Uzsniga sniedziņš balts, un zagļiem… 0
Tas, ka decembra sākumā Limbažu novada Skultes pagasta vienā no tā saucamajiem dārzkopības kooperatīviem apzagti trīs nami, nav nekāds pārsteigums. Līdzīgas ziņas pienāk arī no citiem valsts novadiem.
Kamēr nebija uzsnidzis sniegs, garnadži vairāk līda klāt traktoriem, citai tehnikai un mantām – tagad tas viss apsalis, apsnidzis. Grūtāk. Toties labi redzams, kurās mājās nedzīvo cilvēki.
Pensionētais ceļu būvju darbu vadītājs Elmārs no Rīgas uz savu namu Skultē nebija atbraucis divas nedēļas. “Nebūtu jau vēl kādu laiku braucis, ja vien nevajadzētu dažus krūmiņus nosiltināt un magnolijas iestādīt. Skatos, žogā iegriezts caurums, šķūnītim un garāžai durvis atlauztas. Māja no ārpuses lepna izskatās, 30 gadus ceļu, bet iekšā nekā nav. Elektrības vadi gar sienām karājās – tos arī kādus 60 metrus nogrieza. Metāla loksne pazudusi, visādi dzelži no garāžas, 20 kilogramus smagā kuvalda. Ko varēja, to aiznesa. Pirmo reizi apzaga. Tagad laikam būs jāliek signalizācija,” spriež Elmārs. Viņš domā, ka daudzi namu īpašnieki, kā jau katru gadu, nemaz nezina, ka ziemā apzagti. “Atbrauks pavasarī, sāks skatīties un redzēs, ka no pagalma kaut kas pazudis. Tad arī zvanīs policijai.”
Reklāma apsardzes firmām
Kooperatīva vadītājs lūdz neminēt ne kooperatīva nosaukumu, ne savu īsto vārdu, jo nevēlas sliktu slavu. Skultes pagastā esot apmēram desmit dārzkopības kooperatīvu (tā saucamo, jo dārzkopība šajās vietās jau sen nav galvenais), un Arvja vadītais esot viens no labākajiem pagastā sakoptības un kārtības ziņā. 700 zemes īpašumu, no kuriem uz aptuveni 500 ir vairāk vai mazāk pastāvīgai dzīvošanai piemērotas mājas, uz 100 – šķūnīši, 100 zemes gabali ir bez apbūves. Visu cauru gadu šobrīd tiek apdzīvoti aptuveni 70 īpašumu, bet treknajos gados uz vietas dzīvoja trīs reizes vairāk īpašnieku. Tagad daudziem kļuvis finansiāli grūtāk izbraukāt no saviem darbiem Rīgā, Limbažos un citviet, tur īrē vai dzīvo savos dzīvokļos, daļa ir pārcēlušies uz ārzemēm.
Arvim kooperatīvā desmit gadus ir jaunbūve, un viņš pēdējos trīs gadus ir kooperatīva vadītājs. Viņš stāsta, ka drošība vienmēr bijusi uzmanības lokā. Visvienkāršākais esot par aptuveni 200 latiem uzlikt apsardzes sistēmu un maksāt mēnesī 12 – 20 latus tuvējo Saulkrastu apsardzes firmām.
Viņš pēdējos desmit gadus nezina nevienu gadījumu, kad būtu apzagts kāds īpašums, ko apsargā apsardzes firma un ko rotā attiecīga šo firmu zīme. Varbūt tad uz visām mājām salīmēt šīs zīmes? Izrādās, apsardzes firmas tās tāpat vien nedodot, cita lieta, ja līgums pārtraukts, tad zīmes nost neplēšot un zagļi tās respektējot.
Arvis negrib jaukties apsardzes firmu biznesā, bet viņam ir kāds viltīgs zagļu ķeršanas plāns: pieslēgt pie signalizācijas kādu māju, caur kuras logiem redzams, ka ir ko ņemt, bet uzlīmes nepielīmēt. Tad zagļiem nebūs nekādu variantu, apsardzes firmas atbraucot piecu minūšu laikā. Turklāt jau nākamgad Arvis plāno kooperatīva teritorijā izvietot vairākas videokameras. Tad vajadzības gadījumā varētu paskatīties, kādas automašīnas braukušas pa pievedceļiem. Katru māju videonokontrolēt gan nebūšot iespējams – tas nu katram īpašniekam jāuzņemas pašam. Daži to arī darot.
