Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
30. oktobris, 2015
Drukāt

Uzplaukst vīna brūži (7)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Konkurence pieaug, tā saka ne viens vien nozares eksperts. To varam redzēt gan mājražotāju tirdziņos, gan lielveikalu plauktos. Pavisam Latvijā darbojas aptuveni pussimts vīna darītavu. Tieši pirms pieciem gadiem atvieglotie noteikumi ļāvuši uzplaukt mazajiem augļu un ogu vīna brūžiem, kas aizvien dažādo savu sortimentu. Tiesa, daļa nozarē strādājošo norūpējušies par kvalitāti, jo ne visi ražotāji to ievēro.

 

Vīnogas – plāns B

Ideja par sava vīna dārza izveidi uzņēmējam Mārtiņam Barkānam radās ceļojuma laikā Toskānā 2007. gadā. Bez jelkādām priekšzināšanām un izglītības šajā jomā abi ar dzīvesbiedri Lieni nolēma veidot savu vīna dārzu. Pirmās vīnogas iedēstītas Raganā, taču pēc diviem gadiem nācies secināt, ka vieta nav piemērota. 2010. gadā iegādāts 20 ha lauku īpašums pie Sabiles, kur iedēstīti 3,5 tūkstoši vīn­ogu stādu. Lai palielinātu apjomus, ģimenes vīna darītava “Abavas” iegādājusies ražotni Slampes pagasta Ārlavciemā izbijušā dārzeņu konservu cehā un nu vīna ražošanu izvērš jaunās telpās. SIA “Abavas dārzi” saimnieks Mārtiņš Barkāns, izrādot savu saimniecību, neslēpj, ka oriģinālais sapnis jeb gaišais mērķis ir nonākt pie kvalitatīva Latvijā audzētu vīnogu vīna. Jau šobrīd skaidrs – tas nebūs dažu gadu darbs.

Tikai tagad – pēc piecu gadu intensīva izglītošanās procesa – ir radusies skaidrība, ko vajadzējis stādīt, kas rezultējies vēl divos šogad iedēstītos vīnogu laukos. Šogad “Abavas dārzu” saimnieki ievākuši rekordražu – aptuveni 5 t vīnogu, kas ir lielākais daudzums Latvijā vienā vīnogu dārzā izaudzēto ogu. Vienlaikus M. Barkāns aicina saprast, ka tas ir liels eksperiments, jo viņa dārzā aug aptuveni 40 šķirņu vīnogas. Šogad pudelēs iepildīti piecu vīnogu šķirņu vīni, un tas ir sākums, lai ar laiku Latvija kļūtu pazīstama kā unikāla ziemeļu vīn­ogu vīna darītāja. Plāns B – āboli, upenes, aronijas un citas Latvijas ogas – tagad jau pārvērties par plānu A, aiz sevis atstājot vīnogas.

“Abavu” saimnieks neslēpj, ka vīnogu vīna darīšanas vissmalkākās nianses vēl tikai mācās, bet šobrīd paralēli top dažādu ogu un augļu vīni, sidri un brandvīni. Pavisam Slampes ražotnes iegādē un modernizācijā iztērēti 360 tūkstoši eiro, ar finansējumu projektu atbalstījis “Altum”. Brūzī ierīkotas modernas vīna raudzēšanas un filtrēšanas iekārtas, tostarp ierīkotas sterilās filtrēšanas iekārtas, kas no mazajiem vīndariem ir vienīgajiem Latvijā. Raudzēšana notiek 5 t tvertnēs. No ābolu sulas tiek gatavots ābolu sidrs un vīns, tostarp arī vīns kombinācijās ar dažādām ogām. Šosezon izspiestas 150 tonnas ābolu, pērn – 200 t. Ābolus “Abavas” galvenokārt iegādājas no Tumes pagasta augļkopjiem, līdz ar to tas ir labs noiets pašmāju dārzu saimniekiem. Tiesa, tas ir atļauts tikai četrām mājas vīnu ražotnēm, kas jau iekļuvušas lielo ražotāju grupā, mazās darītavas vīnus var darīt tikai no savā valdījumā esošajiem augļu un ogu dārziem.

Pārstrādā savu ražu

Siguldas mājas vīna darītava “Zilver” darbu sāka dižķibeles laikā 2009. gadā, bet tās pirmsākumi meklējami vēl agrāk, kad deviņdesmito gadu sākumā tika izveidota z/s “Pīlādži”, kas nodarbojas ar augļu koku un ogulāju stādu audzēšanu. Tieši pateicoties 2009. gada lielajai ābolu ražai, saimniecībā bija jādomā par augļu un ogu apstrādi un pārstrādi. Zīmīgi, ka aptuveni tajā pašā laikā notika pārmaiņas likumdošanā, kas atviegloja prasības mazajiem vīna un citu alkoholisko dzērienu ražotājiem. Tagad “Zilver” mājas vīna darītavas saimnieks Jānis Zilvers atzīst, ka šī nav tā vieglākā nozare, jo nepieciešamas lielas investīcijas, lai varētu palielināt apjomus. Lai arī mājas vīnu darīšana ir uzplaukusi, par nopietniem spēlētājiem uzskatāmi desmit ražotāji, taču pavisam mazajām darītavām kvalitāte klibo un tās “bojā tirgu”. Viņš uzskata, ka izdzīvos tie, kas taisīs labu vīnu. “Jābūt kvalitātei un konkurētspējīgai cenai,” norāda Zilvers. Arī Somijā savulaik bijis liels mājas vīna brūžu uzplaukums, taču tagad no 50 palikuši tikai 19. Visticamāk, ka Latvijā varētu būt līdzīgi.

