Mobilā versija
+23.2°C
Liene, Liena, Helēna, Elena, Ellena
Piektdiena, 18. augusts, 2017
29. jūlijs, 2017
Drukāt

Agris Liepiņš: Uzspiestā latvietība (21)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Agris Liepiņš

Vienu no jaunajām Rīgas ielām paredzēts nodēvēt mākslinieka Gustava Kluča vārdā. Arguments visnotaļ iedvesmojošs – latviešiem neesot daudz tautiešu, kuri ieguvuši pasaules slavu, un grēks būtu ar viņiem nelepoties. Klucis, iespējams, ir pasaulē pazīstamākais latviešu mākslinieks. Mani nedaudz mulsina formulējums “latviešu mākslinieks”. Varbūt vēlamo gribam uzdot par esošo, aiz matiem pievelkot latvieti? Vietu un laiku, kad piedzimt, mēs nevaram izvēlēties, bet, sasniedzot brieduma gadus, attieksmi pret dzimto valodu, pret savu tautu un tās izkaroto valsti lielā mērā tomēr nosakām paši. Gustava Kluča gadījumā te daudz pārdomu.

Pēc strēlnieku gaitām Klucis palika Krievijā. Maskavā viņu iedvesmoja proletariāta avangarda māksla, kopā ar daudziem talantīgiem vienaudžiem Gustavs uz vecās, sagrautās pasaules drupām veidoja jaunas, trauksmaino revolūcijas laiku izsakošas formas, meklēja savai paaudzei raksturīgu izpausmes valodu. Juku laiku Krievijā radās mākslas novirziens, kuru vēlāk nosauks par “krievu konstruktīvismu”. Klucis aizrāvās ar foto kolāžu, bija viens no padomju politiskā aģitplakāta celmlaužiem. Šo talantīgo paaudzi boļševiki ātri vien piespieda kalpot sava režīma slavināšanai. Dažs to darīja sakostiem zobiem, cits atkal naivuma akluma sists, bet Gustavs Klucis, liekas, kalpoja boļševikiem dziļas pārliecības vadīts. Padomju Krievijā viņš bija pāraudzis par beztautības internacionālistu, par īstenu vispasaules proletariāta revolūcijas dēlu. Kā zināms, vispasaules proletariātam nav nedz tautības, nedz nacionalitātes, tā vietā ir stājusies šķiriskā apziņa. 1937. gadā Parīzē notika pasaules dekoratīvās mākslas un moderno tehnoloģiju izstāde. Gustavam Klucim tajā uzticēja noformēt PSRS paviljonu. Parīzes izstādē piedalījās arī Latvija, mūsu ekspozīcija atradās Baltijas valstu kopējā paviljonā. Gustavs Klucis pat nedomāja to apmeklēt, par Latvijas mākslu viņš sprieda no savas šķiriskās apziņas pozīcijām – Latvijas māksla esot sekla, buržuāziski provinciāla un atpalikusi. Izņemot nievas, citu vārdu par savas tautas sasniegumiem Gustavam Klucim neatradās. Kalpojot proletariātam, Klucis savu latvietību ravēja ārā ar platām mēslu dakšām. Citiem Latvijas sniegums nelikās tik noniecināms. Par skicēm uz kristāla lielo balvu saņēma Romāns Suta, tāpat pie zelta medaļas tika nacionālā stila kopējs grafiķis Ansis Cīrulis.

1938. gadā, PSRS Iekšlietu tautas komisariāta (čekas) “Latviešu operācijas” laikā Gustavu Kluci arestēja un nošāva. Staļins uzskatīja, ka to tautību cilvēki, kuriem ārpus Padomju Savienības ir viņu nacionālās valstis, lai cik augstos amatos tie atrastos padomijā, kara gadījumā ar Vāciju kļūs par nodevējiem, par piekto kolonnu. Kā izteicās Staļina rokaspuisis Ježovs – neesot ko kautrēties, ja neesot konkrētu materiālu, vajagot izvēlēties dažus latviešus no VK(b)P biedru vidus un izsist no viņiem nepieciešamās liecības. “Ar šo publiku nevajag ceremonēties,” viņš teica, “vajag pierādīt, ka latvieši, poļi un citi, kuri sastāv VK(b)P, ir spiegi un diversanti.” (Jānis Riekstiņš, PSRS Iekšlietu tautas komisariāta “Latviešu operācija” 1937 – 1938.) Gustavs Klucis gribēja būt beztautības proletariāta paradīzes cēlājs, bet Staļins, ietriecot lodi pierē, Klucim atgādināja viņa tautību.

