Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
9. jūlijs, 2016
Drukāt

Uzņemos atbildību par nodarbinātības tirgu. Saruna ar Arvilu Ašeradenu

Foto - Ivars BušmanisFoto - Ivars Bušmanis

“Esat pasludinājis sevi par lielāko darba devēju valstī?” pēc labdienas padošanas ironizēju. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens izbrīnā paceļ uzacis: “Vai tad?” Ministram nupat beigusies sēde par naftas produktu uzglabāšanu, un acīmredzami nespēj pieslēgties pieteiktajai darba tirgus tēmai. Atgādinu, ka ministrs paziņojis, ka līdz 2022. gadam nodarbināto skaits augs par 50 000, bezdarba līmeni samazinot līdz 6%. Paņēmis rokās prezentācijas, Ašeradens ir gatavs sarunai. Arī par gāzi un atjaunojamiem energoresursiem.

– Strādājošo skaita pieaugums iepriecina, kaut trekno gadu darba vietu skaits ne tuvu netiks sasniegts. Pirms gavilēt, gribēju saprast, kas ir par pamatu šādai prognozei.

A. Ašeradens: – Mēs redzam, ka Latvijā saglabājas mērena izaugsmes prognoze. Paļaujoties uz to, ikgadējā akadēmiskajā pētījumā ir izteikta šāda prognoze. Kaut gan “Brexit” var ienest vēl nezināmas korekcijas darba tirgū. Otrs pamatojums – Latvijā pieaug darba samaksa. Abu faktoru kombinācija ģenerē darba vietu pieaugumu. Bezdarba līmenis starp četriem un pieciem procentiem Lielrīgas reģionā jau rāda darbaspēka deficītu.

– Ja pavēro aizņemto darba vietu skaita statistikas līknīti, redzams – gaidāmais pieaugums turpmākajos septiņos gados ir mazāks nekā nule aizvadītajos četros gados (+60 000). Man jāsecina, ka turpmākajos gados darba vietu skaita pieaugums būs mazāks nekā līdz šim.

– Šis nav politisks uzstādījums, bet gan akadēmiska prognoze: saglabājoties noteiktiem bāzes faktoriem, darba vietu skaits pieaugs.

– Pieaugs, ja nepārkvalificēsies, nepārstrukturēsies un nepārizglītosies? Tas ir, valstij nedarot neko?

– Jā, izejot no šībrīža situācijas. Pētījums parāda milzīgas disproporcijas darba tirgū. Samazinās pieprasījums pēc darbaspēka ar pamatizglītību un tiem, kuriem izglītība sociālās zinātnēs un komerczinībās un tiesībās. Turpretim pieaug pieprasījums pēc tiem, kuriem pamatizglītība ir dabas zinātnēs, matemātikā un informācijas tehnoloģijās. Tā ir galvenā disproporcija. Sociālajās un humanitārajās zinātnēs mums darbaspēka pārpalikums ir pāri par 10 tūkstošiem. Savukārt inženiertehniskajā un IKT jomā deficīts ir 16 tūkstoši. Pašreiz IKT attīstās ar 30% paātrinājumu. Ja mēs spēsim nodrošināt lielāku darbaspēka pieplūdi šajās nozarēs, tās attīstīsies daudz straujāk.

Budžeta vietu piešķīrums inženiertehniskajā un IKT jomā neataino šo pieplūduma tendenci…

– Daļēja taisnība. Izglītības ministrija pārceļ apmaksāto studiju programmas uz STEM pusi (abreviatūra no angļu valodas STEM – science, technology, engineering, mathematic – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika. – Red. piez.), bet šobrīd šajās profesijās ir grūtības nokomplektēt grupas. RTU nevar nokomplektēt grupas IKT specialitātēs, turklāt trešā vai ceturtā daļa mācības uzsākušo nespēj pabeigt pirmo kursu, jo nav pienācīgu matemātikas vai fizikas zināšanu.

Problēma ir izglītības sistēmā, jo vidusskolās matemātiku sekmīgi spēj nolikt 36 procenti. Dabas zinībās vēl mazāk – vien 18 procenti skolēnu. Svešvalodas eksāmenu atbilstoši B2 prasībām spēj nolikt knapi 30 procenti. Izglītības sistēma nesagatavo pietiekami lielu iedzīvotāju skaitu, kam būtu pietiekami labas zināšanas matemātikā, fizikā, ķīmijā un bioloģijā. Kā reakciju tam RTU izveidoja savu vidusskolu.

Pievienot komentāru

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+