Ekonomika
Bizness

Mārcis Vilcāns: Kāpēc Latvijā bremzējas digitālā revolūcija pasta nozarē0


VAS “Latvijas Pasts” valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns
VAS “Latvijas Pasts” valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns
Publicitātes foto

Jāatzīst, ka jaunajos tirgus ap­stākļos katra uzņēmuma dzīvotspēju noteiks tieši šī attieksme un gatavība pieņemt pārmaiņas, un “Latvijas Pasts” nav izņēmums. Nav noslēpums, ka Eiropā šobrīd mazinās pieprasījums pēc universālajiem pasta pakalpojumiem, toties sūtījumu piegādes apjomi sasnieguši līdz šim neredzētus apjomus, norāda valsts AS “Latvijas Pasts” valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Tādēļ, lai nodrošinātu pakalpojuma kvalitāti un saglabātu savu konkurētspēju, pasta pakalpojumu sniedzējiem ir sevišķi būtiski automatizēt procesus, cik vien iespējams.

Vienlaikus tepat Latvijā digitālā revolūcija pasta nozarē notiek samērā lēni. Latvijas tirgus ir mazs, tāpēc šeit pārmaiņas nav tik krasas un pakalpojumu segments, kur strādāt ar ierastām metodēm, piemēram, pensiju piegāde, ir vēl gana plašs. Tomēr arī Latvijā kopējais korespondences apjoms uz vienu mājsaimniecību pēdējos desmit gados ir būtiski sarucis, lai gan prasības no valsts puses uzturēt pasta infrastruktūru gadu gaitā nav mainījušās.

Šajos apstākļos pastam nekas cits nav atlicis kā meklēt līdzsvaru starp nozares diktēto inovāciju ieviešanu, lai ietu kopsolī ar laiku, un esošās infrastruktūras uzturēšanu, kas nav lēts prieks un bremzē visaptverošu digitalizācijas un automatizācijas risinājumu ieviešanu.

Lielākais izaicinājums, nodrošināt valsts noteiktās funkcijas

“Latvijas Pasta” lielākais izaicinājums šobrīd ir nodrošināt valsts noteiktās funkcijas, paralēli reaģējot uz digitālās revolūcijas nestajām vēsmām, iedzīvotāju paradumu maiņu un darbaroku trūkumu. Par spīti ne pārāk labvēlīgajiem apstākļiem, pēdējo gadu laikā ir izdevies gan ieviest pastnieku darbā viedierīces sūtījumu skenēšanai un parakstu saņemšanai, gan uzlabot kasu sistēmas un ieviest pakomātus.

Nereti nākas uzklausīt pārmetumus par to, ka uzņēmumam izdodas nopelnīt. Bet uzņēmumam ir jābūt ilgtspējīgam, jāattīstās. Tieši rentabilitāte un finanšu stabilitāte ir tā, kas ļauj uzņēmumam ieguldīt attīstībā un, ja nepieciešams, piesaistīt ārējus finanšu resursus.

Kā sociāli atbildīgam darba devējam mums jārūpējas par saviem darbiniekiem, kā valsts akciju sabiedrībai – par sabiedrības interešu nodrošināšanu. Vecmodīgs, nerentabls uzņēmums mūsdienu tirgus apstākļos nespētu paveikt ne vienu, ne otru. Turklāt aizvien lielāka problēma Latvijas uzņēmējiem ir cilvēku resursi, un nav vērts sevi mānīt – šī situācija neuzlabosies, turklāt tas neattiecas tikai uz zemāk atalgotajām amatu pozīcijām. Tāpēc, kaut arī lēnāk, nekā gribētos, digitalizācija un procesu automatizācija neizbēgami ir arī “Latvijas Pasta” nākotne.

Tehnoloģijas nedrīkst bnūt pašmērķis

Neskatoties uz to, ka globālās tendences norāda uz mūsdienu tehnoloģiju pieaugošo lomu tradicionālajās nozarēs, tostarp pas­ta pakalpojumu nodrošināšanā, inovāciju ieviešana nedrīkst būt pašmērķis – sak, visi tā dara, mums arī vajag. Ir patīkami būt progresīviem, protams, bet jāpatur prātā, ka bieži vienai problēmai ir vajadzīgi dažādi risinājumi.

Saistītie raksti

Arī iedzīvotāju pasta pakalpojumu izmantošanas paradumi (un ne tikai) atšķiras no valsts uz valsti, to ietekmē gan konkrētās valsts ģeogrāfija, gan sociālekonomiskie faktori. Taču jāatceras arī tas, ka pat tad, ja vēl kādu laiku turpini strādāt pēc ierastā modeļa, nav jāpaliek tādam pašam kā agrāk. Iespēju saskatīšana jaunos izaicinājumos ir viens no svarīgākajiem attīstības un izaugsmes virzītājspēkiem, un to nedrīkst aizmirst.

LA.lv