Mobilā versija
Brīdinājums +1.0°C
Daina, Dainis, Dainida
Svētdiena, 22. oktobris, 2017
8. maijs, 2017
Drukāt

Juris Lorencs: Uzvar Makrons. Eiropa glābta? (3)

Makrona atbalstītāji. REUTERS/LETAMakrona atbalstītāji. REUTERS/LETA

Un tā par jauno Francijas prezidentu ar 66% balsu kļuvis Emanuels Makrons. Cilvēks, par kuru masu mediji ironizēja- vienīgā Makrona kvalitāte esot tā, ka viņš neesot Marija Lepēna. Tāpat gan mediji, gan politikas eksperti nepārtraukti skandēja- šajās vēlēšanās Francijā uz likmes esot likta visas Eiropas nākotne.

Pareizāk gan būtu teikt – Eiropas Savienības nākotne. Jo “vecais kontinents” Lepēnas ievēlēšanas gadījumā jau nekur nepazustu. Bet Eiropas Savienība kā organizācija gan diezin vai izturētu Lepēnas politiku.

Patiesībā Makrons ir pa malām sagrābstīts kandidāts, kurš tika atrasts un uzlikts uz vēlēšanu starta brīdī, kad kļuva skaidrs – neviena no “vecajām labajām” partijām, ne konservatīvie, ne sociālisti nespēj izvirzīt kandidātu, kurš spētu iekļūt otrajā vēlēšanu kārtā un uzvarēt Lepēnu.

Nevar noliegts – Makrons ir izglītots, gudrs un harizmātisks. Tomēr bez savas politiskās partijas viņam būs grūti realizēt konsekventu, izlēmīgu politiku. Par to šajā vēlēšanu rītā raksta vācu “Der Spiegel”- ka Makrons “gan esot ievēlēts, bet tas nenozīmē, ka viņš jau ir arī uzvarējis”. Redzam attālu līdzību ar Donaldu Trampu, kurš tikai formāli pārstāv Republikāņu partiju un vēl tagad, pēc simts Baltajā namā pavadītajām dienām, ir spiests rēķināties ar opozīciju savas partijas iekšienē.

Jautājums – vai Eiropa ir glābta? Jā- bet tikai uz laiku. Problēmas, kas radīja Lepēnas fenomenu, jau nekur nav pazudušas. Uz to visai precīzi aģentūrai LETA nesen norādīja Sandra Kalniete, sakot, ka “vienā pusē (Makrona- J. L.) ir vidusšķira, kas ir intelektuāļi, ierēdniecība, uzņēmēji, kas no globalizācijas attīstības ir bijuši ieguvēji, bet otrā pusē (Lepēnas- J. L.) ir tie, kas zaudējuši darbu, tirgu un citas lietas.”

Turklāt mums jāatceras vēl kāda šo Francijas vēlēšanu mācība- balsošanas pirmajā kārtā, kas notika pirms divām nedēļām, kopumā 46% balsu saņēma kandidāti – eiroskeptiķi. Tas ir tieši tas pat eiroskepticisma rādītājs, kādu socioloģiskās aptaujas uzrādīja Lielbritānijā dažas dienas pirms “Brexit” referenduma.

Uz Francijas vēlēšanu fona tikpat kā nepamanītas palika Šlēzvigas – Holšteinas zemes parlamenta jeb landtāga vēlēšanas, kas tajā pat dienā notika Vācijā. Lai gan kancleres Angeles Merkeles partija Kristīgie demokrāti uzvarēja ar 32 % balsīm, atstājot aiz sevis sociāldemokrātus ar 29%, tā patiesībā ir Pirra uzvara. Jo eiroskeptiķu partijas Alternatīva Vācijai iekļūšana landtāgā ar 6% pilnībā izjauc “veco partiju”- kristīgo demokrātu un sociķu- plānus. Tā kā abas šīs partija no Alternatīva Vācijai vairās kā velns no krusta, bet citiem iespējamiem sabiedrotajiem- “zaļajiem” un liberāļiem- nav izdevies iegūt pietiekami lielu balsu skaitu, tad vienīgā iespējamā valdības koalīcija ir “lielā koalīcija”- kristīgie demokrāti un “sociķi”. Realitātē tas nozīmēs ne visai izlēmīgu, nekonkrētu politiku.

Kādas ir Francijas vēlēšanu mācības Latvijai? Lielais jautājums – kā rīkosies labējie politiskie spēki, lai saglabātu “status quo” gadījumā, ja “Vienotība” aiziet no politiskās skatuves. Cīņa par tās atstāto mantojumu jau sākusies, un nebūt nav teikts, ka “Vienotības” vēlētāji aizies pie “zemniekiem” vai “nacionāļiem”. Un nav izslēgts, ka nākamgad arī Latvijā nāksies meklēt savu Makronu.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. ko nozimē glābta? Atbildēt

    nu francija tagad kādu brīdi paliks ES un tas ari viss. ja briselē neatradīs risinājumus, tad ES tāpat sabruks , tikai mazliet vēlāk pašreizejais ceļš ir strupceļš

Monika Zīle: Vērtīgs ceļa spieķis (1)Vai tiešām pienācis laiks saprast, ka nav tādas profesijas, kas garantē palikšanu izvēlētajā nodarbē līdz pensijai?
Uldis Šmits: Bet igauņi...Labāk pieaicināt pāris tūkstošus lietpratēju prioritārā nozarē nekā padarīt visu ekonomiku atkarīgu no viesstrādniekiem
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Bagātie un nabagie

Latvijas miljonāru saraksta veidotāji vakar nosauca valsts 100 turīgāko cilvēku vārdus. Miljonāru saraksta galvgalī ir divi “ABLV Bank” bankas īpašnieki, kuru bagātība tiek lēsta par 315 miljoniem un 312 miljoniem eiro.

Eiropas Savienības statistikas birojs “Eurostat” šonedēļ publiskoja datus par nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru ES valstīs 2016. gadā. Atbilstoši šiem datiem Latvijā nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauti 28,5% no visiem iedzīvotājiem jeb 550 000 cilvēki.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (5)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Māris Antonevičs: "Jaunās sejas" gaidotIzmaiņas mediju uzburtajā pasaules kārtībā – izrādās, ka jauni, spilgti līderi ne vienmēr ir liberāli.
Draugiem Facebook Twitter Google+