Vēl būdams students, Krišjānis Valdemārs uz savām studenta istabiņas durvīm uzrakstīja – LATVIETIS! Arī Valdemārs lielu savas dzīves daļu pavadīja Krievijā, Pēterburgā strādāja Finanšu ministrijā par ierēdni, vēlāk dzīvoja Maskavā, kur arī nomira. Visu mūžu Valdemārs domāja par latviešu tautu, par viņas izglītošanās iespējām. Lai latviešu jaunekļi varētu apgūt jūras zinības, Baltijas piekrastē dibināja jūrskolas, pirmo no tām Ainažos. Rīgā pelnīti ir Krišjāņa Valdemāra iela. Gustavs Klucis par latvietību aizmirsa. Varbūt neuzspiedīsim viņam to, bez nacionāla sentimenta atzīsim realitāti – Klucis ir pasaulslavens krievu konstruktīvisma mākslinieks. Un var jau būt, ka Rīgā vajag viņa vārdā nosauktu ielu. Nezinu.

Pievienot komentāru

Komentāri (21)

  1. Mums ir ļoti daudzi slaveni latvieši, kuri dzīvoja ne zem krievu zābaka. Ja nu kādu vajag.. Pie tam ļoti daudzi no viņiem ir ļoti daudz darījuši latviešu kultūras pacelšanai un Latvijas valsts atdzimšanai. Kluča nopelnus neredzu.

  2. Kāpēc vispār jāsauc uzvārdos.?Var taču izdomāt dažādus skanīgus latviskus sugas vārdus.
    Klucis,tas nu gan muļķīgi skan!

  3. Ja jau gruzīni vēl lepojas ar Staļinu,mēs varētu palepoties ar desmitiem mazu staļinīšu, bijušās Krievijas impērijas paraugcensoņu un paraugkalpu.Rosinu labāk atstāt viņu piemiņu vēstures mēslsainē.Lai izguļās pelnītos arhīvu plauktu putekļos.

  4. Ak, kungs!! Kaut mums butu tik vien problemu.

  5. Kapec letinam obligati jabut vientiesim ? Gustavs bija Latvijas valsts ienaidnieks . Pec velesanu rezultatiem Riga Usakova kalpi no latviesu vidus sastada ap 15%.

  6. “… bet Gustavs Klucis, liekas, kalpoja boļševikiem dziļas pārliecības vadīts.”
    Par to vien viņa vārdā ielas nedēvēsim. Tomēr, ja citur kas ievērojams sasniegts, kāpēc nē?
    Kā rakstā pieminēts, tautība jau nekur nepazuda – to atgādināja…

  7. Tad jau vahadzētu atjaunot Stučkas ielu, (jurists un politiķis, viens no Jaunās strāvas līderiem, vairāku sociālistu un komunistu preses izdevumu redaktors.Krievijas Tieslietu tautas komisārs) Vēl bija citi “latvieši”, kas cītīgi kalpoja staļinisma varai.

  8. Kosmopolītam Agrim Liepiņam gan nebija nekādu tiesību vemt par Mākslinieku Kluci, tāpēc ka Liepiņš, nav pat Kluča, tupeles pazolei pielipuša mēsla vērts.

  9. Liepiņa klucis jau galdā. Silts un kūpošs.Labu apetīti, tautieši! Atbildēt

    Kas tās par manierēm – spārdīt zemē gulošo, pelt mirušo? Beigts ļautiņš jau nevar sevi aizstāvēt …

  10. Par daudz ko var strīdēties, bet viens arguments ir būtisks. Klucis bija Staļina un vispār komunistiskā režīma upuris. Līdz ar to iela ar viņa vārdu būtu arī nopietns atgādinājums par traģisku likteni talantam, kurš kļuva par upuri paša pielūgtajam režīmam, ideoloģijai.

