Jūrmalniekus uztrauc kāpu apbūve 9
Jūrmalā līdz 11. oktobrim turpināsies pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu sabiedriskā apspriešana. Patlaban no iedzīvotājiem lielākās bažas izskan par plānoto kāpu apbūvi Dubultos un Lielupē.
Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumiem ir saņemti 193 ierosinājumi, no tiem 65 tiek piedāvāti iedzīvotāju apspriešanai, 21 iestrādāts daļēji, bet 89 ir noraidīti. Pilsētā tiek plānoti kūrorta un publiskie parki, dažviet palielināts pieļaujamais apbūves stāvu skaits (sk. uzziņu).
Septembrī tika organizētas arī publiskās apspriešanas sanāksmes, kuru laikā iedzīvotāji varēja iztaujāt amatpersonas. Kā vēsta Jūrmalas dome, pirmajā sanāksmē Ķemeros iedzīvotāji interesējās, vai paredzētie teritorijas plānojuma grozījumi ietekmēs nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtību. Pašvaldība skaidrojusi, ka teritorijas plānojuma grozījumi nemaina īpašumu lietošanas mērķi, no kā atkarīgs nodokļa apmērs.
Pagājušajā nedēļā notika pēdējā publiskā detālplānojuma grozījumu apspriešana Lielupes vidusskolā. Sapulcējušies iedzīvotāji visaktīvāk iebilda pret plānoto kāpu apbūvi gan Dubultos, gan Lielupē. Interesanti, ka Jūrmalas domes oficiālajā mājas lapā publicētajā informācijā tiek pieminēts, ka iedzīvotāji iebilst pret apbūvi Dzintaros un Lielupē, bet netiek minēti protesti pret plānoto apbūvi Dubultos – kāpās starp Ogres un Kļavu ielu.
Zaļā bilance palikšot
Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis, kurš arī tiekas ar iedzīvotājiem, piekrīt, ka kūrortpilsētas “prece” ir zaļās kāpas, tomēr, viņaprāt, šur tur pa kādai viesnīcai jūras malā vajadzētu būt – pilsētai esot jāattīstās, tiek ieplānots, ka līdz 2030. gadam kūrortpilsētu apmeklēs vismaz pusmiljons tūristu gadā. G. Truksnis skaidro: “Zaļā bilance palikusi praktiski nemainīga – dabas teritorijas aizņemtu divas trešdaļas no Jūrmalas kopējās 100 kvadrātkilometru platības, un izmaiņas skar nepilnu procenta desmitdaļu. Izstrādātie grozījumi veicinātu kūrorta tradīciju stiprināšanu.”
G. Truksnis atzina, ka viņš kā pašvaldības pārstāvis ir ieinteresēts, lai pašvaldības īpašumā esošo zemes gabalu Dubultos kāpu zonā starp Ogres un Kļavu ielu varētu pārdot kādai pagaidām vārdā nenosaucamai pasaulslavenai pieczvaigžņu viesnīcu ķēdei. Šīs lielās viesnīcas esot norādījušas, ka labprāt nāktu uz Jūrmalu, bet tikai uz pašu jūras malu – kāpu zonu. Būvēties tālāk no kāpām tās neesot ieinteresētas. Pilsētas mērs nenoliedz, ka gadījumā, ja šeit tiks būvēta viesnīca, tad cietīs daba, tomēr tas esot tikai neliels gabaliņš no Jūrmalas kāpu teritorijas, bet ekonomiskais pienesums būšot liels.
Vai apbūvēs kāpas?
Kāpu teritorija Bulduros starp 9. un 13. līniju nav pašvaldības īpašums. Šo valstij piederošo zemi jau daudzus gadus nomā SIA “Nekustamo īpašumu vērtētāju alianse” (TV3 raidījums “Nekā personīga” ziņoja, ka firmas īpašnieki ir trīs – nekustamā īpašuma tirgus darboņi Andris Igaunis, Igors Stepanovs un kopš pagājušā gada jūnija arī Kaspars Indriksons, savulaik ietekmīgā “Skonto” uzņēmumu grupas šefa Gunta Indriksona dēls). Firmas pārstāvis uzņēmējs Igors Stepanovs arī ir detālplānojuma izmaiņu ierosinātājs šajā zonā. Firma cerot, ka pilsēta tur atļautu izvietot medicīnisko pakalpojumu iestādi, klīniku. Raidījums gan atgādina – lai privātīpašnieks te varētu būvēties, zeme jāatsavina, bet par to jālemj valdībai. Šī nav pirmā reize, kad uzņēmējs ierosinājis teritoriālās apbūves izmaiņas šajā vietā. Jau 2006. gadā tika savākti 3000 jūrmalnieku paraksti pret kāpu apbūvi. Pagājšnedēļ iedzīvotāju sapulcē G. Truksnis uzsvēra, ka šeit esot noplicināts augsnes biotops, bet uz jautājumu, kurš tad ir atbildīgs par augsnes kvalitātes uzlabošanu, mērs nespēja atbildēt.
