Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
30. septembris, 2012
Drukāt

Uzturēšanās atļaujas LR vēlētos saņemt ar organizēto noziedzību saistītas personas

Foto-LETAFoto-LETA

Divos gados Latvija kļuvusi par populāru vietu, kur cilvēki galvenokārt no Austurmu bloka valstīm apmaiņā pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, biznesā vai prāviem noguldījumiem bankās var iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā, turklāt iespēju apmesties uz palikšanu Latvijā izmantojuši cilvēki, kas saistīti ar organizēto noziedzību, 30.septembrī vēstīja TV3 raidījums  “Nekā personīga”.

Saskaņā ar raidījuma vēstīto, pērn Igaunijā 147 ārvalstniekiem bija nelegāli izdevies iegūt uzturēšanās atļaujas Igaunijā un šai lietai līdzās stāvējis arī Igaunijas Drošības policijas virsnieks Indreks Poders, kuru pērn apcietināja un pavasarī par sadarbošanos ar organizēto noziedzību notiesāja ar četriem gadiem cietumā.

Pēc raidījuma rīcībā nonākušajiem materiāliem, bijušais Igaunijas drošībnieks negodīgos darījumus vairākkārt braucis plānot arī uz Latviju. Tikšanās notikušas Rīgā un Jūrmalā. Galvenā persona sarunās bijis Vjačeslavs Šestakovs, kriminālajā vidē pazīstams ar iesauku ,,Sļiva”.

Krievijas interneta portālos, kas veltīti noziedzīgajai pasaulei, Šestakovs tiek dēvēts par “likumīgo zagli”, kurš ir tiesīgs risināt šo aprindu domstarpības. Viņš tiek uzskatīts arī par sakarnieku ar Krievijā mītošo mafijas līderi Aslanu Usojanovu. Kriminālajās aprindās sauktu par,,Ģed Hassan”.

Par braucieniem uz Latviju Podera lietas izmeklētājiem stāstījuši gan vairāki liecinieki, gan pats notiesātais drošībnieks. Pēc viņu teiktā, tikšanās reizēs pie Šestakova jeb Sļivas, kur apspriesti noziedznieku plāni un risināti savstarpējie strīdi, piedalījies arī kāds Latvijas policists vārdā Vadims un Latvijas prokuratūras darbinieks Uldis.

Latvijas Ģenerālprokuratūra apgalvo, ka par šo lietu neko nezinot. Klusē arī Drošības policija, kas visas ziņas par Podera kontaktiem Latvijā esot nodevusi Igaunijas kolēģiem.

Par Vjačeslava Šestakova gaitām Latvijā Drošības policija plašākus komentārus nesniedz. Tomēr apstiprina, ka ir izskaitļojusi atsevišķu ar organizētās noziedzības grupējumiem saistītu personu vēlmi iegūt uzturēšanās atļaujas. Drošības policija raidījumam atzinusi, ka turpina darbu pie valsts drošības risku izvērtēšanas, kas varētu rasties šādu personu ieceļošanas un uzturēšanās gadījumā Latvijā, kā arī šādu personu uzturēšanās gadījumā Latvijā, izvērtē iespēju liegt turpmāku uzturēšanos valstī.

Kopā darījumos gada laikā ārvalstnieki, kas saņēmuši uzturēšanās atļaujas Latvijā, apgrozījuši 154 miljonus latu, bet ienākumi valsts budžetā nodokļos ir salīdzinoši nelieli – sešarpus miljoni.

Arī biznesa iespējas Latvijā ārzemniekus nevilina – kopā ar visiem ģimenes locekļiem tiesības uzturēties šeit ieguvuši 259 cilvēki, kas ieguldījuši naudu uzņēmumos. Turklāt tās bijušas nevis firmas, kas nodarbojas ar ražošanu, bet, piemēram, finanšu starpniecību. Bankās prasītos 200 tūkstošus iemaksāt ir bijis gatavs 101 cilvēks.

Savukārt darījumos ar nekustamo īpašumu pie uzturēšanās atļaujām tikuši 2017 ārvalstnieki . Kopā par īpašumiem viņi iztērējuši 125 miljonus latu. Pēc Drošības policijas mums sniegtajām ziņām no viņiem patstāvīgi šeit uzturas tikai 15%. Pārējie Latvijā nedzīvo.

Iebraucēju skaits ir pārāk liels, lai Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde visus spētu pienācīgi izkontrolēt. Gada laikā pārvalde izsniegusi 2377 šādas uzturēšanās atļaujas. Kontrole notiek izlases kārtībā pētot vai iebraucējs neatrodas valstij nevēlamo personu sarakstā vai arī nav pasaulē meklēts terorists. Iekšlietu ministrs apstiprina, ka drošības dienesti pastiprināti pēta atsevišķas personas, kas Latvijai nebūtu vēlamas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+