Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
5. novembris, 2013
Drukāt

Vai drukāto reklāmas izdevumu pastkastītē pēdējā laikā kļuvis mazāk? (4)

Foto - LETAFoto - LETA

Erita, mājsaimniece:
 “Jāsaka atklāti, manā pastkastītē bukletu nekad īpaši daudz nav bijis. Esmu dzirdējusi sūdzamies paziņas, kuriem tie kastēm jāmet ārā. Mums tik traki nav, tāpēc neesmu tik kritiska. Šad tad tās paskatos. Atzīstos, ir bijušas reizes, kad reklāmu izdevumos noskatīto atlaižu dēļ aizeju uz veikalu pēc konkrētās preces. Nevaru gan arī apgalvot, ka ļoti vēlētos saņemt reklāmas. Man patīk iet uz veikalu un uz vietas apskatīt preces un to cenas. Bet, tā kā ik pa laikam tās atsūta un par pārmērīgu apjomu nevaru sūdzēties, to par problēmu neuzskatu. Ja gudrāki cilvēki nolēmuši, ka šādiem izdevumiem dabas nodoklis jāpiemēro un tas samazinās nevajadzīgu papīra patēriņu, tad tas droši vien ir pareizi.”

Brigita Sturme, 
pensionēta skolotāja:
 “Vēl aizvien kāda allaž ir pastkastītē. Taču, ja tā padomā, tad tvertne, kas novietota turpat pie pasta kastītēm, pēdējā laikā vairs tik pilna nav. Man ļoti nepatīk, ka šādi izdevumi tiek sūtīti, jo tajos pat neieskatos. Man nav vajadzīgs katru nedēļu saņemt neskaitāmu veikalu pazeminātās cenas precēm. Aizeju uz konkrēto tirdzniecības vietu, un tur tās arī redzu. Turklāt pērku tikai to, kas man vajadzīgs, nevis to, ko piedāvā nopirkt lētāk. Es atbalstu praksi, kad cilvēks pats var izvēlēties – pasūtīt konkrētā komersanta reklāmu vai ne. Šobrīd saņemam visu piespiedu kārtā un vienkārši nemitīgi tīrām kastīti no šīs makulatūras. Tas nekam neder. Esmu par dabas nodokļa piemērošanu. Ja var atrast tik daudz, ko nodrukāt, lai par to maksā!”

Pāvels Ļaksa, mehāniķis:
 “Neesmu nekādas izmaiņas novērojis. Pastkastīte vienmēr piepildīta. Lielu daļu uzreiz metu atkritumos, tikai dažas paskatos, piemēram, par elektroniku un datortehniku. Taču uzskatu, ka bez drukātajām reklāmām pilnībā varu iztikt, un priecātos, ja tās manā pastkastītē neatrastos. Vienlaikus esmu arī pret dabas nodokļa piemērošanu, jo tas reklāmas padarīs dārgākas, līdz ar to arī preču un pakalpojumu cenas varētu augt. Risinājums varētu būt novirzīt drukātās reklāmas uz elektronisko pastu.”

Andris Ābols, ekonomists:
 “Izskatās, ka ir kļuvis mazāk. Ir apnicīgi regulāri izvākt piekrauto pastkasti, un, manuprāt, bez šiem drukātajiem reklāmu bukletiem pilnībā varētu iztikt. Reklāmas jau tā dažādās formās ir plaši pieejamas visos medijos un vidē. Šaubos, vai arī pastkastē tās vajadzīgas. Vismaz tādos apjomos kā patlaban noteikti ne. Atzīstos, šad tad pāršķirstu lielveikalu reklāmas, taču daudz biežāk tās vienkārši izmetu. Esmu par dabas nodokļa ieviešanu. Ja reklāmdevēji tik neapdomīgi tērē resursus peļņas gūšanas nolūkos, lai par to maksā. Skaidrs gan, protams, ka viņi zaudētājos nepaliks un izdomās, kā nodokļos aizgājušo naudu atpelnīt.”

Mārtiņš, arhitekts:
 “Šķiet, reklāmu kļūst arvien vairāk, un man tas nepatīk. Tā ir iejaukšanās manā privātajā dzīvē un diezgan traucējošs apstāklis. Līdz ar to atbalstu dabas nodokļa ieviešanu. Bukleti no manas pastkastes nonāk uzreiz atkritumos. To, kas mani interesē, pats atrodu un uzzinu, un nevēlos, lai man ar kaut ko uzmāktos. Mēs dzīvojam citā laikmetā, tāpēc pasts nav jāpiesārņo un jānoslogo ar šo mēslu. Nedomāju, ka dabas nodoklis varētu palielināt cenas, drīzāk uzņēmumiem nāksies pārskatīt savu administratīvo izdevumu sadalījumu vai izdarīt spiedienu uz preču piegādātājiem, jo konkurence ir pietiekami spēcīga, lai tik vienkārši ar cenām manipulētu viena nodokļa dēļ.”

Ina Savarocka, pensionāre:
 “Nekādas izmaiņas neesmu novērojusi. Tie, kas sūtīja, tāpat turpina to darīt. Domāju, nav slikti, ka mums piegādā reklāmas pa pastu un es tās skatos. Mani interesē pārtikas produktu akciju cenas. Vēl man patīk šo to pasūtīt drukātajos preču katalogos. Ja pastāvīgi pastkastīti iztukšo, nav nekāda apgrūtinājuma. Žēl tikai, ka nav tos kur nodot. Es būtu gatava kādu laiku iekrātos reklāmu materiālus aiznest un nodot pārstrādei, ja vien tos kaut kur tuvējā apkaimē pieņemtu.”

 

Fakti


* Šodien Saeimas Budžeta un finanšu komisija turpina diskutēt par grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā, kas paredz par dabas resursa nodokļa uzlikšanu drukātajiem reklāmas izdevumiem.

* Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija joprojām uzstās uz līdzšinējo priekšlikumu, kas atbalstīts arī valdībā.

* Tie nosaka, ka no nākamā gada par kilogramu reklāmas materiālu būtu jāmaksā 0,57 eiro (0,39 lati), 2015. gadā tie būtu 0,58 eiro (0,40 lati), bet 2016. gadā – 1 eiro (0,70 lati).

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+