Uzņemtas īsfilmas par tradīcijām ģimenēs 0
Noslēdzies Latvijas Kultūras kanona konkurss vidusskolēniem 2014 – 2015 “Kultūras tradīcijas ģimenē”, kura laikā ir tapušas piecas īsfilmas par ģimenēm, kas vismaz trīs paaudzēs piekopj kādu tradīciju.
“Man ir liels prieks, ka Latvijas Kultūras kanona ideja ir transformējusies desmit gadu garumā,” konkursa noslēguma pasākumā atzina LR Kultūras ministre Dace Melbārde, “ja pagātnē tas tika veidots šaurā lokā, tad tagad Kultūras kanons ir kļuvis par platformu diskusijām, kādas ir vērtības šodien un kādas tās bija pagātnē. Tas liek apzināties, kas ir mūsu vērtību pūrs”.
Kultūras kanona konkurss notiek jau trešo gadu, un to veido Latvijas Kultūras akadēmija sadarbībā ar LR Kultūras ministriju un Valsts izglītības satura centru. Pagājušā gada oktobrī vidusskolēni varēja pieteikties dalībai konkursā un startēt ar savu stāstījumu par kādu ģimeni, kas jau vismaz trīs paaudzēs piekopj kādu tradīciju.
Arī Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzējas Agneses Hermanes ģimenē ir tradīcija, kas tiek piekopta jau vairākās paaudzēs, proti, viņa stāsta saviem bērniem pasaciņu par lācīti Miksīti. “Pasaka un notikumi, kas risinās ar lācīti Miksīti, tiek izdomāti. To stāstīja mana mamma man, kad es biju maza, bet tagad es to stāstu savējiem,” atklāj Agnese Hermane.
Atšķirībā no citiem gadiem, šogad konkurss noticis trīs kārtās. Proti, pirmajā kārtā piedalījās vairāk nekā 50 skolas no visiem Latvijas reģioniem. Žūrija katrā reģionā izvirzīja trīs skolas, kurām bija spilgtākie tradīcijas stāstījumi par ģimenēm. Otrajā kārtā vidusskolēniem vajadzēja sarakstīt scenāriju dokumentālajai īsfilmai, lai tradīciju varētu iemūžināt dokumentālā īsfilmā, bet trešajā kārtā tika izvēlētas piecas vidusskolu komandas, un to idejas tika realizētas arī dzīvē. Īsfilmas iemūžināja Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura un maģistra programmu studenti – režisori, operatori un producenti, kuriem ar padomu palīdzēja LKA pasniedzēji.
Kopumā tapušas piecas 10 minūšu īsfilmas, kuru filmēšanas process aizņēmis gandrīz divus mēnēšus: Rugāju novada “Mājas Maize,” Jelgavas “Ucināmās dziesmas,” Ogres “Aulmaņi, ” Kuldīgas “Sudraba Piņģerota stāsts” un Valmieras “Mellupu dzinējs”.
Piecas vidusskolēnu komandas, kuru idejas tika realizētas īsfilmās, saņēma 1. pakāpes laureātu diplomus, kā arī īpašas nominācijas:
Jelgavas Mūzikas vidusskolas komanda par īsfilmu “Ucināmās dziesmas” saņēma nomināciju “Sirsnīgākā tradīcija”. Viņu īsfilma bija par Vaivodu ģimeni no Jelgavas, kas jau piecās paaudzēs dzied šūpuļdziesmas bērniem. Tieši ucināmā dziesma ir kā slepens kods, kas ir noglabāta visos ģimenes pārstāvjos un par sevi atgādina tad, kad tā nepieciešama nākamajam dzimtas pārstāvim.
Kuldīgas Centra vidusskolas komanda par īsfilmu “Sudraba Piņģerota stāsts” saņēma nomināciju “Sievišķīgākā tradīcija”. Viņu īsfilma bija par Mediņu ģimeni no Kuldīgas, kas jau piecās paaudzēs nodarbojas ar rokdarbiem. Sudraba piņģerots ir Mediņu ģimenes sieviešu sudraba uzpirkstenītis, kas spēj radīt brīnumu lietas, veidojot daudzveidīgus un krāsainus rakstus dažādākajās rokdarbu tehnikās.
Rugāju novada vidusskolas komanda par īsfilmu “Mājas Maize” saņēma nomināciju “Dāsnākā tradīcija”. Viņu īsfilma bija par Grigānu ģimeni no Rugāju novada, kuras tradīcija tiek pārmantota ar abras palīdzību, jo abrā tiek mīcīta un mīlēta mājas maize. Grigānu ģimenes gardās rudzu maizes cepšanas arods tiek nodots jau četrās paaudzēs.
Valmieras 5. vidusskolas komanda par īsfilmu “Mellupu dzinējs” saņēma nomināciju “Drosmīgākā tradīcija” un skatītāju simpātiju balvu, kā arī žurnāla “Ir” speciālbalvu un skatītāju simpātiju balvu. Viņu īsfilma bija par Mellupu ģimeni, kurā tiek pārmantota amata prasme rūpēties un apieties ar mocīšiem, kas ir ne tikai sirdslieta ģimenes vīriešiem, bet arī jaunākās paaudzes pārstāvei Kristiānai.
Ogres Valsts ģimnāzijas komanda par īsfilmu “Ogres Aulmaņi” saņēma nomināciju “Krāsainākā tradīcija”. Viņu īsfilma bija par Aulmaņu ģimeni no Ogres, kurai piemīt īpašs mākslas un arī pedagoģijas gēns, kurš jestri, darbīgi un ļoti talantīgi pārceļo no viena Aulmaņu ģimenes pārstāvja pie otra. Šī filma saņēma arī deputāta Ilmāra Latkovska un Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas speciālbalvu.
Specbalvas tika piešķirtas arī citām skolām, kuru idejas netika realizētas par īsfilmām. Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas komanda par ideju “Jaunlatvieša gēns” saņēma Valsts izglītības satura centra balvu, Latvijas Nacionālā kultūras centra balva aizceļoja pie Madonas Valsts ģimnāzijas komandas par jostu aušanas ideju, bet Kultūras ministrijas specbalvu saņēma Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas komanda par ideju īsfilmu taisīt par ģimeni, kas aizraujas ar lidaparātu inženieriju.
Pasākuma organizatori sola, ka filmas plašākai publikai būs apskatāmas jau šonedēļ LKA vimeo kontā.
Anda Laķe, konkursa idejas autore, pasākumā paziņoja, ka nākamajā gadā Kultūras kanona konkurss vidusskolēniem būs par godu Rainim un Aspazijai, kas šogad svin savu 150. jubileju. Jaunā konkursa tēma būs – kā Raiņa un Aspazijas vērtības ir redzamas mūsdienās.
Pasākuma ietvaros tika parakstīts līgums starp Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) un Latvijas Kultūras akadēmiju (LKA) par sadarbību radošo un pētniecisko projektu sagatavošanā un īstenošanā, nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanas jautājumos un Kultūras kanona programmas īstenošanā. “Esam gaidījuši šo sadarbības līgumu jau no tā brīža, kad tika izveidota Latvijas Kultūras akadēmija,” pavēstīja LNB direktors Andris Vilks. Vienošanos parakstīja LKA Rektore Rūta Muktupāvela un LNB direktors Andris Vilks.
