Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
30. septembris, 2013
Drukāt

Uzturēšanās atļauju divas puses

lats_LETA4

No katra lata, ko ārzemnieks samaksā, Latvijā iegādājoties dzīvokli, savrupnamu vai citu nekustamu īpašumu, gada laikā Latvijas ekonomika iegūstot vidēji 2,38 latus


 

Tā liecina pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pasūtījuma uzņēmumā “Deloitte Latvia” veiktais pētījums par to, kā Latvijas ekonomiku ietekmē ārzemnieki, kuriem pirms trim gadiem Saeimā pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā ļauj brīvi pirkt nekustamus īpašumus apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām.

Ar šo pētījumu uzņēmēji grib pārliecināt Saeimas Nacionālās apvienības un Reformu partijas frakciju deputātus, ka uzturēšanās atļauju izsniegšanu nedrīkst atcelt, jo tas dod valstij lielu ekonomisku labumu. Vietējiem iedzīvotājiem esot darbs māju celtniecībā, remontā un apsaimniekošanā. Ļaudis, kuri nespēj atmaksāt savulaik bankās ņemtos kredītus, var atrast saviem īpašumiem ārzemju pircējus. Par to pārliecināti gan nekustamo īpašumu celtniecības un tirdzniecības uzņēmumos, gan bankās, kuru rokās nonākuši simtiem ieķīlātu īpašumu, kuriem Latvijā nevar atrast pircējus.

Pētījuma autori apgalvo, ka kopš likuma grozījumu pieņemšanas brīža līdz šā gada maijam no ārzemniekiem – nekustamo īpašumu pircējiem – saņemtie 2039 termiņuzturēšanās atļauju pieteikumi esot devuši ekonomikai 545 miljonus latu, tostarp 145 miljoni nodokļu veidā ieplūduši valsts budžetā. Šāds vairāk nekā pusmiljardu latu ieguvums aprēķināts, balstoties uz raksturīgāko īpašumu, kuru līdz šim Latvijā nopirkuši ārzemnieki. Tas ir 60 – 100 kvadrātmetru liels, labiekārtots dzīvoklis jaunā namā 140 000 – 150 000 latu vērtībā. Lielāko daļu (80%) šādu īpašumu ārzemnieki nopirkuši Rīgā un Jūrmalā. Piemēram, Jūrmalā, Lašu ielā 1A (Lielupes rajonā) ABLV bankas pārņemtā daudzstāvu namā ar 33 labiekārtotiem dzīvokļiem pāris gadu laikā ārzemnieki nopirkuši 29 dzīvokļus, katru caurmērā par 135 000 latu.

Ieguvuma aprēķinā tāpat esot ņemti vērā papildu izdevumi, kas ārzemniekiem rodas, iegādāto īpašumu labiekārtojot vai remontējot, maksājot nekustamā īpašuma nodokli un par komunālajiem pakalpojumiem, kā arī tie, kas rodas, uzturoties Latvijā.

Tomēr Saeimas deputāts Jānis Iesalnieks (Nacionālā apvienība) Latvijas Darba devēju konfederācijas rīkotajā diskusijā minēja četrus iemeslus, kāpēc jāpārskata termiņ­uzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtība apmaiņā pret nekustamiem īpašumiem. Pirmkārt, Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums savulaik jau balstījās tikai uz spekulācijām ar nekustamo īpašumu, kas iznākumā izraisīja saimniecisku krīzi. Tagad ar neierobežotu nekustamo īpašumu izpārdošanu ārzemniekiem valsts grib vēlreiz uzkāpt uz tā paša grābekļa. Otrkārt, uz ārzemnieku darījumu rēķina Latvijā kāpj nekustamo īpašumu cenas. Vietējiem iedzīvotājiem tās nav pieejamas. Treškārt, valstī pieaug ieceļotāju skaits no Āzijas valstīm. Nekustamos īpašumus oficiāli nopērk arī bezdarbnieki, mājsaimnieces, un tas liecina, ka aiz viņu mugurām ir citi saimnieki un nezināmas izcelsmes nauda. Ceturtkārt, migrantu masveida pieplūdums apdraud latviešu pamatnāciju, kuras īpatsvars jau pašlaik ir tikai 62 procenti no iedzīvotāju kopskaita.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Vilnis Ķirsis (Reformu partija) izteica atbalstu īpaša ekonomiskās attīstības fonda veidošanai, kurā par termiņuzturēšanās atļaujām ieņemtā nauda plūstu ceļu būvei, jauno ģimeņu atbalstam, kurām vajadzīga pajumte, vai citām valstiskām vajadzībām.

Saeimas deputāts Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība) saka, ka Nacionālā apvienība neiebilst pret ideju veidot ekonomiskās attīstības fondu. Tāpat, viņaprāt, varētu saglabāt iespēju ārzemniekiem ieguldīt naudu uzņēmumos vai bankās. Likums gan to ļauj viņiem arī pašlaik, taču ārzemnieku ieguldītais kapitāls ražošanā pašlaik ir niecīgs – 4% no visiem ieguldījumiem, lauvas tiesu iegulda nekustamos īpašumos. Taču NA iebilst pret nekustamo īpašumu neierobežotu izpārdošanu un migrantu masveida iebraukšanu.

Saeimas deputāts Edvards Smiltēns (“Vienotība”) uzskata, ka termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtībā esot gan savi labumi, gan savi trūkumi, tāpēc tā būtu uzlabojama. Viens no uzlabojumiem, viņaprāt, būtu pacelt nekustamo īpašumu iegādes griestus līdz 
200 000 latu.

Valdošās koalīcijas politiskajiem spēkiem joprojām nav vienprātības jautājumā par uzturēšanās atļaujām, kas tiek piešķirtas par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā. Visiem pieņemama risinājuma atrašanu iecerēts uzticēt koalīcijas darba grupai.

 

Uzziņa

Kopš 2010. gada 1. jūlija spēkā esošie Imigrācijas likuma grozījumi nosaka, ka ārzemnieki var saņemt uzturēšanās atļaujas uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņi:

* ieguldījuši kapitālsabiedrības pamatkapitālā vismaz 25 000 latu, uzņēmumā jābūt nodarbinātiem ne vairāk kā 50 darbiniekiem un gada apgrozījumam nav jābūt lielākam par septiņiem miljoniem latu, kā arī gada laikā uzņēmumam jānomaksā valsts un pašvaldību nodokļu veidā ne mazāk kā 20 000 latu;

* iegādājušies nekustamu īpašumu par 100 000 latu Rīgā, citās republikas pilsētās un Rīgas plānošanas reģionā vai par 50 000 latu citur Latvijā;

* ieguldījuši vismaz 200 000 latu kredītiestādes subordinētajā kapitālā.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+