Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
5. novembris, 2012
Drukāt

Uzrēķins par neapstrādātu zemi

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Lai par neapstrādātu lauksaimnieciski izmantojamu zemi to īpašniekiem nebūtu jāmaksā lielāks nodoklis, vienā zemes īpašumā jābūt apstrādātiem vai appļautiem vismaz 70% platības.

 

Ar šādu likumprojektu pēc lauksaimnieku organizāciju rosinājuma nākusi klajā Zemkopības ministrija (ZM), ierosinot grozīt likumu “Par nekustamā īpašuma nodokli”, ko Saeimā skatīs 15. novembrī kopā ar nākamā gada budžetu.

 

30% vietā 70%

Pašlaik likumā noteikts, ka vienā zemes īpašumā apstrādāti vai appļauti var būt 30 procenti platības, atlikušie 70 procenti var būt nepļauti un aizauguši. Par tādu īpašumu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis 1,5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības.

Ja proporciju maiņa izies cauri Saeimai, tad ievērojami pieaugs to īpašnieku skaits, kuri būs spiesti maksāt nekustamā īpašuma nodokli kā par neapstrādātu zemi.

Pēc Lauku atbalsta dienesta (LAD) ziņām aptuveni 160 000 hektāru lauksaimnieciski izmantojamas zemes platības pašlaik netiek pilnībā apstrādātas. Bet to īpašniekiem nav jāmaksā 3% nodoklis, ja 30 procenti platības ir apsēti vai appļauti.

Savukārt pilnīgi netiek apstrādāta lauksaimnieciski izmantojamā zeme aptuveni 300 000 
hektāru kopplatībā.

Kā zināms, pašlaik likumā rakstīts, ka ar nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi 1,5 procentu apmērā apliek neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, izņemot zemi, kuras platība nepārsniedz vienu hektāru vai kurai ir noteikti lauksaimnieciskās darbības ierobežojumi. Iznākumā par šādu zemi kopā ar papildlikmi nodoklis ir 3% no kadastrālās vērtības.

 

Likme var 
pieaugt līdz 4,5%

Septembra vidū valdība piekrita Finanšu ministrijas iesniegtajiem likuma grozījumiem, kuros cita starpā paredzēts: ja vietējā pašvaldība saistošajos noteikumos noteiks, ka neapstrādātai lauksaimniecības zemei tiek piemērota maksimālā nekustamā īpašuma nodokļa likme 3 procentu apmērā, tad kopā ar likumā noteikto papildlikmi šai zemei nekustamā īpašuma nodoklis būs 4,5 procentu apmērā. Ja vietējā pašvaldība neizdos saistošos noteikumus, tad neapstrādāto zemi apliks ar 3% likmi – kā tas jau pašlaik noteikts likumā.

 

Īpašniekiem jāizlemj

ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta direktora vietniece Andra Balode stāsta, ka ierosinājums mainīt neapstrādātas un apstrādātas zemes procentuālo sadalījumu izteikts, lai pamudinātu īpašniekus izmantot zemi lauksaimniecībā vai kaut vai neļaut tai aizaugt. Īpašniekam būšot jāizlemj – apstrādāt zemi pašam, izmantojot gan Eiropas Savienības, gan valsts finanšu atbalstu, vai iznomāt to vietējiem lauksaimniekiem, kas to apstrādātu viņu vietā. Kā sapratuši ministrijā, pašlaik pat ar dubultoto likmi par neapstrādātu zemi nekustamā īpašuma nodokļa summas nav lielas. No 6 latiem par hektāru Latgalē līdz 25 latiem par hektāru Zemgalē, kā liecina Valsts zemes dienesta sniegtie dati.

 

Vēl viens mēģinājums

Zemnieku saeimas biroja vadītāja Ilze Meržvinska stāsta, ka Zemnieku saeima bija ierosinājusi paaugstināt zemes nodokļa likmi līdz 10%. Bet tādam paaugstinājumam pretojusies Finanšu ministrija, tāpēc pašlaik likumā plānotie 4,5% ir kompromiss.

LAD vēsta, ka ik gadu platību maksājumiem netiek pieteikta aptuveni ceturtā daļa – 0,5 miljoni hektāru – lauksaimniecības zemes. Kā domā ZM, visticamāk, šīs zemes platības īpašnieki nekā neizmanto.

 

Liels absurds

“Pašlaik noteiktā kārtība, ka var apsaimniekot vien trešdaļu zemes gabala platības, nekā neveicina tās izmantošanu. Ja kāds īpašnieks var atļauties izniekot zemi, tad lai maksā lielāku nodokli,” pārliecināts Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas priekšsēdētājs Indulis Jansons.

Pēc dažu manis aptaujāto lauksaimnieku domām, līdzšinējā valsts politika zemes saimnieciskā izmantošanā ir liels absurds. Lielas zemes platības valstī diemžēl pieder ļaudīm ar lielu ietekmi Saeimā. Viņu plānos nav tās apstrādāt, drīzāk pieturēt, lai izdevīgā brīdī pārdotu par ievērojami augstāku cenu. Savukārt mūsu lauksaimnieki, kuri grib paplašināt savas saimniecības, zemi spiesti nomāt.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+