Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
2. jūlijs, 2016
Drukāt

Jānis Vinters: Ar lielummāniju un kārību būtu lielākie Latvijā (9)

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze
Uzziņa

Jānis Vinters, motosportists un zemnieku saimniecības "Līgo" īpašnieks.
Dzimis 1971. gada 19. decembrī.
Ieguvis agronoma izglītību LLU.
Z/s "Līgo" audzē kviešus, rapsi, kukurūzu, siltumnīcās – hibrīdo gurķu sēklas, ir biogāzes ražotne.
Piedalījies Dakaras rallijā, 2006. gadā izcīnījis 10. vietu, 2007. gadā – 6. vietu, uzvarot divos posmos.
Uzvarējis (kopā ar dziedātāju Lieni Šomasi) TV3 šovā "Dziedi ar zvaigzni" 2007. gadā.
Sieva – Signija, z/s "Līgo" dārzniecības vadītāja, dēli – Artūrs un Roberts, meitas no iepriekšējām laulībām – Linda, Megija un Sāra.

Saule kveldē pakausi un plecus, bet puika sparīgi kaplē bietes bezgalīgajās Zemgales lauku vagās. Vai gan viņš varēja paredzēt, ka šie lauki reiz piederēs viņam? Taču tā ir noticis. Puika ar vecāko brāli Eināru melnām mutēm ķimerējas ap mopēdu. Vai gan varēja ienākt prātā sapnis par traukšanos Dakaras rallijā? Un arī tas ir piepildīts! Jāņu priekšvakara saruna ar JĀNI VINTERU, motosportistu un īpašnieku vienā no lielākajām Zemgales lauku saimniecībām. Kāpēc saimniecību sauc “Līgo”? – Tāpēc, ka esmu Jānis! – smej Jānis un aicina ciemos.

Saimniecība. Brālis. Dakara

– Rakstam, ko publicēs pirms Līgo vakara (žurnālā “Mājas Viesis” – red.), labāk nevar būt – zemnieku saimniecība “Līgo”, pats saimnieks – Jānis. Vienīgi uzvārds jums tāds ziemīgs – Vinters. Vai jums ir kādi vācu senči?

– Diezin vai. Tēvatēvs ir no Baltkrievijas. Padomju laikā viņš šeit bija brigadieris, jāja ar zirgu un pārraudzīja darbus. Viņš prata visu ko – bija kalējs, skroderis, prata gan bikses šūt un ar īpašu metodi no govs ādas zābakus taisīt. Bet mammas mamma padomju laikā uz darbu braukāja ar motociklu. Viņa mums ar brāli moču lietas iepotēja. Mana mamma bija vetārste, tēvs – mehanizators. Lai mums būtu lielāka rocība, vecāki mēģināja mazdārziņā kaut ko izaudzēt. Arī mūs ar brāli iesaistīja darbos, mārrutkus audzējām Krievijas tirgum, cimdiem rokās bārkstis kasījām nost, samtenes audzējām, pēc tam dzīvoklītī sēdējām un graizījām sēklas pārdošanai, arī rožu potcelmus acojām. Par lauku darbiem nebiju sajūsmā. Kad man bija sešpadsmit, reizēm ar tēvu pat sagāju ragos – tēvs man liek kaplēt kartupeļu vagas, bietes. Šausmas! Domāju – lauki? Nē, nekad nebūšu laukos! (Smejas.)

– Tad jau taisnība teicienam – nekad nesaki nekad! Bet

1989. gadā, kad dibinājāt saimniecību, taču vilināja zemes darbi?

– Nē, tēvs sāka saimniekot, skatos – man tūlīt paliks astoņpadsmit, un, lai gan bija atmodas laiks, puišus vēl sauca padomju armijā. Domāju – kādā sakarā? Aizsūtīs kaut kur ellē ratā, kam man tas vajadzīgs. Brālis tolaik jau dienēja armijā. Tēvs no ciempadomes palūdza izmantošanā zemi, domāju – man arī vajag. Ja man būs zeme, diez vai mani varēs uzreiz iesaukt. Tā bija motivācija ņemt un kopt zemi. Tas nebija tā – par katru cenu gribu kaut ko audzēt, galīgi ne.

Pirmie lauki, ko no ciempadomes dabūju izmantošanā, bija tie paši, kurus, mazs būdams, biju pārstaigājis krustu šķērsu. Divpadsmitgadīgs kolhozam bietes kaplēju un nekādi nespēju ar vārpatu tikt galā, gucuļi nāca palīgā. Kolhozam govis ganīju, mušas ķēru, viendien saskaitīju – 170 mušas!

– Uz jūsu šodienas saimniecības fona to jautri atcerēties un salīdzināt – milzu siltumnīcas, grandiozi biogāzes ražošanas torņi, gluži kā ieskats nākotnē.

