Dabā
Zaļā dzīvošana

Uzstādīti konteineri drēbēm un apaviem0


Rīgā, Imantā, novietoti trīs tekstila izstrādājumu šķirošanas konteineri un tie piepildīti ļoti ātri.
Rīgā, Imantā, novietoti trīs tekstila izstrādājumu šķirošanas konteineri un tie piepildīti ļoti ātri.
Foto: Gundega Skagale

Pēdējā mēneša laikā Rīgā izvietoti pirmie 15 tekstila izstrādājumiem paredzētie šķirošanas konteineri. Interese par tiem ir liela un pirmie konteineri jau piepildīti ar lietotām drēbēm un apaviem.

Šogad plānots izvietot vēl piecus tekstila šķirošanas konteinerus, tāds būšot arī Tukumā. Šos konteinerus izvietojis vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” un ražotāju atbildības organizācija “Latvijas Zaļais punkts”, kuri pilotprojektā vēlas izvērtēt iespējas attīstīt Latvijā tekstila atkritumu šķirošanas infrastruktūru, nodrošināt to atkārtotu izmantošanu.

 

Drīkst mest apavus, apģērbus, aizkarus

Tekstila izstrādājumu šķirošanas konteineros var izmest nevajadzīgos apavus, apģērbus, aizkarus, gultas veļu un citus tekstila izstrādājumus.

Konteineros nedrīkst likt tekstila izstrādājumus, kas izmantoti tīrīšanas darbos, bijuši saskarsmē ar ķīmiskajām vielām, piemēram, autoservisu darbos, būvniecībā, vai ir slapji. Tāpat iedzīvotāji aicināti neizmest neizmazgātu apģērbu un citus atkritumus, lai nesabojātu pārstrādei vai atkārtotai izmantošanai derīgos apģērbus.

Eiropas Savienības atkritumu direktīva paredz, ka no 2025. gada visām Eiropas valstīm, arī Latvijai, jānodrošina tekstila izstrādājumu dalīta vākšana.

 

Jaunu apģērbu pērk, veco neizmet

Latvijas iedzīvotāji jaunu apģērbu iegādājas krietni biežāk, nekā atbrīvojas no iepriekš iegādātā – 63% iedzīvotāju jaunu apģērbu iegādājas biežāk nekā trīs reizes gadā, un gandrīz trešā daļa aptaujas dalībnieku to dara pat piecreiz gadā un biežāk. Toties esošos apģērbu krājumus tikpat bieži pārskata vien katrs desmitais, secināts aptaujā, ko pēc “Latvijas Zaļā punkta” pasūtījuma šī gada augustā veica kompānija “OMG Latvia”.

Kopumā Latvijas sabiedrība ir ļoti atvērta idejai par lietotā apģērba nodošanu otrreizējai pārstrādei – 89% aptaujāto to labprāt darītu.

Tāpat divām trešdaļām iedzīvotāju nav iebildumu iegādāties arī lietotu apģērbu un tekstilijas. Visbiežāk lietotu apģērbu iegādājas sievietes, iedzīvotāji 30–39 gadu vecumā, laucinieki un iedzīvotāji, kuru ikmēneša ienākumi nepārsniedz 500 eiro. Vienlaikus 40% iedzīvotāju atzinuši, ka iegādājas tikai jaunu apģērbu un tek­stilpreces. Visvairāk jaunu apģērbu iegādājas sievietes (39% pērk jaunu apģērbu piecas un vairāk reizes gadā), jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kā arī iedzīvotāji ar ienākumiem virs 1200 eiro uz ģimenes locekli.

 

Nevajadzīgais apģērbs uzkrājas skapjos

Nevajadzīgo apģērbu otrreizējai pārstrādei iedzīvotāji nodod kūtri. “Pēc mūsu aplēsēm, sadzīves atkritumu apjomā, kas nonāk apglabāšanai poligonā, tekstila izstrādājumi veido 3–5%. Taču, kā rāda iedzīvotāju aptauja, apģērbu apjoms, kas mums krājas skapjos un gaida savu iznācienu, varētu būt ievērojami lielāks,” piebilst “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts. Aptaujā katrs desmitais iedzīvotājs, kurš izmet lietoto apģērbu atkritumu konteineros, atzinās, ka netic, ka pārstrādei nodotais apģērbs patiešām nonāks tam paredzētajā vietā – tiks pārstrādāts vai izmantots atkārtoti.

