Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
24. maijs, 2016
Drukāt

Uzsver pieaugošos draudus Latvijas drošībai (21)

Foto LETAFoto LETA

Valdība otrdien apstiprināja Valsts aizsardzības koncepciju, kurā tagad, pēc izskatīšanas valsts sekretāru sanāksmē, uzsvērta arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) loma kopējā valsts aizsardzības politikā.

Koncepcijas projektā teikts, ka bruņota konflikta vai kara gadījumā valsts militāro aizsardzību veic Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki (NBS), bet valsts civilās aizsardzības sistēma nodrošina atbalstu NBS. Lai stiprinātu valsts kopējo aizsardzību, ir nepieciešams noteikt IeVP lomu un vietu kopējā valsts aizsardzības politikā.

Dokumentā atzīmēts, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās vairo Latvijas iekšējo un ārējo ievainojamību pret ārējiem draudiem. Tāpat ņemot vērā Krievijas iekšpolitisko notikumu dinamiku, pieaugošo militāro klātbūtni NATO pierobežā un demonstrēto vēlmi izmantot militāro spēku politisku mērķu sasniegšanai, šīs koncepcijas darbības laikā draudi Latvijas drošībai pieaug.

Koncepcijas autori arī norāda, ka jāveic karavīru sociālo garantiju sistēmas paplašināšana, kā arī jāuzlabo tās sasaiste ar personāla karjeras un profesionālās izaugsmes kritērijiem, balstoties uz militārajam dienestam nepieciešamo zināšanu, operacionālās pieredzes un kvalifikācijas līmeni. Analoģiski pasākumi jāveic arī attiecībā uz Iekšlietu ministrijas iestāžu un IeVP amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, lai novērstu krasi atšķirīgās motivācijas sistēmas aizsardzības un iekšlietu dienestos, kas varētu novest pie iekšējās drošības vājināšanās un nepamatotas konkurences radīšanas.

Tieslietu ministrija (TM) jau iepriekš pēc koncepcijas projekta skatīšanas valsts sekretāru sanāksmē sniedza atzinumu, kurā teikts, ka, lai stiprinātu valsts kopējo aizsardzību, ir nepieciešams noteikt IeVP vietu un lomu kopējā valsts aizsardzības politikā, nosakot vadlīnijas un uzdevumus valsts aizsardzības pasākumu plānošanai miera laikam un valsts apdraudējuma gadījumiem.

TM vērsa uzmanību, ka ieslodzījuma vietas apsargā ar ieročiem bruņotas amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, kā arī ieslodzījuma vietas ir īpaši objekti, kas var tikt pakļauti īpašiem militāriem apdraudējuma riskiem, bet līdz šim IeVP nav noteikta vieta un loma kopējā valsts aizsardzības politikā.

Viens no otrdien valdībā apstiprinātās Valsts aizsardzības koncepcijas mīnusiem ir iztrūkstošā diskusija par obligātā militārā dienesta atjaunošanu, kas nepieciešamības gadījumā ļautu valsts aizsardzībai piesaistīt daudz lielāku skaitu cilvēku, uzskata Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docents Māris Andžāns.

Kamēr Igaunijā obligātais militārais dienests pastāv un arī Lietuva nolēmusi to atjaunot, Latvijā nav pat diskusijas par šo jautājumu. Arī finansējums aizsardzības jomai vēl nav sasniedzis 2% no iekšzemes kopprodukta, kas bieži tiek kritizēts no ārvalstu ekspertu puses, lai gan tiešā veidā šī koncepcija to nerisinās, paziņojumā presei norāda Andžāns.

“Tāpat ir mazliet savādi raudzīties uz to, ka pie karavīru skaita tiek piesaistīti 8000 zemessargi, lai gan jau iepriekš no valsts aizsardzības nozares amatpersonām izskanējis, ka nav jau īsti skaidrs, cik mums to zemessargu ir, un aktīvo zemessargu, visticamāk, ir daudz mazāk. Vietām šķiet, ka valsts aizsardzības spējas attiecībā uz cilvēkresursiem un gribasspēku ir mazliet pārspīlētas. Būtu labi tālāk arī diskusijās Saeimā mazliet objektīvāk raudzīties uz faktisko situāciju,” norāda RSU docents.

Andžāns pauž viedokli, ka jaunā aizsardzības koncepcija ir lielākoties Krievijas draudiem veltīts dokuments. 2012.gadā pieņemtajā koncepcijā, kas ir spēkā patlaban, Krievija minēta trīs reizes, kamēr jaunajā dokumentā Latvijas kaimiņvalsts minēta jau 20 reizes.