Tikai pāris sapulces apmeklētāji piekrita, ka pilsētai ir jāmainās un kāpu zonā jāveic apbūve. Kāds krievvalodīgs būvuzņēmējs, Jūrmalas iedzīvotājs, pat izteicās, ka kāpas var norakt, vecās priedes izrakt un visu pārvest uz kādu citu vietu – lai tik būvējot gan viesnīcas, gan dzīvokļus.
Grib sporta halli Lielupē
Iedzīvotāji interesējās arī par izmaiņām Lielupes vidusskolas apkaimē. Šeit ir plānots būvēt daudzfunkcionālu sporta halli, kurā būtu arī ledus halle. Uz iedzīvotāju iebildi, ka ledus halle jau ir Majoros, G. Truksnis atbildēja, ka esošās būves uzturēšana izmaksājot ļoti dārgi (par elektrību vien jāmaksā vairāk nekā 30 000 eiro mēnesī). Majoru sporta halles izbūves laikā esot pieļauti vairāki būtiski trūkumi, piemēram, joprojām nevar novērst jumta tecēšanu. Kā arī nav ņemts vērā, ka šo vaļējo būvi kā ledus halli nevar izmantot visu gadu.
Uz iedzīvotāju jautājumu – cik daudz iebildumiem ir jābūt, lai apturētu iespējamās izmaiņas Jūrmalas teritorijas plānojumā, – Trukšņa kungs atbildēja, ka neesot nozīmes skaitam, bet gan iedzīvotāju iebildēm pēc būtības.
Plānots, ka sabiedriskās apspriešanas rezultāti tiks apkopoti līdz novembrim, lai līdz gada nogalei sagatavotu precizējumus turpmākai virzībai.
Ar plānotajām izmaiņām Jūrmalā var iepazīties:
* Jūrmalas Zemes nama ēkas vestibilā Edinburgas prospektā 75,
* Jūrmalas pilsētas domes 1. stāva vestibilā Jomas ielā 1/5,
* Kauguru kultūras namā Kauguros, Raiņa ielā 110,
* internetā – valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā geolatvija.lv un pašvaldības mājas lapā jurmala.lv. Teritorijas plānojuma grozījumu karte: www.jurmala.lv/upload/jaunumi/pasvaldiba/zonejums_apspriesanai.pdf.
FAKTI
Pilsētas ieceres
* Jūrmalas teritorijas plāna grozījumos paredzētas divas teritorijas ar kurortoloģiju saistītu veselības centru attīstībai Buļļuciemā un Dzintaros, bet Dubultos noteikta zona starptautiska kūrorta objektu attīstībai.
* Tāpat paredzēts, ka specifiskiem lielajiem kūrorta objektiem (ārstniecības iestādēm, sanatorijām, kūrorta poliklīnikām un kūrortviesnīcām) būs atļauts palielināt stāvu skaitu līdz 12.
* Lielupes grīvas salā paredzēta 5,65 hektāru papildu teritorija, lai attīstītu aktīvās atpūtas zonu pie Jūrmalas ostas ārpus dabas aizsargājamās teritorijas.
* Jaundubulti jaunajā plānojumā ir viena no nedaudzām kūrortpilsētas daļām, kur plānots ļaut gar Lielupes krastu veidot 7 – 10 stāvu apbūvi.
* Jaunajā teritorijas plānā Pumpuros atvēlēta teritorija peldbaseina izveidei, bet Lielupē – zona sporta kompleksa izveidei. Jaunķemeros un Ķemeros iezīmētas teritorijas divu kūrorta parku izveidei 34 hektāru un 18,6 hektāru apmērā, bet Kauguros pašvaldība veidos parku ar plašām atpūtas iespējām – līdzīgu kā Dzintaru mežaparks.
Dati: Jūrmalas pilsētas dome
