Uzņēmumi gatavi vērsties Satversmes tiesā par sociālajām iemaksām valdes locekļiem 0
Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu asociācija lūdz nepieņemt grozījumus likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, kas paredz, ka sociālais nodoklis būtu jāmaksā arī par bez atlīdzības strādājošiem mazo uzņēmumu valdes locekļiem, un gatavojas vērsties Satversmes tiesā, pavēstīja asociācijā.
Asociācija ir arī sagatavojusi vēstuli visām Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām ar lūgumu neakceptēt grozījumus likumā attiecībā uz mazo un vidējo uzņēmumu valdes locekļiem.
“Pašlaik sagatavotie grozījumi paredz, ka mazo un vidējo uzņēmumu valdes locekļiem Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājums būs jāmaksā arī par bez atlīdzības strādājošiem mazo uzņēmumu vadītājiem – valdes locekļiem. Tādejādi turpmāk viņiem valsts budžetā būs jāiemaksā vismaz 899,9 lati gadā, neatkarīgi no tā, kā attīstās bizness un līdz ar to ienākumi. Minētie grozījumi būtiski ietekmēs pašus mazākos uzņēmējus un uzņēmējus iesācējus, it īpaši Latvijas laukos, kur uz doto brīdi jau ir tā zems uzņēmēju aktivitātes līmenis,” norādīja Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas valdes loceklis Uldis Vītoliņš, vienlaicīgi pieļaujot, ka šādi grozījumi var veicināt jaunu imigrācijas vilni.
Viņaprāt, izstrādātie grozījumi ir nenopietni. “Valsts pieņem diskriminējušus noteikumus attiecībā pret uzņēmējiem, turklāt tik lielā steigā. Kā lai mazai uzņēmējs tik īsā laikā spēj saorganizēties, lai šiem jauninājumiem sagatavotos? To, protams, var uzskatīt par tiesiskās paļāvības principu neievērošanu,” sacīja Vītoliņš.
Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļā aģentūrai BNS norādīja, ka valdības apstiprinātie grozījumi likumā par valsts sociālo apdrošināšanu ir izstrādāti konkurences uzlabošanai un nav uzskatāmi par soda sankcijām pret uzņēmējiem. “Lai novērstu nodokļu optimizācijas shēmas un nelegālas nodarbinātības finansēšanu, kapitālsabiedrībām tāpat kā citiem reģistrētiem darba veicējiem godprātīgi jāmaksā nodokļus,” uzsvēra ministrijā.
FM informēja, ka Latvijā 2011. un 2012.gadā ir atklāts ievērojams skaits kapitālsabiedrību, kuru neto apgrozījums ir lielāks par 5000 latiem, bet kuru iesniegtajos ziņojumos (par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī) nav deklarētas VSAOI. FM atzīmēja, ka iepriekš minētās kapitālsabiedrības nav uzskatāmas par jaundibinātām, proti, 2011. un 2012. gads nav šo kapitālsabiedrību pirmais darbības gads.
Izvērtējot minēto kapitālsabiedrību darbības jomas, FM ir secinājusi, ka to darbības loks ir ļoti plašs un tas ietver tādas darbības kā reklāmas aģentūru darbība, uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi, konsultēšana nodokļu jautājumos, automobiļu apkope un remonts, kas neliecina, ka šīs darbības varētu veikt bez fizikās personas aktīvas iesaistīšanās procesa nodrošināšanā. Vairāk nekā 80% no šim kapitālsabiedrībām pieder fiziskajām personām. Savukārt 2012. gadā aptuveni 80% no visām Latvijā reģistrētajām kapitālsabiedrībām ir viena īpašnieka – fiziskas personas sabiedrības.
Starp valdes locekli un kapitālsabiedrību veidojas pilnvarojuma attiecības, tas ir, valdes loceklis var tikt nodarbināts uz pilnvarojuma līguma pamata. Tiesiskais regulējums neliedz sabiedrībai ar valdes locekli noslēgt arī citu civiltiesisku līgumu, piemēram, uzņēmuma līgumu vai darba līgumu.
