Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
17. septembris, 2015
Drukāt

Uzticīgs vieglatlētikai un “Latvijas Avīzei”

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Andris Staģis: "Fiziskā aktivitāte ir kā asinsrite, esiet kustībā – soļojiet vai skrieniet, vai arī vienkārši pastaigājieties brīvā dabā!"

Baudot skaisto un dāsno rudeni, nevajadzētu piemirst, ka oktobrī sāksies laikrak­stu abonēšanas laiks. Vieglatlēts, Latvijas vieglatlētikas statistiķis un vēsturnieks, Starptautiskās vieglatlētikas statistiķu asociācijas biedrs Andris Staģis “Latvijas Avīzi” un žurnālu “Mājas Viesis” pasūtina jau gadiem ilgi.

“Ierasti šos abus preses izdevumus abonēju decembra sākumā visam gadam, tā ir izdevīgāk. Galvenokārt “Latvijas Avīze” manu uzmanību piesaista ar erudītā sporta žurnālista Egīla Jurisona rakstiem. Spriedumos Egīls neizplūst emocijās, ir neitrāls un objektīvs. Viņu uzskatu par savu skolotāju žurnālistikā. Gandarījumu raisa laikraksta tēmu aktualitāte, daudzpusība un rak­stu konkrētība. Faktiem nevajag izpušķojumu, acīmredzot tas atbilst manam sportista un statistiķa raksturam,” sacīdams pasmaida Andris Staģis. Viņam mājās viena no trim istabiņām izveidota kā kabinets ar vieglatlētikas faktu skapi, kur rūpīgi izgatavotās atvilktnēs glabājas kartītes par teju vai katru Latvijā un pasaulē nozīmīgu notikumu vieglatlētikā.

“Šī krātuvīte man ir tāda kā Dainu skapis – kastīte pie kastītes… Katra vieglatlēta valstiskā piederība kartītē norādīta ar nacionālo karodziņu. Pilna istaba, nav kur pie sienas piekārt gleznu. Latvijas vieglatlētiem ir savas kastītes. Tagad jau lielu daļu faktu ievadu datorā. Mūsdienās statistikas vākšana būtu it kā bērnu spēle, jo internetā jau pēc mirkļa pieejami visdažādāko sacensību rezultāti, taču agrāk, kad nebija datoru un vajadzēja iesaistīties starptautisko statistiķu pulkā, nācās sazināties ar vēstuļu palīdzību. Arī tagad ne vienmēr var paļauties uz interneta “visvarenību” – tāpēc nepieciešami arī pieraksti.”

Andris gada sporta sasniegumus mēdz apkopot datorā rudenī. Sports nav vienīgais viņa azarts, Andris Staģis iecienījis arī filatēliju (krāj sporta tēmai veltītas pastmarkas), ogošanu, kantrimūziku un šlāgerus…

“Ja nepaņemu avīzi pirmais, tad jau ir nokavēts – to lasa dzīvesbiedre Gunta. (Ar viņu iepazinies 8. martā, nākamgad svinēšot zelta kāzas! Kāda sakritība – vecākai meitai Margitai šajā datumā ir vārda diena! Tātad dubulti svētki. – Aut.) Gan sieva, gan jaunākā meita Laila “Latvijas Avīzi” izbauda no pirmās līdz pēdējai lappusei. Man nākas pagaidīt… Esam iecienījuši arī žurnālu “Mājas Viesis”, jo tas ir saturā bagāts un vizuāli izteiksmīgs. Visbiežāk ieinteresē saruna ar sabiedrībā zināmu personību, jaunākās vēstures akcenti, ceļojuma apraksts, krustvārdu mīkla, anekdotes… Informācija – kā no pārpilnības raga! Jaunākajā “Mājas Viesa” numurā īpašu prieku sagādāja Gunta Keiseļa raksts “Eiropas basketbola balle ar Baltijas akcentu” par Eiropas 39. čempionātu basketbolā.”

Var sacīt, ka vieglatlētika ir Andra Staģa sirdsdāma, ar to viņš iepazinies jau bērnībā (dzimis Ropažu novadā, bet agrā jaunībā daudzas vasaras aizvadījis Sējas novadā, kur iekārtojis arī savu “stadionu”). Bijis Latvijas izlases vieglatlēts visās vecumu grupās (1960. – 1970. g.), labākie rezultāti: tāllēkšanā – 7,19 m, trīssoļlēkšanā – 15,62 m, diska mešanā – 46,62 m, vesera mešanā – 55,07 m, desmitcīņā – 6241 punkts, daudzkārtējs medaļu ieguvējs Latvijas meistarsacīkstēs. Sports joprojām ir An­dra vaļasprieks, viņš piedalās Latvijas veterānu sporta spartakiādēs, šogad Bauskā izcīnījis divas bronzas medaļas! Prieku sagādā arī sportam veltītu grāmatu rakstīšana. Andris Staģis ir vairāku grāmatu autors – par Jāni Lūsi, divas par šķēpa mešanu, arī par kārtslēkšanu un barjerskriešanu, izveidojis sporta enciklopēdiju, ikgadējās Latvijas vieglatlētikas gadagrāmatas. Viņa mūža darbs ir vieglatlētikas vēsture, kaut nu to izdotu grāmatā.

Pievienot komentāru

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Tu nonāksi ellē!

Šonedēļ Latvijā ļoti mainīgi laika apstākļi, kad sals mijas ar atkusni un sniegs ar lietu.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (49)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+