Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Sestdiena, 10. decembris, 2016
6. jūnijs, 2014
Drukāt

Jaunākie uzskati par zobu kopšanu (1)

Foto - SXCFoto - SXC

Jaunākais Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums liecina, ka nekad zobus netīra 11% vīriešu un 3% sieviešu, bet 14% to dara retāk kā reizi dienā. Tieši regulāra zobu tīrīšana var pasargāt no kariesa, zobakmens un zobu kustīguma.

Uzsvars uz zobu 
pastām ar fluoru


Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta speciālisti izstrādājuši jaunas kariesa profilakses vadlīnijas, kas balstītas jaunākajās zinātniskajās atziņās par šo mutes dobuma saslimšanu. Tagad uzsvars no fluora tablešu lietošanas bērnībā pārlikts uz lokālajiem profilakses līdzekļiem – fluorīdus saturošām zobu pastām, geliem, lakām un mutes skalojamiem līdzekļiem.

Viena no vadlīniju autorēm Stomatoloģijas institūta Terapeitiskās stomatoloģijas klīnikas vadītāja profesore Anda Brinkmane skaidro, ka šobrīd fluora tabletes papildus jālieto tikai bērniem, kuriem zobi ļoti ātri bojājas un mutē jau ir vairāk par trim kariesa skartiem zobiem. Visiem pārējiem, tostarp arī pieaugušajiem, pilnīgi pietiek, ja regulāri – divas reizes dienā no rīta pēc brokastīm un vakarā pēc ēšanas – rūpīgi iztīra zobus ar fluorīdus saturošu zobu pastu.

Pieaugušajiem paredzētajās zobu pastās šīs vielas koncentrācijai jābūt ap 1450 PPM, bet bērniem līdz sešu gadu vecumam tā nedrīkst pārsniegt 1000 PPM. Šai devai jābūt norādītai uz iepakojuma. Zobārste mudina arī šo zobu pastu lietot ekonomiski, jo fluorīdu labvēlīgā iedarbība neslēpjas pastas daudzumā, bet gan pareizā un regulārā tīrīšanā. Piemēram, bērnam līdz divu gadu vecumam pietiek mazliet ierīvēt pastu birstītē, bērnudārzniekam – uzspiest uz tās mazu pastas zirnīti, bet pieaugušajam – noklāt ar pastu tikai pusi no zobu birstes garuma.

Saskaņā ar jaunajām vadlīnijām pēc zobu tīrīšanas nevajag aizrauties arī ar mutes dobuma skalošanu. Svarīgi, lai fluorīdu saturošā pasta paliek starpzobu spraugās un turpina savu labvēlīgo iedarbību.

Rūpējoties par mutes dobuma veselību, jau no trīs gadu vecuma divas reizes gadā vajadzētu apmeklēt zobu higiēnistu, kurš profilaktiskās apskates laikā ne tikai noņem no zobiem aplikumu un zobakmeni, bet papildus uzklāj tiem fluorīdus saturošu gelu vai laku. Gels stiprina zobu emalju, savukārt laka pielīp pie zobu virsmas, tādēļ tās iedarbība ir ilgāka. To uzklāj, lai novērstu zobu jutīgumu, piemēram, protezējot zobus ar keramikas kroni vai tiltu. Laku klāj arī uz bērnu zobiem, lai tie saņemtu visas nepieciešamās minerālvielas.

Zobakmens 
un smaganu kabatas


“Ja netīra zobus, uz tiem sāk veidoties aplikums, kas satur neskaitāmu daudzumu baktēriju. Tās izdala toksīnus, kas bojā gan pašu zobu, gan smaganas, gan kaulu, kas balsta zobu. Aplikums, kurš netiek notīrīts un paliek uz zobiem vairākas dienas, sacietē un pārvēršas zobakmenī,” stāsta Stomatoloģijas institūta periodontoloģijas nodaļas zobārste Linda Klaucāne. Pie nelīdzenās zobakmens virsmas pieķeras aizvien jauns aplikuma slānis, kas pakāpeniski sāk atvirzīt smaganas arvien zemāk. Aplikumam un zobakmenim nonākot zem smaganas, veidojas tā saucamās smaganu kabatas, kurās uzkrājas mikroorganismi un ēdiena paliekas, un smaganās veidojas iekaisums (gingivīts). Ja tas netiek ārstēts, iekaisums skar arī kaulu, kurā zobi “iestiprināti”, un tie var sākt kustēties.