Savā dārzā izaudzēto pārstrādā arī šīs nozares celmlauzis – z/s “Ozoliņi” vīna darītava “Dzidris” Aiviekstes novadā, kas darbu sāka pirms desmit gadiem. “Ozoliņu” saimnieks Viktors Abramenko neslēpj, ka šobrīd nav tas vieglākais laiks, jo mazie vīndari aug kā sēnes pēc lietus. Tomēr tas “Ozoliņu” saimnieku būtiski neuztrauc, jo “konkurence ir laba lieta”. Tomēr viņš ir izbrīnīts, kā citi ražotāji vīnu spēj izbrūvēt nepilna gada laikā, ja “Dzidra” brūzī vīns top divus gadus un pat ilgāk. Tad vīns ir kvalitatīvāks, piebilst Abramenko.

 

Tirgus pildās

Vai pašmāju tirgus ir piesātināts? “Tirgus pildās, bet vēl grūti pateikt, vai tas ir piesātināts. Nozare attīstās, vīna kvalitāte pieaug. Skaidrs, ka arī konkurence aug,” stāsta Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības valdes loceklis Ričards Ivanovs. Viņš uzskata, ka nozares dalībniekiem jāturpina strādāt pie kvalitātes uzlabošanas, lai Latvijā būtu kvalitatīvs augļu un ogu vīns. Tāpat cerības tiek liktas uz eksportu.

Mazie vīndari arī ir vienisprātis, ka jāturpina izglītot sabiedrību, jo, vadot degustācijas un ekskursijas, viņi pārliecinājušies, ka daudziem patērētājiem trūkst informācijas par mazo brūžu piedāvājumu. Tāpēc Latvijas vīnkopju un vīndaru biedrība 3. novembrī plkst. 18.30 restorānā “Bibliotēka Nr.1” pirmo reizi Latvijā rīko vadošo Latvijas vīndaru ražojumu degustāciju “Latvijas augļu un ogu vīna skate 2015”. Pasākumā būs iespēja tikties ar vīndariem un nogaršot vairāk nekā 80 augļu un ogu vīnu un sidru šķirnes un nobalsot par labāko vīnu.

To, ka pieprasījums pēc mazo vīndaru produkcijas ir stabils, apliecina “Rimi Latvia” sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite. Latvijā ražoto vīnu kategorija lielveikalā atrodama “Klēts” sadaļā, kur šobrīd pieejama 11 dažādu ražotāju produkcija. Viņa paredz, ka Latvijas vīna ražotāju nākotne ir atkarīga no pašu uzņēmēju izvirzītajiem mērķiem un apņemšanās, proti – ja ražotāji būs aktīvāki, meklēs un atradīs jaunas garšas un sekos līdzi pircēju pieprasījuma tendencēm, varam piedzīvot arī lielāku pircēju interesi par Latvijā ražotajiem vīniem.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Tie mazie ražotāji bieži vien izmanto vīna raugu un vidējas kvalitātes ūdeni tākā ir nācies uzķerties uz negaršīgu vīnu.Pagaidām savs vīns vislabāk garšo.Kur tikai sula cukurs un ūdens.Un rūgšanas process 2 gadi.

  2. Vīns ir tikai no vīnogām!
    No citām ogām varam veidot sidru ,kalvadosu ,sļivovicu utt.

  3. Esmu šīs f-mas vīnus garšojusi, sidrveidīgs dzēriens, kas garšoja ne pēc kā, bija sajūta, ka ar rūgšanas procesiem kaut kas nebija kārtībā, neriskēju dzert vairāk par diviem malkiem, pārējais aiplūda pa kanalizācijas trubām. Šogad pirmo reizi mājas kārtībā raudzēju vīnu, izdevās izcili, ņemot vērā, ka nekad to nebiju darījusi un arī speciālo literatūru nebiju lasījusi.
    p.s. ko tik marketings nevar izdarīt! Pat lielāko mēslu izreklamēt kā superproduktu:)

  4. alkohols paliek alkohols …

  5. Jāņonkols no laukiem Atbildēt

    Kā jau visiem mūsu ražojumiem, arī vīnam, mums nav pietiekoši attīstīts vietējais tirgus. Lielveikalos liek klāt nežēlīgu uzcenojumu, bet vasaras tirgos maz var realizēt. Arī iedzīvotāju pirktspēja ir ļoti zema, jo esam nabagi.

  6. Man aktiivajaa dziives daljaa bija liela pieredze ar viina darinaashanu. Vienkaarshi un labi izdodas saranais viins no Schattenmorelle (skaabie kjirshi) Baltais viins man neveicaas, jo nebija dzirnavas kur samalt aabolus. To taisa mans braaleens Zviedrijaa. Somijaa var nopirkt visu paketi ar vajadziigo viina darinaashanai.( Raugu, fosfaata saali, arii instrumentus, balonus, sleedzi ar burbulju skaitiitaaju. Viinu es nepildiiju pudelees, jo peec paarsuukshanas izdzeeru vienu balonu gada laikaa. Lai jums arii veicaas!

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+