Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
15. janvāris, 2014
Drukāt

Uzņemtais un patērētais enerģijas daudzums – kā aprēķināt?

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

“Kā aprēķināt, vai uzņemtais un patērētais enerģijas daudzums ir pietiekams, lai nomestu svaru, bet organisms normāli strādātu bez pārslodzes?
” Arnita

Diētas ārsts Andis Brēmanis skaidro, ka organisma dzīvības procesu (sirdsdarbība, nemainīga ķermeņa temperatūra, elpošanas muskuļu darbība, nervu impulsu pārvade utt.) nodrošināšanai patērēto enerģijas daudzumu sauc par pamatvielmaiņu. Tās aprēķināšanai izmanto dažādas formulas.

Ja pieņem, ka cilvēka orga
nisms dzīvības procesu norisei guļus stāvoklī komforta temperatūrā tērē 1 kcal/h uz vienu kilogramu ķermeņa svara, tad cilvēks, kurš sver 60 kg, neko nedarot, diennaktī patērē aptuveni 1440 kcal, jo 1 × 60 × 24 = 1440.

Pamatvielmaiņu ietekmē vecums, ķermeņa uzbūve un dzimums. Jaunākiem cilvēkiem pamatvielmaiņa ir aktīvāka, bet ar vecumu tā kļūst gausāka. Lielāka muskuļu masa patērē vairāk enerģijas nekā tauku uzkrājumi, un vīriešiem tā ir augstāka nekā sievietēm.

Papildu kaloriju daudzums nepieciešams, veicot ikdienas darbus. Patērētā enerģija ir atkarīga no darba intensitātes un ilguma. Protams, astoņās stundās kalējs smēdē patērē krietni vairāk nekā tikpat ilgā laikā sekretāre pie 
datora klaviatūras.

Enerģija tērējas arī brīvā laika nodarbēs. Fiziskās aktivitātēs, piemēram, pastaigājoties svaigā gaisā vai braucot ar velosipēdu, patēriņš ir lielāks, nekā lasot grāmatu, darinot rokdarbus 
vai skatoties televizoru. Vēl 
vairāk enerģijas vajag inten
sīvā treniņā sporta zālē vai peldbaseinā.

Ja darbs ir sēdošs un brīvā laika pavadīšana – neaktīva, dienā patērēto aptuveno enerģijas daudzumu var aprēķināt, pamatvielmaiņas patēriņu reizinot ar koeficientu 1,4. Strādājot smagu fizisko darbu un vairākas reizes nedēļā trenējoties sporta zālē, koeficients var būt pat 2,5. Tādējādi atkarībā no dzīvesveida diennaktī patērētās enerģijas daudzums var būt no 2000 līdz 4000 kcal.

Par nosacītu līdzsvaru starp uzņemto un patērēto enerģiju liecina stabils ķermeņa svars. Ja tam ir tendence palielināties, tātad ar uzturu uzņemtā enerģija pārsniedz ikdienas patēriņu. Tāpēc A. Brēmanis mudina nozīmīgu vietu ēdienkartē atvēlēt dārzeņiem, augļiem, pilngraudu produktiem un lietot daudz šķidruma, taču ierobežot treknus un sāļus produktus. Organisma vielmaiņu aktivizē un uzņemtās kalorijas palīdz tērēt iešana, skriešana, nūjošana, dejošana, peldēšana, sporta spēles vai fitnesa klubu nodarbības. Tās mazina arī darbā uzkrājušos stresu, uzlabo gan garastāvokli, gan apetīti un miegu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+