Mobilā versija
+0.4°C
Krišs, Ksenija, Eglons
Otrdiena, 24. janvāris, 2017
17. septembris, 2015
Drukāt

Uzticīgs vieglatlētikai un “Latvijas Avīzei”

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Andris Staģis: "Fiziskā aktivitāte ir kā asinsrite, esiet kustībā – soļojiet vai skrieniet, vai arī vienkārši pastaigājieties brīvā dabā!"

Baudot skaisto un dāsno rudeni, nevajadzētu piemirst, ka oktobrī sāksies laikrak­stu abonēšanas laiks. Vieglatlēts, Latvijas vieglatlētikas statistiķis un vēsturnieks, Starptautiskās vieglatlētikas statistiķu asociācijas biedrs Andris Staģis “Latvijas Avīzi” un žurnālu “Mājas Viesis” pasūtina jau gadiem ilgi.

“Ierasti šos abus preses izdevumus abonēju decembra sākumā visam gadam, tā ir izdevīgāk. Galvenokārt “Latvijas Avīze” manu uzmanību piesaista ar erudītā sporta žurnālista Egīla Jurisona rakstiem. Spriedumos Egīls neizplūst emocijās, ir neitrāls un objektīvs. Viņu uzskatu par savu skolotāju žurnālistikā. Gandarījumu raisa laikraksta tēmu aktualitāte, daudzpusība un rak­stu konkrētība. Faktiem nevajag izpušķojumu, acīmredzot tas atbilst manam sportista un statistiķa raksturam,” sacīdams pasmaida Andris Staģis. Viņam mājās viena no trim istabiņām izveidota kā kabinets ar vieglatlētikas faktu skapi, kur rūpīgi izgatavotās atvilktnēs glabājas kartītes par teju vai katru Latvijā un pasaulē nozīmīgu notikumu vieglatlētikā.

“Šī krātuvīte man ir tāda kā Dainu skapis – kastīte pie kastītes… Katra vieglatlēta valstiskā piederība kartītē norādīta ar nacionālo karodziņu. Pilna istaba, nav kur pie sienas piekārt gleznu. Latvijas vieglatlētiem ir savas kastītes. Tagad jau lielu daļu faktu ievadu datorā. Mūsdienās statistikas vākšana būtu it kā bērnu spēle, jo internetā jau pēc mirkļa pieejami visdažādāko sacensību rezultāti, taču agrāk, kad nebija datoru un vajadzēja iesaistīties starptautisko statistiķu pulkā, nācās sazināties ar vēstuļu palīdzību. Arī tagad ne vienmēr var paļauties uz interneta “visvarenību” – tāpēc nepieciešami arī pieraksti.”

Andris gada sporta sasniegumus mēdz apkopot datorā rudenī. Sports nav vienīgais viņa azarts, Andris Staģis iecienījis arī filatēliju (krāj sporta tēmai veltītas pastmarkas), ogošanu, kantrimūziku un šlāgerus…

“Ja nepaņemu avīzi pirmais, tad jau ir nokavēts – to lasa dzīvesbiedre Gunta. (Ar viņu iepazinies 8. martā, nākamgad svinēšot zelta kāzas! Kāda sakritība – vecākai meitai Margitai šajā datumā ir vārda diena! Tātad dubulti svētki. – Aut.) Gan sieva, gan jaunākā meita Laila “Latvijas Avīzi” izbauda no pirmās līdz pēdējai lappusei. Man nākas pagaidīt… Esam iecienījuši arī žurnālu “Mājas Viesis”, jo tas ir saturā bagāts un vizuāli izteiksmīgs. Visbiežāk ieinteresē saruna ar sabiedrībā zināmu personību, jaunākās vēstures akcenti, ceļojuma apraksts, krustvārdu mīkla, anekdotes… Informācija – kā no pārpilnības raga! Jaunākajā “Mājas Viesa” numurā īpašu prieku sagādāja Gunta Keiseļa raksts “Eiropas basketbola balle ar Baltijas akcentu” par Eiropas 39. čempionātu basketbolā.”

Var sacīt, ka vieglatlētika ir Andra Staģa sirdsdāma, ar to viņš iepazinies jau bērnībā (dzimis Ropažu novadā, bet agrā jaunībā daudzas vasaras aizvadījis Sējas novadā, kur iekārtojis arī savu “stadionu”). Bijis Latvijas izlases vieglatlēts visās vecumu grupās (1960. – 1970. g.), labākie rezultāti: tāllēkšanā – 7,19 m, trīssoļlēkšanā – 15,62 m, diska mešanā – 46,62 m, vesera mešanā – 55,07 m, desmitcīņā – 6241 punkts, daudzkārtējs medaļu ieguvējs Latvijas meistarsacīkstēs. Sports joprojām ir An­dra vaļasprieks, viņš piedalās Latvijas veterānu sporta spartakiādēs, šogad Bauskā izcīnījis divas bronzas medaļas! Prieku sagādā arī sportam veltītu grāmatu rakstīšana. Andris Staģis ir vairāku grāmatu autors – par Jāni Lūsi, divas par šķēpa mešanu, arī par kārtslēkšanu un barjerskriešanu, izveidojis sporta enciklopēdiju, ikgadējās Latvijas vieglatlētikas gadagrāmatas. Viņa mūža darbs ir vieglatlētikas vēsture, kaut nu to izdotu grāmatā.

Pievienot komentāru

Egils Līcītis: Saeimai palielinās smadzenes (1)Varītēm spieda, kamēr izspieda analītisko dienestu
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Gribam automašīnu kā darba kabinetu!

Auto kā darba kabinets

Pēc “LA” 19. janvāra publikācijas “Lembergs gāž ar visiem cilindriem”, kurā vēstīts, ka Ventspils brīvostas pārvalde pērn par 156 tūkstošiem eiro nopirkusi luksusautomašīnu, kuras vienīgais zināmais pasažieris ir formāli no amata atstādinātais un smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, redakcija saņēma Ventspils brīvostas pārvaldnieka Imanta Sarmuļa vēstuli. Tajā citstarp teikts, ka “automašīna ir ne vien pārvietošanās līdzeklis, bet arī darba kabinets 6 stundas dienā, kas jāpavada ceļā uz dažādām sanāksmēm galvaspilsētā”. A. Lembergs ar brīvostas pārvaldei piederošu auto braukā arī uz tiesas sēdēm Rīgas apgabaltiesā.

Uldis Šmits: Janvāra nozīmība (3)Baltiešu iespējas šodien ir plašākas nekā politiski tālajā 1991. gada janvārī.
Lasītāju aptauja
Vai esat apmierināts ar valdības darbu?
Draugiem Facebook Twitter Google+