Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
24. februāris, 2016
Drukāt

Studentiem uztraukums par budžeta vietām (1)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Lai piesaistītu studentus, augstskolām arvien jāpilnveido studiju programmas, padarot tās interesantākas. Attēlā: pazīstamais fiziķis, LU profesors Vjačeslavs Kaščejevs reklamē fizikas studijas.

Augstākās un profesionālās izglītības iestādes turpina pilnveidot studiju un izglītības programmas, kā arī infrastruktūru. Taču spraigākais strīds, gaidot nākamo mācību gadu, šķiet, būs par valsts apmaksāto studiju vietu skaitu.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apņēmusies beidzot izpildīt augstskolu prasības un sākt piešķirt vairāk naudas nekā līdz šim katrai no studiju vietām. Taču, tā kā nav skaidrības par to, vai pieaugs valsts kopējais finansējums šim mērķim, Latvijas Studentu apvienība (LSA) ceļ trauksmi. Ja finansējums nepieaugs, tā saukto budžeta studiju vietu skaits saruks pat par 15 procentiem. IZM pārstāve Edīte Olupe gan nesteidz pievienoties studentu bažām: ar katru augstskolu IZM vēl slēgs līgumu par studiju vietu skaitu. Piemēram, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) spēšot nodrošināt tikpat daudz valsts apmaksāto studiju vietu kā pērn. Ņemot vērā to, ka augstskolas pāriet uz jaunu finansēšanas modeli, tām būšot iespēja arī kā citādi piesaistīt finansējumu studiju vietu apmaksai. Taču šie skaidrojumi ir diezgan miglaini un nekonkrēti, tā ka studentu bažas ir saprotamas. LSA arī norāda: ja samazinās valsts apmaksāto studiju vietu skaits, saskaņā ar normatīvajiem aktiem jāsamazina arī finansējums valsts piešķirtajām stipendijām.

Jāpiebilst, ka Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), kas ir Veselības ministrijas pārraudzībā, toties lepojas, ka tai jaunajā studiju gadā būs vairāk budžeta vietu. 2016. gadā plānota uzņemšana 877 budžeta vietās, bet pērn bija tikai 853.

Iepriekš, pieļaujot iespējamu budžeta vietu skaita samazinājumu, IZM pārstāvji teikuši, ka tas būtu iespējams, jo sarūk studentu skaits, kā arī solījuši, ka samazinājumu nevajadzētu izjust tiem studentiem, kuri jau studē valsts apmaksātās studiju vietās. Jāpiebilst, ka vakar valdības pieņemti noteikumi paredz, ka jaunus studentus augstskolas sāks uzņemt no 1. jūlija.

 

Maz jaunu studiju programmu

Kā jau pēdējos gados ierasts, arī nākamajam mācību gadam augstskolas jaunas studiju programmas pārāk aktīvi neveido. Šajā jomā jauninājumu ir maz, svaigas vēsmas vairāk ienāk studiju procesa norisē, papildinot jau esošās studiju programmas.

Piemēram, RTU esošajās studiju programmās ievieš studiju moduli radošuma un uzņēmējdarbības veicināšanai. Pirmie šo studiju modeli “izmēģinās” RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes studenti. Vidzemes Augstskola (VA) studiju programmā “Tūristu gids – ceļojumu un pasākumu organizators” ieviesušas vairākus studiju kursus par moderno tehnoloģiju lietošanu, pasākumu vadīšanu un uzņēmējdarbību. Tiem, kuri apgūst koka ēku celtniecību un ekobūvi, būs vairāk prakses un būs jāmācās arī mūrēšanas, apmešanas un flīzēšanas darbi. Ar šo gadu prakse notiks ne tikai Ērgļu, bet arī Priekuļu mācību laboratorijās.