Tādējādi pastāv divi iespējamie rīcības motīvi šādu kapitālsabiedrību veidošanai, uzskata ministrijā. Kapitālsabiedrības tiek veidotas ar mērķi optimizēt VSAOI apmēru, kuras fiziskai personai saimnieciskās darbības veicējam būtu jāsāk maksāt no saimnieciskās darbības ienākumiem, ja tie mēnesī pārsniegtu minimālās algas apmēru. Ja šo pašu darbību veic caur izveidotu kapitālsabiedrību un saņem ienākumus no kapitālsabiedrības kā dividendes, personai neveidojas pienākums maksāt VSAOI.
Tāpat kapitālsabiedrības tiek veidotas ar mērķi finansēt nelegālo nodarbinātību – dividendēs saņemto ienākumu (kuram ir būtiski zemāks nodokļu slogs nekā algota darba ienākumam), bez darbaspēka nodokļu nomaksas, faktiski sadalīt valdes locekļiem, kas reāli veic visas funkcijas kapitālsabiedrībā un ir piekrituši strādāt un uzņemties atbildību bez samaksas. Turklāt, ņemot vērā augsto ēnu ekonomikas īpatsvaru, ir iespējamas situācijas, kad kapitālsabiedrības gūst grāmatvedības uzskaitē nereģistrētus ienākumus, kas kalpo par avotu atlīdzības izmaksai gan valdes locekļiem, gan citiem darbiniekiem, šādu izmaksas faktu neatspoguļojot grāmatvedībā un neapliekot ar nodokļiem, norāda ministrijā.
“Tādējādi kapitālsabiedrības, kurās valdes loceklim nav noteikta atlīdzība, ne tikai optimizē nodokļus, bet arī kropļo konkurenci. Uzskatām, ka kapitālsabiedrības valdes locekļa pienākumi, ja kapitālsabiedrība aktīvi darbojas, bet tajā neviena persona netiek legāli nodarbināta, nav uzskatāmi par brīvprātīgo darbu,” atzina ministrijā.
FM arī uzsvēra, ka personai, plānojot savu saimniecisko darbību, ir iespējams izvēlēties dažādus darba organizācijas veidus un reģistrācijas formas, piemēram, individuālais komersants vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētais saimnieciskās darbības veicējs, kas paredz arī atšķirīgus nodokļu maksāšanas režīmus, tai skaitā neizvirzot individuālajam komersantam vai reģistrētajam saimnieciskās darbības veicējam prasību noteikt atlīdzību atbilstoši viņa pienākumu apjomam vai finansiālajam stāvoklim.
Ministrija piebilda, arī, ka grozījumos paredzētais par valdes locekļu VSAOI objektu nebūs attiecināms uz kapitālsabiedrībām, kuras ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājas.
“Ņemot vērā iepriekš minēto, plānotie grozījumi, ka par valdes locekli jāveic VSAOI no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, attieksies uz nelielu daļu kapitālsabiedrībām, tas ir, uz tām kapitālsabiedrībām, kuru apgrozījums iepriekšējā gadā ir bijis lielāks par 7000 eiro un attiecīgajos mēnešos nebija neviena darba ņēmēja vai darba ņēmējiem apdrošināšanas iemaksu objekts bija mazāks par minimālo mēneša darba algu un arī tekošajā (kārtējā) gadā kapitālsabiedrībai ir apgrozījums (tā turpina aktīvi darboties), bet joprojām nav neviena darba ņēmēja,” paskaidroja ministrijā.
Likums par valsts sociālo apdrošināšanu ir viens no nākamā gada valsts budžeta likumprojektiem. Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāatbalsta Saeimai.
Grozījumi paredz, ka sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par valdes locekli, kurš bez atlīdzības veic pienākumus kapitālsabiedrībā, būs jāveic no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Tas būs jādara gadījumos, ja kapitālsabiedrības apgrozījums iepriekšējā gadā bijis lielāks par 7000 eiro un attiecīgajos mēnešos nebija neviena darba ņēmēja vai apdrošināšanas iemaksu objekts bija mazāks par minimālo mēneša darba algu.
