Uzņēmēji: Pat pie grūstoša tirgus var attīstīties 0
Eksportējošās nozares patlaban piesardzīgi vērtē situācijas attīstību Eiropas dienvidu valstīs, tomēr arī iespējamā grūstošā tirgus apstākļos būtu spējīgas attīstīt sadarbību ar sadarbības partneriem, izdevuma “Latvijas Biznesa gada pārskats” veidotāju – uzņēmuma “Firmas.lv” un biznesa portāla “Nozare.lv” – rīkotajā diskusijā “Vai situācija eksporta tirgos ir labvēlīga?” atzina eksportējošo nozaru asociāciju vadītāji.
“Situācija Eiropas dienvidu valstīs neko labu nedod produkta gala cenai vai pasūtījuma lielumam. Nepieciešams ātri reaģēt – ja cenas krīt, svarīgi vienmērīgi pārkārtot uz leju visu izmaksu ķēdīti, un, ja to izdarām, esam konkurētspējīgi. Ja tirgus ir visā pasaulē, nevar dienvidu reģionos notiekošo viennozīmīgi vērtēt negatīvi. Tas, ka visi baidās par Grieķijas likteni, nozīmē, ka eiro kļūst vājāks. Galvenais ir apzināties, ka esam pietiekami ātri, lai nezaudētu konkurētspēju, tad pat pie grūstoša tirgus varam augt un attīstīties, galvenais – pareizos lēmumus pieņemt tepat Latvijā,” sacīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.
Arī Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas prezidents Vilnis Rantiņš atzina, ka noskaņa “vecajā” Eiropā ir piesardzīga, tomēr nozarē “viss notiek”.
“Mūsu tirgi ir galvenokārt Skandināvijā, līdz ar to dienvidos notiekošās problēmas īpaši neskar un viss notiek. Pēc asociācijas aplēsēm, pirmie šā gada pieci mēneši ir ar vairāk nekā desmit procentu apgrozījuma pieaugumu,” sacīja Rantiņš.
Tāpat Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa atzina, ka viņas pārstāvētajā jomā lielākie tirgi ir Skandināvija, kura ir diezgan drošā zona.
“Tomēr, ja dienvidu reģionā nobruks tirgus, tas jebkurā gadījumā atstās sekas uz pārējiem. Tāpēc raugāmies arī uz citiem tirgiem, kas ir ārpus Eiropas Savienības,” norādīja Bāliņa.
Arī Latvijas Autopārvadātāju asociācijas “Latvijas Auto” valdes priekšsēdētājs Valdis Trēziņš sacīja, ka nozarē “nostrādā ģeogrāfiskais sindroms”.
“”Vecajā” Eiropā jūtams kritums, tomēr to neizjūtam, jo mūsu apjomos 85% ir Austrumu tirgus. Tā ir Krievija, Kazahstāna, Uzbekistāna, Afganistāna. Bažas ir par to, ka nav nokārtotas attiecības ar Krieviju, līdz ar to bieži vien esam atkarīgi no dažādiem negaidītiem Krievijas administratīviem mirkļa lēmumiem, kad Krievijas puse nolemj kaut ko nelaist savā tirgū, aizsargājot savu biznesu,” sacīja Trēziņš.
Savukārt 2014.gadā Latvijas plānoto pievienošanos eirozonai eksportējošās nozares vērtē atturīgi.
“Vairāk aktuāli, kas notiks vēl šogad. Ceru, ka līdz 2014.gadam eirozona nesabruks,” sacīja Bāliņa.
“No vienas puses, tas būtu loģisks iznākums, jo varbūt sabiedrība “nebarotu” bankas tik daudz, kā līdz šim. Nedomāju, ka būtu lielas izmaiņas, tomēr prognozēt pagaidām grūti. Jau tagad lats ir piesaistīts pie eiro un attiecīgi svārstās uz vienu vai otru pusi,” atzina Rantiņš.
“Atbilde varētu būt jā, tomēr jautājums ir par instrumentāriju, kāda veidā sasniedzam eiromērķi. Ja tāpēc par 1% vajadzēja samazināt PVN, ziedojot iespēju daudz vairāk samazināt darbaspēka nodokļus, es teiktu – nē. Labāk vajadzēja mazināt darbaspēka nodokļus, un tad mēs iegūtu lielāku konkurētspēju. Eiro kā tāds būtu labi Latvijai, tikai jautājums, vai cena, ko mēs par to maksājam, ir adekvāta vai tomēr nē,” rezumēja Klauss.
