Ekonomika
Bizness

Uzņēmēju “melnais saraksts” jau no 15. maija 16


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Fotolia

Neattiecas uz privātpersonām
Vismaz 45 tūkstošiem nodokļu parādnieku no 15. maija draud iekļūšana Valsts ieņēmumu dienesta (VID) “melnajā sarakstā”. Iestāde savā mājaslapā reizi mēnesī publicēs komersantu un saimnieciskās darbības veicēju listi, kuru parāds lielāks par 150 eiro. Uzņēmēji jau tagad norāda uz saraksta riskiem un trūkumiem.

Līdz 2016. gada nogalei Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā bez īpašas piepūles katrs varēja iepazīties ar 100 lielākajiem Latvijas nodokļu parādniekiem. Kā tagad atzīst VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore Santa Garanča, lielas jēgas no tā nav bijis. “Reālu pienesumu un palīdzību fiskālo mērķu sasniegšanā tas nedeva, jo tradicionāli sarakstā vairāk nekā 90% bija negodprātīgi uzņēmēji, kuriem neeksistēja motivācija tajā nenokļūt. Reti tur nonāca reāli strādājošs uzņēmums, kurš tad arī ļoti ātri centās no tā izkļūt. Domājām, kā šo informāciju padarīt efektīvu.”

Kad VID sarakstu slēdza, sarosījās plašsaziņas līdzekļi ar aicinājumu to atjaunot, sak, savi “varoņi” tautai jāzina. Žurnālistiem pievienojušās arī uzņēmēju organizācijas. Kā vienu no tām, kas aktīvi lobējusi nodokļu parādnieku publiskošanu, S. Garanča nosauc Latvijas Komercbanku asociāciju, kuras biedriem šādas ziņas palīdz ātrāk un precīzāk novērtēt iespējamos klientus.

Jaunajā versijā, kas VID mājaslapā parādīsies 15. maijā, publicēs visu uzņēmumu nosaukumus un saimnieciskās darbības veicēju vārdus un uzvārdus, kuru nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Modelējot situāciju pēc iepriekšējā mēneša datiem, saraksts varētu sasniegt 45 tūkstošus, piebilst VID pārstāve. Kopumā valstī ir apmēram 120 tūkstoši nodokļu parādnieku. Privātpersonas, kas nav reģistrējušās kā saimnieciskās darbības veicēji, netiks publiskotas.

Papildus dienests sola iekļaut informāciju, vai parādniekam apturēta vai izbeigta saimnieciskā darbība, kā arī vai tas vienojies par nodokļu samaksas grafiku.

Nokļūšanai sarakstā netraucēs arī parāda apstrīdēšana. Ja par sūdzību VID ģenerāldirektore jau pieņēmusi lēmumu, ka parāds maksājams, pēc noteiktā samaksas termiņa iestāšanās dienests to piedzen, ja uzņēmējs pats nemaksā, neatkarīgi no tā, vai tiesā vēl notiek tā vērtēšana. “Parāda summa, kas ir tiesvedībā, tiks publicēta sarakstos – maksātājam ir pienākums to samaksāt, bet mums – piedzīt,” skaidro S. Garanča.

Sarakstu publicēs reizi mēnesī, atspoguļojot aktuālo informāciju līdz 6. datumam. Izmaiņas parāda apjomā vai par tā dzēšanu parādīsies jaunajā sarakstā – pēc mēneša. Uz “onlaina” versiju ar aktuālo informāciju gan varot cerēt tikai ap 2021. gadu – reizē ar jauno nodokļu sistēmu.

Uzņēmēji norāda uz riskiem

“Diez vai tie uzņēmēji, kas aktualizēja saraksta atjaunošanu, gaidīja tādu rezultātu un pēc kāda laika prasīs, lai atgriežas pie vecā formāta,” bažījas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle un politikas daļas direktore Katrīna Zariņa. Neapšaubot pasākuma lietderīgumu kopumā, viņa norāda uz vairākiem tā riskiem – zemo parāda slieksni 150 eiro apjomā un informācijas ievietošanu tikai reizi mēnesī.

Izvēloties summu 150 eiro par zemāko atskaites punktu, nodokļu parāds varot izveidoties ļoti vienkārši – veicot nomaksu, kaut kas nav aprēķināts līdz galam, un jau esi parādnieku sarakstā, norāda K. Zariņa. Turklāt nereti gadās situācijas, kad kāds nodoklis samaksāts lielākā summā, taču esošā nodokļu administrēšanas kārtība neļauj parādu kompensēt ar pārmaksu.

Vismaz pēdējos piecus gadus uzņēmēji aicinot nodokļu iekasētājus pāriet uz FIFO metodi, kad nodokļi tiktu skaitīti vienotā kontā, nevis kā tagad – katrs savā, kas ļautu parādus segt ar pārmaksu, atgādina LTRK pārstāve. Tikai nupat parādījusies cerība, ka Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi to varētu palīdzēt ieviest no 2020. gada.

Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu asociācija, vērtējot sarakstu, norāda uz līdzīgiem trūkumiem. “Nodokļu robeža 150 eiro nav mainījusies gadu gadiem un ir pilnīgi neatbilstoša tirgus situācijai. Uzņēmēji uzskata, ka tai vajadzētu būt vismaz 1500 eiro, lai summu varētu uzskatīt par parādu,” uzsver biedrības valdes locekle Aija Lokenbaha. Tāpat izmaiņas parādu samaksā nepieciešams atspoguļot agrāk, nevis tikai reizi mēnesī, viņa piebilst. Jau tagad VID mājaslapā savu informāciju atjauno divas reizes mēnesī, tāpat iestāde varētu rīkoties arī ar parādnieku sarakstu.

Valstij jārāda piemērs

“Atrašanās parādnieku listē traucētu tiem uzņēmējiem, kas panākuši vienošanos par nodokļu nomaksas grafiku vai apstrīdējuši VID uzrēķinu un process nonācis tiesā,” uzskata Lokenbaha. Vai tiesvedības laikā ir korekti komersantu iekļaut parādniekos, ja pastāv iespēja, ka lēmums viņam būs labvēlīgs, un kāpēc jāapgrūtina uzņēmuma darbība, tostarp dalība iepirkumos, ja, vienojoties ar VID, ir parādīta labā griba maksāt nodokļus – jautājumi, kurus asociācijas pārstāvjiem nebija iespējas uzdot saraksta veidošanas laikā, jo viņu viedokli dienests neesot vaicājis.

Jau tagad pasākumu apšauba Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols: “Visu publisko informāciju par nodokļu maksātājiem vērtēju atturīgi. Vispirms valstij pašai un tās amatpersonām jāatskaitās par saviem nodokļiem un tikai tad – pārējiem.”

“Valstīs ar salīdzinoši jaunu ekonomiku vēl daudz jāstrādā, lai veicinātu sabiedrības un uzņēmēju izpratni par nepieciešamību maksāt nodokļus, un šis ir viens no veidiem, kā to darām. Ceram un sagaidām parādu nomaksas aktivitātes pieaugumu vai arī, ka palielināsies to uzņēmēju skaits, kas nāks pie mums un vienosies par parādu samaksas grafikiem,” pasākuma mērķi nosprauž S. Garanča. Zvani, e–pasti un vēstules ar lūgumu palīdzēt atrisināt situāciju liecinot, ka uzņēmēji ir sadzirdējuši VID aicinājumu laikus nokārtot parādsaistības vai vienoties par to samaksas grafiku, lai nenokļūtu “melnajā sarakstā”. Par tā faktisko pienesumu un rezultativitāti varēšot spriest trīs līdz četru mēnešu, varbūt pat pusgada griezumā.

Pieredze ar alimentu nemaksātājiem

Jau tagad VID izmanto virkni rīku labprātīgai vai piespiedu parādu samaksai, sākot ar brīdinājumiem elektroniskajā deklarēšanās sistēmā jeb EDS līdz pat piedziņai, norakstot līdzekļus no kontiem, tiesas ceļā, kā arī saimnieciskās darbības apturēšanai. Kā rāda statistika, no 2013. gada valsts parādu summām ir tendence samazināties, lai gan kopējais parāds, salīdzinot ar 2012. gadu, tāpat ir augstāks un sasniedzis 1,36 miljardus eiro.

Iespējams, ka par saraksta efektivitāti varētu liecināt pieredze ar uzturlīdzekļu nemaksātājiem. Parādnieku vārdu publiskošana gada laikā palīdzējusi palielināt atgūtās naudas apmēru par vairāk nekā 35%.

Skeptiskas par šādu reakciju arī no uzņēmēju puses gan ir Mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas un Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāves. “Saraksts atvieglos dalību konkursos, iepirkumos, vairs nevajadzēs izziņas, jo informācija ir ērti pieejama, bet tikai prestiža dēļ – domāju, ka tā nav pietiekama motivācija,” spriež A. Lokenbaha.

“Tas vairāk kalpos kā iespēja paskatīties savu partneru uzņēmumus – ko viņi dara, kā maksā nodokļus,” norāda K. Zariņa un piebilst, ka LTRK vairāk liktu uzsvaru uz padziļinātās sadarbības programmu* jeb tā saukto balto sarakstu, kurā, pēc viņu domām, vajadzētu iekļaut visus nodokļu maksātājus, kas katru gadu no VID saņem pateicības vēstules par veiksmīgu sadarbību un nodokļu samaksu.

* Padziļinātās sadarbības programmu Finanšu ministrija veido kopš 2012. gada ar mērķi veicināt ciešāku un efektīvāku sadarbību starp nodokļu maksātāju un nodokļu administrāciju, mazinot administratīvo slogu. Patlaban tikai 71 Latvijas uzņēmums ir spējis atbilst stingrajiem atlases pamatkritērijiem, reģistrs aplūkojams ministrijas mājaslapā.

Nodokļu parādi

2017. gada 1. aprīlī (eiro) 

1,378 miljardi kopējais nodokļu parāds, t.sk.

893,71 miljons valsts pamatbudžetam,

320,57 miljoni pašvaldību budžetiem,

8,81 miljons nepiedzenamu – no likvidējamiem uzņēmumiem,

779,17 miljoni nepiedzenamu – no parādniekiem, kam nav naudas līdzekļu un mantas.

 

67,46 miljonu parādam piešķirts pagarinājums.

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

 

LA.lv