Pozitīvi, ka jaunajā dokumentā iezīmējas stingrāka nostāja attiecībā uz kodolieročiem. “Tiek skaidri norādīts, ka Latvijas interesēs ir NATO alianses ietvaros saglabāt kodolarsenālu Eiropā. Pretējā gadījumā Krievijai izdodas veidot informatīvo fonu, kas rada iespaidu, ka tā ir teju vienīgā kodolvalsts pasaulē,” uz NATO spējām līdzsvarot kodoldraudus norāda Andžāns.

Eksperts arī norāda, ka aizsardzības koncepcijā nāktos likt lielāku akcentu uz solidaritātes izrādīšanu pret citām NATO dalībvalstīm, palīdzot tām misijās, kas saistītas ar civilām un, īpaši, militārām krīzēm. Šādi Latvija radītu apstākļus, kas palīdzētu panākt lielāku un pastāvīgāku ārvalstu bruņoto spēku klātbūtni valstī.

Koncepcijas projekts vēl būs jāapstiprina parlamentam. Koncepcijas sagatavošanai iepriekš organizētas vairākas publiskās diskusijas ar mērķi sekmēt tās kvalitāti. Nacionālais drošības likums nosaka, ka katra sasaukuma Saeima līdz sava otrā darbības gada 1.oktobrim apstiprina jaunu Valsts aizsardzības koncepciju.

Pievienot komentāru

Komentāri (21)

  1. Pašu kangari apdraud drošību.Izpārdeva Jūrmalu un Rīgu ,piemaksāja banku izzadzējiem,metalurgiem u.t.t. Kāda te vairs koncepcija palīdzēs?

  2. Latvijas pastāvēšanas un drošības draudi – bezdarbs ,emigrācija, deputātu nerezultatīvā muldēšana saeimā,lobiju un partiju sponsoru diktāts,bezizmēra demokrātija,demogrāfiskā katastrofa,iztapšana ārvalstu padomdevējiem,medicīnas un izglītības nepieejamība,sabiedrības noslāņošanās u.t.t..

  3. … Kremlinu trolliem,ka papinsai, xxxx, grafistam,nekad nepietruks no komunakiem parnemtie ‘Lielie meli’ par musu vietu pasaule… !

    … Cik smiekligi tie pieradas attieciba uz Baltijas seno un klasisko vesturi,ka ari patiesibu vakar, sodien un joprojam rit … !

    • Да обкакались вы со своей историей, как обычно и в который уже раз. Ваши коммунисты все в сейме сидят. Протрите глобус Латвии и поведайте ка нам о своём месте в мировой истории, ну ка….

  4. Putlers žvadzina ieročus Atbildēt

    Baltijas valstīs vajag pastāvīgu NATO bāzi lai novērstu otru okupāciju.

    • А тот факт, что такая база будет целью для ракет, сильно увеличит ваше чувство безопасности, а? Под шумок о Российской угрозе вас уже оккупируют. Ваше правительство втихоря собирается заключить соглашение с США об облегчении доступа солдат США на территорию Латвии и условиях их пребывания здесь. Америка ваш союзник? А американские солдаты будут неподсудны местному правосудию. Защитников демократии трогать нельзя.

  5. 1991.g.: ASV uzbrukums Irākai (risinot naftas konfliktu, Irāka okupēja Kuveitu, pirms tam saņemot neformālu ASV piekrišanu iebrukumam). Irākas ekonomiskā blokāde un bombardēšanas turpinās līdz pat Sadama Huseina režīma gāšanai. Tā rezultātā iet bojā simtiem tūkstošu cilvēku.
    1992.g.: ASV iebrukums Somālijā
    1992.g.-1995.g.: ASV veicina Dienvidslāvijas sadalīšanos un pilsoņu kara sākšanos, atbalstot musulmaņus un horvātus finansiāli, tehniski, organizatoriski un ar tiešiem militāriem uzbrukumiem serbiem.
    1994.g.: ASV iebrukums Haiti, atjaunojot amatā militāristu gāzto proamerikānisko prezidentu Aristīdu.
    1996.g. – 1999.g.: ASV atbalsta Kosovas mafiozos grupējumus (specializācija narkotiku un cilvēku tirdzniecība, prostitūcijas organizēšana) cīņā pret Dienvidslāviju. Nogalināti vairāk kā 1000 cilvēku.
    1998.g.: Atbildot uz teroristiskiem aktiem pret ASV vēstniecībām Tanzānijā un Kenijā, ASV dod raķešu triecienus pa Afganistānu un Sudānu.
    1999.g.: ASV militārs iebrukums Dienvidslāvijā, veicot tās bombardēšanu, infrastruktūras iznīcināšanu un vadības maiņu. Nogalināti apmēram 2000 cilvēku.
    2001.g.: Ar ASV specdienestu līdzdalību tiek veikts ārēji „krāšņs” teroristisks akts, uzspridzinot divus Ņujorkas debesskrāpjus un vienu blakus ēku. Bojā gāja vairāk kā 2500 cilvēku. Aizsedzoties ar teroraktu, ASV valdība izsludināja „karu pret terorismu”, ar ko attaisnoja iekšējās vajāšanas, Amerikas pilsoņu brīvību ierobežojošu likumu pieņemšanu un ārēju agresiju.
    2001.g.: ASV iebrūk Afganistānā, apvainojot to teroristu slēpšanā, un okupē to.
    2002.g.: ASV sāk bezpilotu lidmašīnu preventīvus uzbrukumus objektiem Jemenā, Pakistānā, Somālijā un Afganistānā, kuri ik pa brīdim turpinās visus šos gadus līdz pat šodienai