– Jā, saimniecība ir liela, bet žēl, ka daudzas labās idejas valdība tagad nopulgo. Izrādās, mēs, biogāzes ražotāji, esam pārsubsidēti. Ekonomikas ministrs mēģina samazināt atbalstu tik tālu, ka būs jārēķina, vai biogāzes stacija vispār atmaksājas. Man nav pieņemams arī valdības stils. Nav sadarbības. Ir noteikumi, lēmumi, kas man jāpilda. Neviens nepajautā – sak, esat par daudz saņēmuši, varbūt vajag kaut ko mainīt. Mēs jau neesam pretim, ka kaut ko maina, bet nevar pieņemt likumus ar atpakaļejošu datumu. Tagad top likuma projekts, kur rēķinās uzņēmuma iekšējo peļņas normu, kas nedrīkstēs pārsniegt 9% par visu atbalsta periodu. Ko nozīmē – par visu atbalsta periodu? Rēķinās no tā brīža, kad ieguldītas sākotnējās investīcijas. Tā nedrīkst. Turklāt mēs taču neesam “uzvārījušies”, viss ir ieguldīts – siltumnīcas ir, cilvēkiem darbs ir, IKP pieaugums, siltumnīcās izaudzētajam 100% eksports. Viss ir nācis plusā mūsu valstij. Mēs, 57 biogāzes ražotāji, esam pārāk maza saujiņa, lai kaut ko ļoti varētu ietekmēt. Protams, mūsu asociācija iet un runā ministrijās, cīnās, bet… Turklāt, kad sākās atjaunojamās enerģijas programma, mēs jau nekur nerāvāmies, mēs gājām valsts ekonomiskajai politikai līdzi. Ir programma, kāpēc mēs nevaram, mēs varam…

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Juristu atgādinājums Elitai Veidemanei -“”Par latviešu pašcieņu””-Sen jau juristi ir ieteikuši likumīgu Aktu, ka visās Valsts un Pašvaldību iestādēs par jebkuru Konsultāciju ne valsts valodā ir JĀAPMAKASĀ ar Valsts nodevu, kas noņems arī visiem Latvijas pilsoņiem kārtējo nodokļu paaugstināšanu.

  2. Tagad 4.jūl. 2016.g. Radio Merkurs raidījumā pl. 18.oo atkal….saka, ka Viņi nezinot”” Latvijas Mērķi”””1? Dīvaini, bet Mūsu tautas cilvēki jau sen zina, ka Mērķis un Projekts ir 2018.gadā atjaunot Latvijas valsti kā Nacionālu valsti atjaunojot 1939.g. pirmsokupācijas stāvokli ar >kā 80% pamatiedzīvotāju… Lai mums veicas un , lai IR (bell) (sun) (fan_flag) Mēs paliekam savās mājās, citi brauc / lido/ uz savām tēvzemes mājām…:*

  3. par godu domājot Atbildēt

    Pretīgs bizness likt 3x vairāk par elektrību maksāt kopumā maz pelnošajai Latvijas tautai – māmiņām, daudzbērnu ģimenēm, veciem cilvēkiem un to saukt par biznesu. PRETĪGI!!!!

  4. Kāpēc pārējiem Latvijā par to visu jāmaksā. Pietiek. Atdodiet lēto elektrību. Biogāzi dillēs.

    • Tāpēc jau elekrtoenerģija ir tik dārga, jo no visādiem tur vinteriem to iepērk pa 3x lielāku maksu.

      • bet kā jau viņš teica, ja ir valsts programma, tad viņi tikai piedalās tajā un kāpēc ne. Ja valsts saka, ka maksāas 3x vairāk tad arī tai ir jāmaksā. Nedrīkst vienu dienu pateikt, ka maksās un pēc tam kad uzņēmēji ir paļāvušies uz to uz ieguldījuši ražotnēs grozīt un vēl ar atpakaļejošu datumu.

  5. Man ir nepatīkami par šo cilvēku redzēt informāciju, kāpēc par viņu ir jāraksta, tiešām nesaprotu. Ģimeni pametis un tagad audzē “gurķus”. Ikviens cilvēks saprot, ka tāda dzīve ir nekrietna, bet LA tik raksta… 🙁 Sabiedrībai nav nepieciešami ne viņa gurķi, ne pieredze…

  6. Lai džīvo Monsanto. Lai dzīvo ĢMO un pārējie surogāti, ar kuru palīdzību indē cilvēkus.
    Gonščiks Vinters ļoti labi saprot, par ko ir stāsts.

  7. Parazītisms uz elektrības patērētāju rēķina.
    OIK rullē!!!

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+