Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
5. janvāris, 2015
Drukāt

Piensaimnieku laboratorijas vadībai jāgūst saimnieku uzticība un jālikvidē interešu konflikts

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock
Pozīcija

Zemkopības ministrija: "Ministrijas kontrole pār SIA “Piensaimnieku laboratorija” (PL) darbu nav nepieciešama. Ne valsts, ne ZM politika laboratorijas darbu neietekmē. Paši PL īpašnieki uzrauga tās darbību. PL darbība nav politiski kontrolējama. Piena analīzes ir objektīvs process, kurā rezultātus nosaka sertificēta aparatūra, turklāt PL ir akreditēta. Līdz šim brīdim ZM nav saņemtas sūdzības par PL darbu un ZM nav bijis pamata apšaubīt šīs laboratorijas darba kvalitāti. ZM vairs nav PL īpašnieku sastāvā, tāpēc ZM nelemj par PL valdes un padomes sastāvu."

SIA “Piensaimnieku laboratorija” ievēlēta jauna padome un valdes vienīgā locekle. Tomēr, iespējams, ne uz ilgu laiku. Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama norāda uz interešu konfliktu, ko laboratorijas padomes locekļi neatzīst. Piena ražotāji pauž neizpratni par vienu no padomes pirmajiem darbiem – celt vienīgajai valdes loceklei Inesei Āboltiņai algu par vairāk nekā 20%. Proti, no aptuveni 1835 līdz 2250 eiro, lai gan laboratorija, pēc padomes priekšsēdētāja Jāņa Šolka teiktā, pērn darbojās ar zaudējumiem.

Kauguru pagasta zemnieku saimniecības “Vītoliņi” saimniece Ieva Rutkovska teic, ka viņai vislielākās rūpes esot par “koalīcijas”, kā sevi dēvējot laboratorijas akciju kontrolpaketes turētāji, pausto orientēšanos uz peļņu. Akciju kontrolpakete uzņēmumā pieder Latvijas Piensaimnieku centrālajai savienībai (LPCS), Siguldas Ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacijai, Latgales Ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacijai, Kurzemes Ciltslietu un māk­slīgās apsēklošanas stacijai un Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienībai, kam kopā pieder 57% laboratorijas akciju.

“Šīs organizācijas ir orientētas uz peļņas gūšanu. Tām sadarbības partneri ir piena pārstrādes uzņēmumi, kas rēķinus par analīžu veikšanu tālāk piestādīs zemniekiem. Peļņas gūšana, analīžu maksas paaugstinājums nākotnē būs uz zemnieku rēķina. Līdz šim pakalpojumu maksas celšanu varējām noturēt,” teic “Vītoliņu” saimniece. Viņa gan arī piebilst – labā ziņa ir laboratorijas darbošanās un zemniekiem piederošie vairāk nekā 40% uzņēmuma akciju. “Aktīvi jāseko līdzi laboratorijā notiekošajiem procesiem,” piebilst I. Rutkovska.

SIA “Piensaimnieku laboratorija” padomes priekšsēdētājs Jānis Šolks uzsver – laboratorijas darbībā izmaiņu neesot, tā darbojoties kā agrāk. No savas laboratorijas pakalpojumu izmantošanas esot atteikusies AS “Rīgas piena kombināts”, kas patlaban piena paraugus pārbauda Ulbrokā. Savas laboratorijas neizmantošanu un analīžu veikšanu Piensaimnieku laboratorijā vērtējot arī AS “Rīgas piensaimnieks”. Tas nozīmē, ka no piena pārstrādes uzņēmumiem savā akreditētajā laboratorijā analīzes veiks vien AS “Preiļu siers”. J. Šolks pieļauj – cenas par laboratorijas pakalpojumiem varētu būt jāpārskata, tās esot tuvu pašizmaksai. “Cenas nav mainītas pēdējos četrus piecus gadus. Dārgāka ir gāze, aug nomas maksa, reaģentiem cenas kāps par 1 – 5 procentiem. Jā, degvielas cena būtiski kritās, tā ir mūsu rezerve,” teic J. Šolks. Patlaban no akreditētajām piena analīžu laboratorijām Piensaimnieku laboratorijā ir viszemākās cenas, uzmanību pievērš J. Šolks.

Aicinu Jāni Šolku reaģēt uz Konkurences padomes vadītājas Skaidrītes Ābramas teikto, ka konkurējošo uzņēmumu – Siguldas Ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacijas un Latgales Ciltslietu un māk­slīgās apsēklošanas stacijas – vadītāju atrašanās Piensaimnieku laboratorijas padomē ir “neglīta un nav īpaši korekta”. S. Ābrama sacīto pamato ar to, ka abi šie uzņēmumi veic to pašu uzņēmējdarbību, ko Piensaimnieku laboratorija, proti, testē piena pārraudzības analīzes, un tāpēc var uzzināt konkurentu komercnoslēpumu.