  6. 1980.g.-1992.g.: ASV piedalās pilsoņu karā Salvadorā valdības pusē pret Nikaragvas atbalstītajiem sandīnistu spēkiem. Nogalināti apmēram 80 000 cilvēku. Karš sākās pēc tam, kad Salvadoras valdības „nāves eskadroni” nogalināja piecus sandīnistu līderus.
    1981.g.- 1989.g.: ASV flote un aviācija veic vairākus uzbrukumus Lībijai.
    1981.g.: ASV specdienesti organizē aviokatastrofu, kurā iet bojā faktiskais Panamas vadītājs ģenerālis Omārs Herera (1929-1981), kurš nepagarināja līgumu par ASV karabāzes saglabāšanu un panāca vienošanās parakstīšanu par Panamas kanāla nodošanu valdības rīcībā 1999.gadā.
    1982.g.: Izraēla un ASV iebrūk Libānā. Vismaz 20 000 cilvēku nogalināti.
    1983.g.: ASV karaspēks iebrūk Grenādā un gāž sociālistu valdību.
    1988.g.: Saziņā ar ASV Irāka izmanto ķīmiskos ieročus pret kurdiem un apvaino tajā Irānu (ASV atbalsta un propagandē šo versiju). Pēc dažādiem datiem tiek nogalināti 100-180 tūkstoši cilvēku, pārsvarā civiliedzīvotāji.
    1989.g.: ASV iebrūk Panamā, kur veic intensīvu bombardēšanu, un gāž ģenerāli Nortjegu (1934). Nogalināti apmēram 8000 cilvēku.
    1989.g.: ASV prezidents Bušs Maltā tiekas ar PSRS prezidentu Gorbačovu, kur vienojas par jauno pasaules arhitektūru, kura paredz arī abu militāro bloku („Varšavas pakta” un NATO) izformēšanu. Kā ierasts, amerikāņi savas saistības neizpildīja.
    1987.g.- 1994.g.: Pēc 30 gadus ilgušās diktatora Duvaljē atbalstīšanas ASV ar militāriem līdzekļiem atbalsta mācītāja eksmarksista Aristīda (1953) nākšanu pie varas Haiti, kurš veic valstī „tirgus reformas”, izpārdodot visu ārvalstniekiem (amerikāņiem).

