uzņēmumu datubāzes funkcionalitātes uzlabošana, pievienojot informāciju par kavējuma dienu skaitu. “Iespējams, arī vajadzētu izvērtēt norādītās summas apjomu,” sacīja “Spilvas” pārstāvis.

Kā norādīja AS “Aldaris” finanšu un IT direktors Ģirts Vildavs, minimālo nodokļu parāda slieksnis patlaban ir pārāk zems, un tas būtu jāvērtē no kopējo uzņēmuma maksāto nodokļu apjoma.

“Ja uzņēmuma mēnesī maksāto nodokļu apjoms ir vairāki simti tūkstošu, tad parāda slieksnis 100 latu apjomā ir nepamatoti zems. Pie šāda apjoma niecīga kļūda nodokļu deklarācijā var radīt parādu, kas pārsniedz 100 latus,” sacīja Vildavs.

Viņš arī norādīja, ka VID būtu jāņem vērā arī, cik ilgi uzņēmums ir parādā, kā arī jāspēj nodrošināt nemitīgu jaunākās informācijas apriti.

“Uzņēmumam ir jādod iespēja novērst kļūdas, un VID nodokļu parādu datubāzē būtu iekļaujami tikai tie parādi, kas pārsniedz trīs mēnešus. Sākot šādu iniciatīvu, ir ļoti būtiski nodrošināt savlaicīgu informācijas apriti, nekavējoties novēršot situācijas, kad datubāze satur novecojošu informāciju,” atzina Vildavs.

Savukārt piena pārstrādes uzņēmuma “Food Union” finanšu direktore Lana Cimmere VID iniciatīvu vērtēja kā pārdomātu un pareizu.

“VID iniciatīvu apkopot un publiskot informāciju par uzņēmumu nodokļu nomaksas stāvokli vērtējam kā pareizu soli elektronisko dokumentu aprites ieviešanā. Pārdomāta “bezpapīra” dokumentu aprite ietaupa gan VID, gan uzņēmumu laiku un finanšu resursus, kā arī veicina ātrāku sadarbību. Šī ir laba ziņa visiem godprātīgiem nodokļu maksātājiem, kuri regulāri piedalās publiskos iepirkumos,” sacīja uzņēmuma pārstāve.

Tikmēr SIA “New Rosme” valdes priekšsēdētājs Edgars Štelmahers atzina, ka VID ir jābūt uzņēmumu sadarbības partnerim, nevis “represīvai iestādei”.

“Ievietošana parādnieku sarakstos par nelielu kļūmi, kas var rasties cilvēciska faktora vai sistēmā radušās kļūdas dēļ, ir vairāk nekā netālredzīgi, jo tas var būtiski ietekmēt gan uzņēmuma reputāciju, gan tā attīstību un biznesa darījumus,” sacīja uzņēmējs.

Kā ziņots, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu parādnieku datubāzē 1.aprīlī bija pieejama informācija par 53 594 nodokļu parādniekiem – uzņēmumiem -, kam nodokļu parāds ir virs 100 latiem. Bet saskaņā ar “Firmas.lv” un “Latvijas Tālruņa” datiem Latvijā patlaban ir aptuveni 55 000 aktīvu uzņēmumu, kas veic komercdarbību.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+