Vienīgā iespēja izvairīties no smaganu kabatām un zobu kustēšanās ir doties pie zobu higiēnista, lai notīrītu no zobiem aplikumu un zobakmeni.

Mūsdienās šim nolūkam izmanto gan parastus instrumentus, gan ultraskaņas un lāzera iekārtas. Piemēram, ultraskaņas iekārta ar vibrācijas palīdzību noņem lielus zobakmens fragmentus, vienlaikus zobs tiek dzesēts ar vēsu ūdens strūklu, noskalojot no zoba virsmas pārtikas paliekas, kā arī aplikuma daļas. Pēc tam zobus pulē ar rotējošām birstītēm, uz kurām uzklāta abrazīvā pasta. Tādā veidā tiek nogludināta zoba un zoba saknes virsma, kas pasargā no jaunas aplikuma kārtas veidošanās. Lai samazinātu baktēriju daudzumu, mutes dobums tiek apstrādāts ar antibakteriālajiem līdzekļiem. Ja iekaisums jau skāris kaulu zem zobiem vai izveidojušās smaganu kabatas, nepieciešama periodontologa palīdzība.

“Vispirms veicu smaganu veselības stāvokļa izmeklēšanu un nosaku slimības smaguma pakāpi. Nepieciešama arī rentgenoloģiska izmeklēšana, lai redzētu to, cik daudz balstošā kaula ir zaudēts. Pēc tam izvērtēju, kuri zobi jāizrauj, bet kurus iespējams saglabāt. Ārstēšanas laikā no smaganu kabatām tiek iztīrīti inficētie audi, bet nepieciešamības gadījumā veiktas arī ķirurģiskas manipulācijas, lai zobu glābtu,” stāsta Linda Klaucāne.

Lai turpmāk neveidotos zobakmens vai smaganu kabatas, nedrīkst pieļaut aplikuma uzkrāšanos uz zobiem un zobu starpās, tāpēc zobi ne tikai regulāri jātīra, bet vismaz reizi dienā jāizmanto arī zobu diegs, lai noņemtu aplikumu starp zobiem, bet, manot kādas izmaiņas mutes dobumā, piemēram, smaganu asiņošanu vai sliktu elpu, bez liekas kavēšanās apmeklēt zobārstu vai zobu higiēnistu.

Uzziņa


 Pierādīts, ka zobu pastā pieaugušajiem fluorīdu koncentrācijai jābūt vismaz 1000 PPM, lai tā būtu efektīva kariesa profilaksei.

 Mīkstais aplikums uz zobiem mineralizējas jeb sacietē vienas divu dienu laikā.

 Mājas apstākļos, piemēram, ar abrazīvajām zobu pastām, zobakmeni notīrīt nevar.

 Cukura diabēta pacientiem smaganu slimības ir biežāk un noris smagākā formā, tādēļ daudz rūpīgāk jāseko līdzi mutes dobuma veselībai.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Nesen lasīju, ka fluors pazemina cilvēku ( it īpaši bērnu ) intelektuālās spējas, to attiecinot arī uz zobu pastām. Atceros laikus, kad bērnudārzā lika obligāti visiem bērniem aiznest un katru dienu lietot fluora tabletes, lai būtu veseli zobi. Manam dēliņam notika tieši otrādi – skaistie, pilnīgi veselie zobiņi sāka bojāties, ar lieliem tračiem panācu, ka mans bērns fluora tabletes nelietos. Mums tās esot vajadzīgas tādēļ, ka Latvijā ūdenī maz fluora. Bet tagad pierādīts, ka tur, kur ūdenī fluora daudz, cilvēki vecumdienās slimo ar demensi, kas ir progresējoša un neatgriezeniska garīga slimība. Varbūt, ka tieši pateicoties tam, ka mūsu ūdenī maz fluora, latviešiem arī vecumdienās nezūd prāta spējas, ko nevar teikt par attīstīto Eiropas valstu senioriem. Bet, skat, zobārsti joprojām ir PAR fluoru! Tā kā atliek tikai pašiem izlemt, kā rīkoties.

Draugiem Facebook Twitter Google+