Foto: LETA

Uzturēšanās atļauju ieguvei rosina aizliegt lauksaimniecības un meža zemes iegādi 5

Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns (V) rosina termiņuzturēšanās atļauju ieguvei aizliegt lauksaimniecības un meža zemes iegādi, portālu “LA.lv” informēja ZM.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm 115
Lasīt citas ziņas

ZM parlamentārais sekretārs Smiltēns  Imigrācijas likuma grozījumiem iesniedzis papildinājumu, kas paredz, ka ārzemnieki turpmāk nevarēs iegūt termiņuzturēšanās atļauju, ja viņu iegādājamā nekustamā īpašuma sastāvā ietilps lauksaimniecībā izmantojamā zeme un/vai meža zeme.

“Jau pašlaik lielas lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes platības ir ārvalstu investoru rīcībā. Šāds grozījums Imigrācijas likumā nepieciešams, lai nodrošinātu Latvijas zemes resursu aizsardzību un pieejamību Latvijas iedzīvotājiem. Viena no ZM prioritātēm ir lauksaimnieciskās ražošanas attīstība nākamajos septiņos gados, lauksaimnieciskās ražošanas rentabilitātes palielināšana un patlaban neapsaimniekotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības atgriešana lauksaimnieciskajā ražošanā. Un, protams, mēs esam ieinteresēti, lai mūsu zemi apsaimniekotu Latvijas lauksaimnieki, nevis ārzemnieki,” skaidro Smiltēns.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jau vēstīts, ka pašlaik uzturēšanās atļauju ārzemniekam ir tiesības pieprasīt uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš iegādājies nekustamo īpašumu Rīgā, Rīgas reģionā vai lielajās pilsētās par summu, kas nav mazāka par 100 000 latu, vai arī nekustamo īpašumu ārpus Rīgas par kopējo summu, kas nav mazāka par 50 000 latu.

10. oktobrī koalīcijas partijas apstiprināja vienošanos par turpmāko termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas politiku. Kompromiss termiņuzturēšanās jautājumā paredz kvotēt atļauju izsniegšanu apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi un investīcijām Latvijā. Kvota ir 700 darījumi gadā, kuru apmērs ir vismaz 150 000 eiro, un 100 darījumu, kuru apmērs ir virs pusmiljona eiro. Nekustamo īpašumu darījumu kvotu ik gadu paredzēts samazināt par 175 darījumiem.

Parlaments likumprojektu otrajā lasījumā skatīs pēc divām nedēļām – 31.oktobra sēdē.