Augstskolas aizvien biežāk piedāvā studiju kursus vai pat studiju programmas angļu valodā. Studēšana angļu valodā veicina šīs svešvalodas dziļāku apguvi. Piemēram, RTU septembrī kopā ar Viļņas Ģedimina Tehnisko universitāti uzsāks jaunu starptautisku maģistra akadēmisko studiju programmu angļu valodā “Inovatīvie risinājumi ģeo­mātikā”. Daļa studiju noritēs RTU un daļa – Viļņā. Jaunā programma ļaus studentiem izmantot visjaunākos un modernākos studiju līdzekļus, kas ir abu universitāšu rīcībā, kā arī tiks piesaistīti spēcīgākie mācībspēki. Arī RSU jaunajā studiju gadā piedāvās jaunu maģistra studiju programmu angļu valodā “Starptautiskā pārvaldība un diplomātija”. Šobrīd programma iesniegta licencēšanai. Plānots, ka to vadīs profesors Andris Sprūds. Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks vairākkārt izteicies, ka būtu nepieciešams samazināt studiju programmu skaitu, taču nākamajā studiju gadā LU programmas tomēr vēl netiks slēgtas.

 

Jaunas laboratorijas

Augstskolas aizvien attīsta savu infrastruktūru, tādējādi padarot studijas modernākas. VA darbu uzsācis Zināšanu un tehnoloģiju centra projekts “ViA SMART LABS”, kurā ir trīs laboratorijas: Inovāciju laboratorija, Studentu prakses laboratorija un Biznesa izmēģinājumu laboratorija. Piemēram, Inovāciju laboratorijā varēs sadarboties studenti un uzņēmēji. Augstskolā veicina tādu studiju darbu izstrādi, kuru rezultāti ir aktuāli un interesanti uzņēmējiem.

Arī studiju kursos iekļauj aizvien vairāk praktisku uzdevumu. Piemēram, informācijas tehnoloģijas studentiem jāizstrādā nepieciešama un reāli lietojama lietotne. Savukārt RTU nesen atklāta Laboratoriju māja RTU studentu pilsētiņā Ķīpsalā. Tur būs modernas studiju un zinātniskās laboratorijas, kurās savus studiju un zinātniskos darbus varēs izstrādāt RTU studenti un zinātnieki. RTU ir arī jauna Zinātniskā bibliotēkas, kurā studentiem no nākamā studiju gada tiks nodrošināta ērta vide studiju procesam. Bibliotēkā būs lasītava, kas strādās 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā. Bibliotēkā tiek iekārtots arī krājums brīvpieejā, retumu lasītava, lasītava studentiem ar bērniem. Daudzas citas RTU ēkas renovētas un jaun­uzceltas jau iepriekš.

 

Arodskolas vairs neslēgs

Profesionālajā izglītībā pēdējos gados aktuāla ir skolu modernizēšana un arī to apvienošana un slēgšana. IZM ziņo, ka nu profesionālo izglītības iestāžu optimizācija ir pabeigta. Malnavas koledžas direktors Juris Bozovičs uzsver: apvienošanās nebija vienkārša arī tām skolām, kurām pievienoja citas. Koledža, piemēram, pārņēmusi likvidētās Viduslatgales profesionālās vidusskolas mācību vietu Višķos. Neesot viegli ne organizatoriski, ne psiholoģiski iekļaut koledžā jaunu struktūru. J. Bozovičs teic: koledžā jaunas izglītības programmas šobrīd netiek veidotas, jo audzēkņu skaits krītas. Jādomā, kā piesaistīt audzēkņus jau esošajām programmām un kā tās pilnveidot. Savukārt Rīgas Valsts tehnikuma direktore Dagnija Vanaga stāsta, ka tehnikumā būs jauna specialitāte “Multimediju dizaina speciālists”. Sadarbībā ar Aizsardzības ministriju papildināta izglītības programma “Programmēšana un datorsistēmas”. Tajā audzēkņi varēs apgūt mācību kursu kiberdrošībā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Mana mamma ne reizi vien ir teikusi, ka ir priecīga, ka savas studijas pabeigusi padomju laikā, tikai tāpēc vien, ka tad izglītība bija par brīvu. Mēs drīz varēsim teikt tāpat par šo laiku, bet mūsu iemesls būs: “Jo tad vismaz bija budžeta vietas”. Tā vien izskatās, ka viss iet tieši uz šo scenāriju.

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+