  11. No cita gadsimta jau ļoti ērti spriest , vajadzēja tā un tā nebija jādara, bet tā atkal būtu bijis pareizi.

  12. ” Staļins uzskatīja, …” – kaut kādas muļķības. Noder atcerēties, ka “latviešu operācijas” organizētājus Ježovu, Frinovski u.c. Staļins apbalvoja ar ASM. Kas mēģināja PSRS līderi apmānīt un/vai slikti savu darbu paveica, tas dabūja “pērienu”. Pakonsultējaties ar vēsturnieku Jāni Riekstiņu:”– Negribu vēstures notikumus reducēt uz vienu cilvēku. Staļinam tika nesti «nopratināšanas protokoli», un viņā veidojās priekšstats, ka valsts ir pilna ar ienaidniekiem un visi tie, kuri ir mazākumtautību pārstāvji, spiego un grauj Padomju Savienību.” NRA, 30.11.2012.

  13. komunista gjimis. Ko tu bulduree niekus? Komunisti noshava caru un plikadidas krievijaa tika pie varas. ta vinjiem jau veselu gadsimtu nav miera,ka vareni kalpo savam kungam satanam,un joprojam skraida pa pasauli iekarodami,karodami un slepkavodami. Tada ir komunista daba,tur vada velns vinjus un vinji savadaki nekad nebuus. Nu taa apmeram. Ko raksta autors grib pateikt ar savu zhida izcelsmi,ta ari nesapratu. Noteikti,ka komunisms ir labs.

    • Neko par autoru nezinot, bet … Kaa, gribetos, lai tadi gudrinieki NE-anonimi iznaktu … va kishka par tievu ?

  14. Raksts patieshaam izcils.
    Bet H86 ( izsaakumaa kaa CILVEEKU organizacija uztaisita ) sheit ir taa jau nocenoti …( lai butu bez konkretaam rupjiibaam ) – Rigas nodalja … pret ausaino pilsetnachalnieku – … patieshaaam NEITRAALO attieciibaa uz CILVEK-tiesiibaam … riesies ?
    ………. Nu, nebutu jau necik no svara – par cik DZIIVOJAM SHODIENAA – bet interesanti, va tieshaam, neAizkordonijaa … va zinaamaa Aizspogulijaa “ciiniidamies”, komenta autors nedziivo gadijumaa ? 🙂

  15. nesapratu,ko vinjam deva shii ciinja Atbildēt

    Sunim sunja naave.

  16. Valdis Freimanāls Atbildēt

    Izcils raksts !!! Paldies Agri!!!

    Ielai jāsaucās “komunistu ideju pārņemtais latvietis – upuris (nošauts 1938. gada Maskavā).”

    Nosaukums garš , bet var saīsināt – KIPL-UNM.

    Lūdzu izlasiet Ervīns Jākobsons Bērtuļa nakts Rīgas Latviešu Biedrībā. (Varbūt radīsies laba ideja)?

    un www Valdis Freimantāls “Mosties , celies strādā”! (Varbūt kļūsiet par H86 biedriem manā Rīgas nodaļā?)

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Piekabiniet arī kādu vagonu priekš tiem vēsturniekiem!

Rosība pēc četru gadu pauzes 

Otrdien Rīgā notika Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas sēde, pēc kuras tās līdzpriekšsēdētājs, satiksmes ministrs Uldis Augulis žurnālistiem sacīja, ka izskatīti vairāki jautājumi. Latvija un Krievija vienojusies ciešāk sadarboties transporta jomā un nodrošināt kravu nepārtrauktību, līdz gada beigām iecerēts parakstīt līgumu par tiešajiem starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem. Puses vienojušās stiprināt sadarbību konteinerpārvadājumu jomā no Ķīnas uz Eiropu, izmantojot Krievijas un Latvijas infrastruktūru, kā arī līdz šā gada beigām sarīkot Latvijas un Krievijas vēsturnieku tikšanos, “lai diskutētu par abām valstīm svarīgiem vēstures jautājumiem”. Iepriekšējā Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas sēde notika pirms četriem gadiem – 2013. gada novembrī Maskavā.

Kādiem jābūt mēneša ienākumiem, lai justos pārticīgi?
Līga Rasnača: Mazo algu celšana noteikti nepieciešama (18)Darba devējiem ir iespēja atalgojumu izlīdzināt, jo viens no reformas mērķiem ir ienākumu nevienlīdzības samazināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+