Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
18. jūlijs, 2014
Drukāt

Ārstu pieredzes stāsti, kā viņi panāk, ka daudz pacientu iziet skrīningu

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Cēsu ģimenes ārste Inese Pelša: "Lai sieviete neatmestu turpmākām pārbaudēm ar roku, pati meklēju, kur īsākas rindas uz papildu izmeklējumiem."

Tikai trešā daļa Latvijas ģimenes ārstu spēj panākt, lai vismaz 36% praksē reģistrēto sieviešu, kuras saņēmušas Nacionālā veselības dienesta (NVD) vēstuli ar uzaicinājumu piedalīties valsts organizētajā un apmaksātajā krūts un dzemdes kakla vēža skrīningā, veic veselības pārbaudes. Taču arī tad, ja sievietes bijušas aktīvas, sasniegt skrīninga mērķi – agrīni atklāt vēzi, traucē rindas uz papildu izmeklējumiem.

Ar skaidrošanu 
un pierunāšanu 


“Kā panāku pacientu piedalīšanos vēža skrīningā? Runājot un atgādinot. Kad uz pieņemšanu atnāk kāds no ģimenes locekļiem, piemēram, vīrs, lūdzu atgādināt sievai par bezmaksas izmeklējumiem. Ja paciente saslimusi vai atnākusi pie manis pēc receptēm, cita starpā runāju arī par krūts vai dzemdes kakla vēža profilaksi, pārjautāju, vai bijusi pie ginekologa, un brīdinu neizmest NVD sūtīto vēstuli, jo tā ir derīga vairākus gadus. Man ir arī divi ļoti labi ārsta palīgi, kas iznes lielāko darba smagumu. Viena pati es to nevarētu izdarīt,” stāsta Cēsu ģimenes ārste Inese Pelša. Viņas praksē ir ap 2000 pacientu un daudzas pacientes pērn aktīvi iesaistījušās skrīninga pārbaudēs.

Inese Pelša stāsta, ka sievietes pie viņas arī vēršas, lai ārste izskaidrotu skrīninga izmeklējumu rezultātus. Ir pacientes, kas pēc mobilā digitālā mamogrāfa apmeklējuma pat neverot vaļā aploksni, bet uzreiz nākot uz praksi, kur viņām izskaidro krūšu izmeklējuma aprakstā norādītos apzīmējumus R1 vai R2. Pēc ārstes domām, norāde – audu stāvoklis atbilstošs vecumam ­– ļautu sievietēm justies drošāk.

Par lielāko klupšanas akmeni skrīninga gaitā ģimenes ārste uzskata garās gaidīšanas rindas uz valsts apmaksātajiem izmeklējumiem, ja atklātas kādas izmaiņas. Piemēram, ja nepieciešams papildus veikt krūšu dziedzeru ultrasonoskopiju, Cēsīs tā pieejama vienīgi par maksu, bet Rīgas pieprasītākajās medicīnas iestādēs rinda izstiepusies vairāku mēnešu garumā. Piemēram, P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā – 90, bet Latvijas Onkoloģijas centrā jāgaida pat 167 (!) dienas ilgi. Lai sieviete neatmestu turpmākām pārbaudēm ar roku, ārste pati meklē, kur rindas īsākas. Netālajā Limbažu slimnīcā uz izmeklējumu jāgaida tikai nepilns mēnesis. Par laimi, krūts vēzis nav atklāts nevienai dakteres Pelšas pacientei, bijuši gan daži dzemdes kakla vēža gadījumi.

Ārste neaizmirst arī par profilaktiskām pārbaudēm vīriešiem, un, lai gan PSA jeb prostatas specifiskā antigēna noteikšana nav iekļauta valsts skrīninga programmā, nosūtījumu uz šo analīzi cenšas izrakstīt pēc iespējas lielākam skaitam pacientu.

Būtu jāatjauno 
skrīninga nodaļa 


Ģimenes ārstei Lailai Rekšņai, kuras praksē Tukumā reģistrēti 1600 pacienti, izdevies sasniegt gluži vai neticamu sieviešu līdzdalību skrīningā – 87%. Viņa stāsta, ka atgādinājuma vēstules sūta visām savām pacientēm, kas šajā gadā saņēmušas NVD uzaicinājuma vēstuli. “Es burtiski piespiežu sievietes vecumā no 50 līdz 69 gadiem aiziet uz mamogrāfijas izmeklējumu. Kamēr viņa nav to veikusi, piemēram, varu neuzrak­stīt nosūtījumu uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisiju (VDEĀK). Iesaisti valsts organizētajā vēža skrīningā var panākt, taču jāiegulda ļoti daudz darba. Kāda ir mana motivācija? Pirms vairākiem gadiem manai pacientei skrīningā izdevās atklāt krūts audzēju,” saka daktere Rekšņa.

Liels palīgs ģimenes ārstes darbā ir otra medicīnas māsa, kurai ir laiks pievērsties profilaktiskajam darbam. Ārste aprēķinājusi, ka vidēji vienam pacientam pieņemšanas laikā viņa var veltīt gandrīz 13 minūtes, tādēļ profilakses jautājumu skaidrošanu viņa uztic veikt otrai māsai.

Diemžēl ģimenes ār­sta spēkos nav atrisināt valsts organizētā skrīninga problēmu ar praksē pierakstītām, bet citur dzīvojošām un strādājošām sievietēm. “Piemēram, no 35 ierakstītām vēstulēm, ko izsūtījām pacientēm, deviņas tika atsūtītas atpakaļ. Tas nozīmē, ka šo sieviešu dzīvesvieta ir kaut kur citur un uzaicinājuma vēstule viņas nesasniedz. Kā lai šādā gadījumā piespiež sievieti piedalīties skrīningā?” jautā daktere.

Viens no risinājumiem varētu būt skrīninga nodaļas atjaunošana Nacionālajā veselības dienestā, uzskata Rīgas Dzemdību nama galvenā ārste, ginekoloģe Dace Reze­berga. Nodaļas darbinieki nodarbotos tikai ar tā uzraudzību un koordināciju, piemēram, dzītu pēdas sievietēm, kas mainījušas dzīvesvietu vai izbraukušas no valsts, un palīdzētu sievietēm, kam skrīningā atklātas izmaiņas, ātrāk veikt vajadzīgos izmeklējumus un uzsākt ārstēšanu.

Fakti


 Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) veiktajā aptaujā piedalījās 161 respondente vecumā no 25 līdz 70 gadiem, un iegūtie dati liecina – ģimenes ārsti par iesaisti krūts un dzemdes kakla skrīningā bija runājuši ar 12,4% sieviešu, izmeklējumus ieteikuši veikt 3,1%, bet nekad par to nav ieminējušies 67% sieviešu.

VIEDOKLIS


Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Laboratoriskās medicīnas centra vadītāja Ludmila Eņģele: “Ģimenes ārstiem vienīgajiem ir pieejams skrīninga modulis, kurā ir visa informācija gan par izsūtītajām vēstulēm, gan pacientiem, kuri nav piedalījušies skrīningā, gan izmeklējumu rezultātiem. Taču tikai ap 20% ģimenes ārstu to izmanto, lai aktīvi uzrunātu savas pacientes. Piemēram, Itālijā pacientei, kas nav piedalījusies krūts vēža skrīningā, ģimenes ārsts neizsniegs ne zāļu receptes, ne slimības lapu.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+