  7. 1963.g.- 1966.g.: Ar ASV palīdzību tiek gāzts demokrātiski ievēlētais Dominikas prezidents Huans Bošs (1909-2001). 1965.gadā ASV veic intervenci Dominikā un okupē to, lai nepieļautu Boša varas atjaunošanu. Nogalināti apmēram 3000 cilvēku.
    1964.g.- 1973.g.: Pēc ilgām destabilizācijas akcijām pret demokrātiski ievēlēto
    Čīles prezidentu Salvadoru Aljendi (1908-1973) ASV izdodas organizēt asiņainu militāro apvērsumu. Nogalināti apmēram 30 000 cilvēku. Nodibinās Pinočeta diktatūra, kurš iztirgo valsti ārzemniekiem un nežēlīgi apspiež ar to neapmierinātos.
    1965.g.- 1974.g.: Vjetnamas kara ietvaros ASV bombardē Laosu, bruņo un finansē algotņus karam Laosā.
    1967.g.- 1974.g.: Divas dienas pirms vēlēšanām ASV armijai un CIP izdodas gāzt Grieķijas premjerministru Papandreu (1919-1996), un varu pārņem t.s. „melnie pulkveži”. Nogalināti apmēram 8000 grieķu.
    1968.g.: Amerikā nogalināts cīnītājs par cilvēktiesībām Martins Luters Kings. Neilgi pirms nāves viņš teica: „Mana valdība ir pasaulē lielākā vardarbības izplatītāja”
    1975.g.: Ar ASV atbalstu Indonēzijas diktators Suharto iebrūk Austrumtimorā. Nogalināti 250 000 cilvēku.
    1975.g.: ASV veicina pilsoņu karu Angolā pret Kubas un PSRS atbalstīto sociālistu valdību un pēc tam arī Kongo un DĀR militāro intervenci. Nogalināts vairāk nekā miljons cilvēku.
    1978.g.-1989.g.: ASV finansiāli, tehnoloģiski un organizatoriski atbalsta „contras” partizānus pret sandīnistu valdību un izraisa pilsoņu karu Nikaragvā, kurā tiek nogalināti apmēram 30 000 cilvēku.
    1979.g.- 1992.g.: ASV un Saūdu Arābija finansiāli, tehnoloģiski un organizatoriski atbalsta karu Afganistānā pret PSRS spēkiem. Šiem nolūkiem tiek izveidots islāmistu teroristu starptautiskais tīkls.
    1980.g.-1988.g.: ASV veicina, atbalsta un pat tieši piedalās Sadama Huseina vadītā Irākas iebrukumā Irānā, kurā Irāka izmanto ķīmiskos ieročus un kopsummā iet bojā vairāk kā miljons cilvēku.

  8. Ja pasaules varenie izdomās sakauties, letiņu spalvas putēs pirmās. Un ko ta’ – “paliksim savās vietās” vai “rausim fraku”, kā tagad pasaulē pieņemts?

  9. Atkal, katru dienu, katru stundu un minuti to vien tikai kladzina par tam Krievijas agresijam un draudiem. Vai patiesam nav apnikusi jusu amerikanu humanitara propoganda? Visur vainigi ir tikai tie noladetie Kremla agenti, spiegi, provokatori un musu demokratiskas amerikanu demokratijas graveji. Visur, visapkart ir tikai Kremla Trolli un specagenti, kuri grib izputinat musu amerikanu demokratiju, kura 1945. gada nometa divas atombumbas uz Japanu, ari seit ir saskatama Kremla asinaina roka.Asinaina Kremla roka bija saskatama ari tad, kad NATO bombardeja Dienvidslaviju, Iraku, Libiju, Siriju…Pasi esat pielidusi Krievijas robezai nevis Krievija NATO robezam, beidziet mulkus meklet.

    • Ну так пропагандисткий центр НАТО у нас же находится, вот они и работают. Тут недавно один отставной генерал кликушествовал о скорой ядерной войне, вот прямо здесь у нас. Надеюсь, в концепции отражено, что после ядерной войны здесь ничего не будет.

    • Sharikov, fiksi buudaa!

    • Kad krievu okupanti aizvāksies no Krimas, Ukrainas austrumiem, Gruzijas, Čečenijas, Baltijas valstīm, Kuriļu salām, Karalaučiem, Karēlijas, Sibīrijas un citām okupētajām zemēm – tad beigsies kladzināšana par Krievijas agresiju un draudiem.

      • Лучше сразу удавитесь, а то от тоски здохните, пока ждать будете! Мало того, что вы нацист, так вы ещё и фантазёр мечтатель.

    • Kirilicai mīnusu ! Atbildēt

      Automātiski.

  10. Pirms septiņdesmit sešiem gadiem Latvijai bija pat divas zemūdenes! Kāpēc šodien nav nevienas?

    • Так нельзя же доверить. Они же из этого «рая» сразу незаметно сбегут, фиг найдёшь потом.

  11. Pirms kara Latvijai bija 5 kaujas spējīgas divizijas ,40000 patriotiski noskaņoti aizsargi un kas no tā visa iznāca?

    • Tas laikam nozime vienu, ka ja pie varas ir mums naidigie, ka tagad, joprojam valda kremlini, var uzskatit, ka jau esam nodoti.
      Ne velti tapec atbrunoja Zemessardzi, uztur okupantu valodu, slepj cekas maisus, bloke lustraciju, pie tam ieviesusi nedemokratisku velesanu likumu, kur kandidatu izvirzisana faktiski ir partiju saimnieka rokas.
      Tatad valsts faktiski ir nozagta un tie ar to dara kas ienak prata.

Medību laikā sievietei iešauj kājā (1) Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+