Visi apsardzes firmām nepieslēdzas izmaksu dēļ, trešdaļa nespēj (negrib) samaksāt pat 35 latu lielo kooperatīva gada maksu, par ko tiek algots strādnieks, kas kopj teritoriju, iespēju robežās pavaktē, un apmaksāti citi izdevumi.
Apsardzei no šīs naudas neatliekot. Esot gan īpašnieki, kas domā, ka visu kooperatīva teritoriju vajagot iežogot un aprīkot ar elektroniskām apsardzes iekārtām kā dažā labā jaunā Pierīgas māju ciematā. Diemžēl Skultē tas būtu ļoti dārgi un tehniski ļoti grūti: daudzie īpašumi kooperatīva malās pieguļ privātiem mežu gabaliem, tas nozīmē, ka būtu jāpanāk vienošanās par stigas ierīkošanu. Vai daudzi piekāpsies un izcirtīs savus lolotos augļu kokus, lietaskokus un ogu krūmus?
Ņem, ko ātri var pārdot
Kopā ar Arvi izbraukājam kooperatīva teritoriju. Nami patiešām visdažādākie: no parastas vasaras dārza mājiņas līdz lepnām savrupmājām. Priekšnieks stāsta, kur zagļi strādājuši. Pēdējais sirojums bijis pa mājām, kas pie meža. Pa to arī ar nočieptajiem dzelžiem aizgājuši.
Arvis ir pilnīgi pārliecināts, ka lūkojušies tikai tajās mājās, kurās nodevīgais svaigais sniegs liecinājis, ka neviena nav bijis, nav arī signalizācijas. Ņemti tikai tie priekšmeti, kurus var nodot metāla uzpirkšanas punktos vai pārdot “Latgalītes” tirgū Rīgā, respektīvi, dažu dienu laikā dabūt ātro naudu.
Bet pirms mēneša apzagta māja, kas nav pie meža. Arī ņemti tikai metāla priekšmeti. Pērn kādā mājā nomira saimnieks. Uzreiz nozaga apkures katlu un vēl vairākus metāla priekšmetus no garāžas. Pirms gada ziemā zagļi brauca ar busiņu: vienam čuguna vannu savāca, kas bija domāta dārza laistīšanai, citiem – grilus. Šos zagļus policijai izdevās notvert. Kaimiņu kooperatīvā garnadzis kādu nakti vienkārši gāja un ar metāla kniebēju savāca piekaramās atslēgas no vārtiņiem. Kādas trīsdesmit.
Vainīgi iebraucēji
Arvis stāsta, ka kooperatīvs atrodas gandrīz ideālā vietā: starp jūru un lielceļu, starp divām dzelzceļa stacijām. “Autoceļš un jo īpaši dzelzceļš garnadžiem patīk, jo ir ērti transportēt sazagto. Tā nesen gadījās, ka vilcienā brauca policists un viņam likās aizdomīga graboņa kāda cilvēka lielā somā. Kad palūdzis to atvērt, tur pilns ar nolauztiem alumīnija durvju rokturiem un katliņiem. Cilvēks bija kārtīgi pastrādājis vienā no kooperatīviem. Tāpēc uzskatu, ka vilciena reisus – īpaši no rīta un vakaros – policijai vajadzētu īpaši pakontrolēt. Pagaidām nezog metāla žogus un kaltos vārtus, jo zagļiem ir transportēšanas problēmas. Ja viņi tās atrisinās un būs kur sazagto viegli realizēt, būs traki.”
Policijas komentārs Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze pukvežleitnante Ilze Ungure: “Prakse rāda, ka patiešām, iestājoties ziemai, vasarnīcas un neapdzīvotas mājas apzog biežāk. Šādu zādzību skaits pēdējos gados ne pieaug, ne samazinās. Atklāts tiek aptuveni 30 – 40% zādzību. Parasti zog sadzīves priekšmetus, īpaši no metāla. Cilvēkiem ieteiktu šādos neapdzīvotos namos neatstāt neko paņemamu un vērtīgu, bet, ja tomēr kaut kas jāatstāj, tad tādas lietas, par kurām pēc tam nesāp sirds… Durvju rūpīga aizslēgšana un logu aiztaisīšana parasti neko nedod. Labākie līdzekļi pret zagļiem ir signalizācija un apdrošināšana.” |
