Mobilā versija
Brīdinājums -5.9°C
Krišs, Ksenija, Eglons
Trešdiena, 24. janvāris, 2018
8. maijs, 2017
Drukāt

Juris Lorencs: Uzvar Makrons. Eiropa glābta? (3)

Makrona atbalstītāji. REUTERS/LETAMakrona atbalstītāji. REUTERS/LETA

Un tā par jauno Francijas prezidentu ar 66% balsu kļuvis Emanuels Makrons. Cilvēks, par kuru masu mediji ironizēja- vienīgā Makrona kvalitāte esot tā, ka viņš neesot Marija Lepēna. Tāpat gan mediji, gan politikas eksperti nepārtraukti skandēja- šajās vēlēšanās Francijā uz likmes esot likta visas Eiropas nākotne.

Pareizāk gan būtu teikt – Eiropas Savienības nākotne. Jo “vecais kontinents” Lepēnas ievēlēšanas gadījumā jau nekur nepazustu. Bet Eiropas Savienība kā organizācija gan diezin vai izturētu Lepēnas politiku.

Patiesībā Makrons ir pa malām sagrābstīts kandidāts, kurš tika atrasts un uzlikts uz vēlēšanu starta brīdī, kad kļuva skaidrs – neviena no “vecajām labajām” partijām, ne konservatīvie, ne sociālisti nespēj izvirzīt kandidātu, kurš spētu iekļūt otrajā vēlēšanu kārtā un uzvarēt Lepēnu.

Nevar noliegts – Makrons ir izglītots, gudrs un harizmātisks. Tomēr bez savas politiskās partijas viņam būs grūti realizēt konsekventu, izlēmīgu politiku. Par to šajā vēlēšanu rītā raksta vācu “Der Spiegel”- ka Makrons “gan esot ievēlēts, bet tas nenozīmē, ka viņš jau ir arī uzvarējis”. Redzam attālu līdzību ar Donaldu Trampu, kurš tikai formāli pārstāv Republikāņu partiju un vēl tagad, pēc simts Baltajā namā pavadītajām dienām, ir spiests rēķināties ar opozīciju savas partijas iekšienē.

Jautājums – vai Eiropa ir glābta? Jā- bet tikai uz laiku. Problēmas, kas radīja Lepēnas fenomenu, jau nekur nav pazudušas. Uz to visai precīzi aģentūrai LETA nesen norādīja Sandra Kalniete, sakot, ka “vienā pusē (Makrona- J. L.) ir vidusšķira, kas ir intelektuāļi, ierēdniecība, uzņēmēji, kas no globalizācijas attīstības ir bijuši ieguvēji, bet otrā pusē (Lepēnas- J. L.) ir tie, kas zaudējuši darbu, tirgu un citas lietas.”

Turklāt mums jāatceras vēl kāda šo Francijas vēlēšanu mācība- balsošanas pirmajā kārtā, kas notika pirms divām nedēļām, kopumā 46% balsu saņēma kandidāti – eiroskeptiķi. Tas ir tieši tas pat eiroskepticisma rādītājs, kādu socioloģiskās aptaujas uzrādīja Lielbritānijā dažas dienas pirms “Brexit” referenduma.

Uz Francijas vēlēšanu fona tikpat kā nepamanītas palika Šlēzvigas – Holšteinas zemes parlamenta jeb landtāga vēlēšanas, kas tajā pat dienā notika Vācijā. Lai gan kancleres Angeles Merkeles partija Kristīgie demokrāti uzvarēja ar 32 % balsīm, atstājot aiz sevis sociāldemokrātus ar 29%, tā patiesībā ir Pirra uzvara. Jo eiroskeptiķu partijas Alternatīva Vācijai iekļūšana landtāgā ar 6% pilnībā izjauc “veco partiju”- kristīgo demokrātu un sociķu- plānus. Tā kā abas šīs partija no Alternatīva Vācijai vairās kā velns no krusta, bet citiem iespējamiem sabiedrotajiem- “zaļajiem” un liberāļiem- nav izdevies iegūt pietiekami lielu balsu skaitu, tad vienīgā iespējamā valdības koalīcija ir “lielā koalīcija”- kristīgie demokrāti un “sociķi”. Realitātē tas nozīmēs ne visai izlēmīgu, nekonkrētu politiku.

Kādas ir Francijas vēlēšanu mācības Latvijai? Lielais jautājums – kā rīkosies labējie politiskie spēki, lai saglabātu “status quo” gadījumā, ja “Vienotība” aiziet no politiskās skatuves. Cīņa par tās atstāto mantojumu jau sākusies, un nebūt nav teikts, ka “Vienotības” vēlētāji aizies pie “zemniekiem” vai “nacionāļiem”. Un nav izslēgts, ka nākamgad arī Latvijā nāksies meklēt savu Makronu.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. ko nozimē glābta? Atbildēt

    nu francija tagad kādu brīdi paliks ES un tas ari viss. ja briselē neatradīs risinājumus, tad ES tāpat sabruks , tikai mazliet vēlāk pašreizejais ceļš ir strupceļš

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. No kā es iekasēšu, kad tu izkusīsi?!

Aģentūra LETA ziņo, ka vairāki SIA “Rīgas ūdens” (“RŪ”) klienti saņēmuši apjomīgus rēķinus par lietus notekūdeņu sistēmas lietošanu teju divu gadu ilgā periodā. Viena no “Rīgas ūdens” klientēm 18. janvārī saņēmusi 1053 eiro rēķinu, bet tā apmaksas termiņš noteikts 25. janvāris. “RŪ” skaidro, ka rēķini sastādīti, balstoties uz 2016. gadā pieņemtajiem noteikumiem, kuri paredz, ka no 2016. gada aprīļa iedzīvotājiem jāveic samaksa par notekūdeņu novadīšanu centralizētajā kanalizācijas sistēmā. “Šo nodevu lielākā daļa klientu maksā jau kopš 2016. gada, kā tas paredzēts noteikumos, taču inventarizācijas laikā secinājām, ka šo maksu neveic aptuveni 300 objekti, kuriem visiem šobrīd ir izsūtīti rēķini par periodu kopš 2016. gada pavasara,” skaidroja “RŪ” pārstāvis. Izsūtītajos rēķinos iedzīvotāji tiek informēti arī par to, ka uzņēmums īpašuma apsekošanu, lai noteiktu notekas koeficientu, pēc kura veic maksas aprēķinu, veiks līdz martam.

Vai deputātu Artusa Kaimiņa un Valda Kalnozola savstarpēja cīkstēšanās dara kaunu Saeimai?
Draugiem Facebook Twitter Google+