Uzturēšanās atļauju tirgošana budžetam devusi vairāk nekā 145 miljonus latu 0
Kopējais pienesums valsts budžetam kopš termiņuzturēšanās atļauju programmas uzsākšanas ir 145 miljoni latu, teikts starptautiskās audita un biznesa konsultāciju kompānijas “Deloitte” veiktajā pētījumā.
Pētījumā secināts, ka no ārvalstu biznesa investīciju piesaistes programmas sākuma 2010.gada jūnijā līdz šī gada maijam tiešais pienesums Latvijai tikai no ieguldījumiem nekustamajā īpašumā ar mērķi saņemt termiņuzturēšanās atļauju ir 325 miljoni latu. Kopējais šo investīciju pienesums tautsaimniecībai, ņemot vērā ar nekustamā īpašuma iegādi un ar investoru uzturēšanos Latvijā saistītos papildu izdevumus, ir 545 miljoni latu.
Paredzamais kopējais pienesums valsts tautsaimniecībai piecu gadu laikā no programmas uzsākšanas ir 1,24 miljardi latu, secināts “Deloitte” pētījumā. Turklāt aprēķinos nav iekļauta investīciju ietekme uz, piemēram, biznesa aktivitāti Latvijā, līdz ar to reālais pienesums varētu būt vēl lielāks.
Pētījums veikts pēc Latvijas Privātbanku asociācijas un tās sadarbības partneru pasūtījuma. “Tuvākajā laikā ar pētījuma rezultātiem iepazīstināsim gan publiskā sektora pārstāvjus, gan uzņēmējus, gan medijus,” norāda Latvijas Privātbanku asociācijas prezidents Toms Veidemanis.
“Pētījums vieš noteiktu skaidrību par programmas reālo ietekmi Latvijā un sniedz konkrētus faktus, kas ļauj objektīvi izvērtēt šo iniciatīvu. Pētījuma rezultāti apliecina, ka no investīciju piesaistes viedokļa programma ir strādājusi izcili, tā ļāvusi Latvijai straujāk atkopties no krīzes, veicinājusi patēriņu un ekonomisko aktivitāti dažādās tautsaimniecības nozarēs, kā arī jaunu darbavietu radīšanu,” vērtē bijušais ārlietu un satiksmes ministrs Aivis Ronis.
Pētījumā padziļināti aplūkoti ieguldījumi nekustamajā īpašumā, kas veido ap 80% no kopējām tiešajām investīcijām, un aprēķināts gan tūlītējais, gan kopējais ekonomiskais pienesums no viena investora piesaistes. Pētījuma autori secinājuši, ka gada laikā no ieguldījuma nekustamajā īpašumā veikšanas brīža viens investors Latvijā ienes 238 000 latu. To veido gan investīcijas īpašuma iegādē, gan arī papildu investīcijas īpašuma pilnveidošanā, investora dzīvošanas tēriņi Latvijā un nodokļi.
No minētās summas valsts budžetā dažādu nodokļu veidā nonāk 65 000 latu, bet kopējais pienesums valsts budžetam kopš programmas uzsākšanas ir 145 miljoni latu – tas pielīdzināms, piemēram, Aizsardzības ministrijas gada budžetam vai Kultūras ministrijas 1,2 gadu budžetam, teikts pētījumā.
Analizējot investoru paradumus, pētījumā secināts, ka termiņuzturēšanās atļauju ieguvēji neietekmē Latvijas demogrāfisko situāciju, kas galvenokārt izriet no investoru uzturēšanās paradumiem Latvijā. Tāpat pētījumā atzīts, ka programmas ekonomiskā ietekme ir pietiekami daudzpusīga – pēc veiktā ieguldījuma nekustamajā īpašuma investori izvēlas tērēt dažādos patēriņa preču un pakalpojumu sektoros un mājas labiekārtošanā. Daļa no investoriem pēc nekustamā īpašuma iegādes izvēlas investēt arī uzņēmējdarbībā.
Vairāki pētījumā apkopotie ekonomikas un uzņēmējdarbības indeksi norāda uz Latvijas relatīvi vājo konkurētspēju ārvalstu investīciju piesaistē, tāpēc pētījuma autori norāda, ka šāda veida programma ir būtisks instruments investīciju piesaistei Latvijā, un uzskata, ka nav pamata programmas pārtraukšanai vai būtiskām nosacījumu izmaiņām.
“”Deloitte” pētījums apliecina to, ka var runāt par Latvijas biznesa investīciju programmas pilnveidošanu, bet pārtraukt šo programmu līdz brīdim, kad Latvija būs pilnā mērā atkopusies no krīzes sekām un nostiprinājusi savu starptautisko konkurētspēju ārvalstu tiešo investīciju piesaistē, ir tuvredzīgi. Tas nozīmēs ekonomiskās aktivitātes palēnināšanos, darbavietu skaita samazinājumu, līdz ar to – arī turpmāku Latvijas iedzīvotāju ekonomiskās emigrācijas risku,” norāda Ronis.
Kā ziņots, Saeima 5.septembrī noraidīja vienu no likumprojektiem, kas saistīts ar pāreju uz eiro, un paredzēja, ka no nākamā gada 1.janvāra būtiski nemainīsies investīciju apmērs, kāds ārvalstniekam būs jāiegulda Latvijas tautsaimniecībā, lai varētu iegūt uzturēšanās atļauju.
Noraidītais likumprojekts paredzēja, ka uzturēšanās atļaujas saņemšanai ārvalstu investora ieguldījumam Latvijā reģistrētas kapitālsabiedrības pamatkapitālā no nākamā gada 1.janvāra jābūt vismaz 142 300 eiro (pašreiz likumā – 100 000 latu) vai 35 580 eiro (pašreiz likumā 25 000 latu) gadījumā, ja ieguldījums tiks veikts tādas kapitālsabiedrības pamatkapitālā, kurā ir nodarbināti ne vairāk kā 50 darbinieki, kuras apgrozījums nepārsniedz desmit miljonus eiro gadā un kuras gada laikā nomaksāto nodokļu apjoms sasniedz vismaz 28 460 eiro (pašreiz likumā – 20 000 latu). Savukārt, ja ārvalstu investors vēlēsies iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā, nopērkot šeit nekustamo īpašumu, darījuma summai būs jāsasniedz vismaz 142 300 eiro (pašreiz likumā – 100 000 latu), ja nekustamais īpašums atrodas Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās, vai 71 150 eiro (pašreiz likumā – 50 000 latu), ja nekustamais īpašums atrodas citviet Latvijā. Īpašuma kadastrālajai vērtībai attiecīgi vajadzēs būt vismaz 42 690 eiro (pašreiz likumā – 30 000 latu) vai 14 230 eiro (pašreiz likumā – 10 000 latu), paredzēja noraidītais likumprojekts.
Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas vadītājs Edgars Šīns pieļauj, ka šāda lēmuma sekas nozīmē, ka Latvijas ekonomika gada laikā zaudēs 0,5% no iekšzemes kopprodukta. Tāpat šāda lēmuma sekas ir vismaz 10 000 jaunu darba vietu neizveidošana, kas arī ir zaudējums Latvijas ekonomikai.
Šīns arī piebilst, ka šis Saeimas lēmums var ietekmēt arī banku un citu kreditētāju viedokli par turpmākiem kredītiem un investīcijām Latvijā.