J. Šolks uzskata, ka nav svarīgi, kas darbojas padomē. “Svarīgi, lai darbotos akreditēta laboratorija, īpašuma attiecību saistībai nav nozīmes. Svarīga ir atbilstība un ticamība. Uzņēmuma kvalitātes sistēma, dokumentācija un darba kvalitāte ir novērtēta,” tā J. Šolks. Vēlāk gan atzina – “cilvēcīgi domājot, interešu konflikts varētu būt”.

Arī jautājumu par jaunās valdes locekles Ineses Āboltiņas (sākot darbu, nemācējusi pateikt atšķirību starp somatiskajām šūnām un baktērijām) algas kāpuma iemesliem LPCS vadītājs vispirms atteicās komentēt. Nedaudz vēlāk skaidroja – algas noteikšana ir uzņēmuma iekšējā lieta, esot iecere palielināt valdes locekles atbildību. Viņš uzskata – uzņēmumam esot jāpelna. Uz jautājumu par laboratorijas darbības nākotnes vīziju Šolks nosauc pārraudzības analīžu daudzuma palielināšanu, biežākus mastīta testus, kas ar moderno laboratorijas iekārtu ļauj slimību identificēt ļoti agrā stadijā, tā taupot naudu ārstēšanai. Tāpat iecerēts paplašināt citu analīžu piedāvājumu, tostarp ūdens un pārtikas produktu analīzes. Jaunā valdes locekle Inese Āboltiņa piebilda, ka nākotnē laboratorija varētu pievērsties dzīvnieku barības pārbaudēm.

Siguldas CMAS valdes priekšsēdētājs Nils Feodorovs, kura vadītais uzņēmums arī veic piena pārraudzības analīzes, interešu konfliktu, darbojoties konkurējošā uzņēmuma padomē, neredzot. “Ja situācija veidosies tā, ka būs iespējams konflikts, tad uz diviem krēsliem nesēdēšu. Mēs, izmantojot CMAS loģistikas iespējas, varam palīdzēt laboratorijai vākt piena paraugus, tā taupot transporta izdevumus,” stāstīja N. Feodorovs.

Vienīgais lauksaimnieku pārstāvis uzņēmuma padomē – Vidzemes Piena pārraudzības biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Višņevskis – uzsver: lai laboratorija darbotos ar nelielu peļņu, tai ir vajadzīgi jauni klienti. Viņš aicina piena ražotājus pārraudzības analīzes veikt Piensaimnieku laboratorijā. Tas nozīmē Siguldas CMAS un Latgales CMAS naudas ienākumu un peļņas samazinājumu. Vai uz diviem krēsliem sēdošie uzņēmumu pārstāvji to pieļaus? J. Višņevskis arī atklāj – laboratorijai ir jāpērk jauns piena analīzes aparāts aptuveni 250 000 eiro vērtībā.

Jaunā valdes locekle Inese Āboltiņa atzīst konkurenci pārraudzības analīzēs, bet laboratorijas izvēle ir klienta ziņā. Zemnieki gan runā, ka laboratorijas jau krietnu laiku piena pārraudzības analīžu klientus savā starpā sadalījušas.

SIA “Piensaimnieku laboratorija”

Piensaimnieku laboratorijas jaunajai vadītājai Inesei Āboltiņai ne tikai jāizved uzņēmums no zaudējumiem, bet arī jāizvairās no interešu konflikta ar konkurentiem un jāatgūst uzticība piena ražotāju acīs. Foto no žurnāla "Latvijas lopkopis"Piensaimnieku laboratorijas jaunajai vadītājai Inesei Āboltiņai ne tikai jāizved uzņēmums no zaudējumiem, bet arī jāizvairās no interešu konflikta ar konkurentiem un jāatgūst uzticība piena ražotāju acīs. Foto no žurnāla "Latvijas lopkopis"

Reģistrēta 2003. gada septembrī.

Īpašnieki: Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība (31,48%), Latgales lopkopības biedrība (10,8%), Vidzemes Piena pārraudzības biedrība (10,19%), Latvijas Piena ražotāju asociācija (16,75%), SIA “Zemturi ZS” (7,41%), Siguldas Ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija (7,41%), Latgales Ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija (7,41%), Kurzemes Ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija (7,41%), un Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienība (2,78%).

Naudas apgrozījums 2013. gadā – Ls 276 868, peļņa – Ls 479, nodarbina 14 darbiniekus.

2014. gada operatīvā informācija rāda – strādāts ar zaudējumiem.

2012. gadā akreditēta uz pieciem gadiem saskaņā ar ISO 17025 standartu.

Padomes locekļi: Jānis Šolks, Dainis Norenbergs, Nils Feodorovs, Zinaida Asara, Jānis Višņevskis.

Valdes locekle Inese Āboltiņa, iepriekš strādājusi Lauku atbalsta dienestā par projektu vadītāju.

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+