“Pasaules prakse rāda, ka vidēji tikai 20% no mūsu nopirktā un lietotā apģērba pēc tam nonāk atkārtotā izmantošanā vai pārstrādē, bet pārējais, visticamāk, nogulst poligonos vai tiek sadedzināts. Protams, apstākļos, kad ir iespējams iegādāties jebkuru saimniecībā nepieciešamo lietu, novalkāta apģērba pārtapšana citos priekšmetos ir daudz retāk sastopama parādība nekā pirms 20 vai 30 gadiem. Tomēr šāda radoša pieeja liecina, ka esam gatavi domāt par apkārtējās vides ilgtspēju, un atliek vien rast atbilstošus risinājumus,” saka “Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis.

Visbiežāk nolietotie apģērbi rod pielietojumu ģimenes saimniecībā, pārtopot par dažādām lupatām.

Latvijā izplatīta ir prakse vairs nederīgo apģērbu ziedot labdarībai (51%), atdot lietošanai tuviniekiem vai draugiem (43%) vai vienkārši izmest atkritumu konteinerā (35%). Tikai neliela daļa jeb 7% aptaujāto nevajadzīgos auduma izstrādājumus nogādā dzīvnieku patversmēs, bet 15% aptaujāto risina problēmu radoši un piešķir nolietotam apģērbam otru dzīvi, izmantojot to kā izejmateriālu jaunu lietu radīšanai.

Savā saimniecībā nolietoto apģērbu visaktīvāk izmanto lauku iedzīvotāji (77%), bet ziedošanas pieredze visvairāk raksturīga rīdziniekiem (62%). Savukārt citu lielo pilsētu iemītnieki biežāk dalās ar draugiem (49%) un biežāk nekā citi atdod novalkāto apģērbu dzīvnieku patversmēm (15%).

Jaunas lietas no nolietota vai citādi nederīga apģērba biežāk rada seniori vecumā pēc 60 gadiem (24%). Ar labdarību vairāk nodarbojas četrdesmitgadnieku paaudze (58% ziedo nevajadzīgo apģērbu), bet jaunieši vecumā līdz 30 gadiem nevajadzīgo apģērbu nereti pārdod.

Līdz 2020. gada februārim atkritumu apsaimniekotāji apkopos datus, cik, kāda veida un kādas kvalitātes tekstila izstrādājumus Latvijas iedzīvotāji nodod kā nevajadzīgu, kādas ir to tālākās pārstrādes un realizēšanas iespējas, kā arī to, cik plašs konteineru pārklājums ir nepieciešams un kādas ir sistēmas ieviešanas un uzturēšanas izmaksas. “Latvijā vēl šādas sistēmas nav, tāpēc izpētes periodā svarīgs posms būs praktiski iegūtie rezultāti par to, kādus materiālus iedzīvotāji nodod, kādā stāvoklī tie ir un kāds ir to tālākais iespējamais dzīves cikls,” piebilst J. Aizbalts.

 

Saistītie raksti

Latvijas vides aizsardzības fonda logo

Atbalsta

LA.lv
LE
LETA
Dabā
No piektdienas kļūs krietni aukstāks
1 diena
LE
LETA
Dabā
Trešdien saglabāsies siltums līdz +8 grādiem
1 diena
LE
LETA
Dabā
Trešdien atkal visā Latvijā gaidāms apmācies laiks
2 dienas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

Ieva Ēvalde
Latvijā
“Kurš ir vainīgs, par to lai spriež tiesa.” Kā saslima Siguldas bērni – vai patiesība ir noskaidrota?
Intervija 2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Opozīcija savākusi parakstus, lai rosinātu Rīgas mēra Burova atstādināšanu
1 stunda
LE
LETA
Dabā
Sals līdz -7 grādiem: laika prognoze piektdienai
1 stunda
IR
Ilmārs Randers
Ekonomika
Kas jāzina par jauno kārtību pasta sūtījumu atmuitošanai?
45 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Saeima saīsina Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņu
1 stunda