Uzvarēt palīdz atsaucīgi lasītāji
 0

Jau pa tālruni, sarunājot tikšanos, Līgo pasta nodaļas vadītāja Inese Līne priecājas, ka “Latvijas Avīzes” motivēšanas akcijā kļuvusi par vienu no uzvarētājām. “Kad pienāca ziņa par šo akciju, pie sevis nodomāju – ja es kaut kur varu uzvarēt un parādīt sevi no labākās puses, tad tas noteikti ir šis gadījums,” saka Inese.

Reklāma
Reklāma

 

VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Lasīt citas ziņas

Viņa savā nodaļā panākusi 100% “Latvijas Avīzes” abonentu skaita pieaugumu – pērn janvārī “LA” abonēja septiņi, bet šogad – 14 lasītāji.

 

Lasa pati un iesaka citiem

Līgo pasta nodaļu caurbraucējs noteikti pa gabalu nepamanīs. Tādēļ pēc mūsu neilgas maldīšanās Inese koši zilā žaketē stāv ceļa malā un māj ar roku. Uzsākot sarunu ar sirsnīgo pastnieci, top arī skaidrāks, kāpēc “Latvijas Avīze” un mūsu piedāvājums viņai šķitis saistošs: “1998. gadā sāku šeit strādāt un nākamā gada sākumā par labiem panākumiem laikrakstu abonēšanā no “Latvijas Avīzes” saņēmu balvu – kafijas automātu. Gadi iet, bet dāvana arvien ir apritē – darbojas vēl šodien un pēc mirkļa varēšu pacienāt jūs ar kafiju,” saka Inese.

 

CITI ŠOBRĪD LASA

“Es cilvēkiem tik tiešām ieteicu abonēt “Latvijas Avīzi”, katram visu izskaidroju. Nu parēķiniet paši – kalendāru vajag? Vajag! Ja norēķina kalendāra cenu nost, tad sanāk, ka “Latvijas Avīze” mēnesim izmaksā tikai mazliet virs pieciem latiem! Vai nav jauki par pieciem latiem katru dienu lasīt avīzi? Cilvēki tam piekrita un abonēja.

 

Noteikti būtu vēl labāki rezultāti, bet mums ir arī ļoti labs pastnieks, kurš tāpat piedāvā iegādāties abonementus. Līdz ar to mums bija tāda veselīga konkurence.” Viņa piebilst, ka noteikti jāpasaka paldies atsaucīgajiem novadniekiem, bez viņiem jau tas nebūtu izdevies. “Tie, kas pagastā vēl palikuši, ir ļoti atsaucīgi. Es uzskatu – mēs esam mazs, bet stiprs pagasts! Oficiāli Līgo pagastā skaitās aptuveni 430 iedzīvotāji, kaut gan domāju, ka patiesībā vairs esam tikai kādi 300. Žēl, ka pērn likvidēja Siltāju pamatskolu, kurai bija 136 gadi, jo tad lieli pircēji bija arī bērni, īpaši aktīvi viņi bija uz Valentīndienu un citiem jaunajiem svētkiem.”

Kaut gan Inesei ik dienu darbavietā ir iespēja vismaz caurskatīt ļoti daudzus preses izdevumus, viņa jau daudzus gadus arī pati ir uzticīga “Latvijas Avīzes” abonente un lasītāja. Kad laikraksts izlasīts, tas vēl tiek nosūtīts dēla ģimenei uz Šveici, bet meitai tiek Ineses sabrošētie romāni. “Ļoti patīk romāni turpinājumos. Īpaši mīļi man ir rakstnieces Monikas Zīles darbi. Pat viņas ēdienu receptes ir īpašas. Kad saņemu avīzi, vispirms izlasu, ko saka citi lasītāji “Lasītāju balsīs”. Bieži laikraksta pēdējās lapās parādās kāda noderīga vai interesanta informācija par manu darbavietu – pastu. To uzreiz izgriežu un ielīmēju speciālā kladē. Pēc tam pārskatu, vai nav kāds pazīstams cilvēks. Mums laukos jau visnoderīgākā ir praktiskā informācija – par mājas darbiem, īsi un precīzi padomi. Arī ticējumi pirms svētkiem ļoti interesanti. Var jau izlasīt arī internetā, bet tomēr avīze un žurnāls drukātā veidā ir pavisam kas cits.”

 

Labāk mājās – Latvijā

Tālāk mūsu ceļš ved uz Varakļānu novadu. Te par labu darbu dodamies sumināt divas pasta nodaļas – Murmastieni un Varakļānus. Uz abu pasta nodaļu durvīm izlikts arī sludinājums “Meklējam pastnieku!”, kas liecina, ka šaipusē darba vietas ir…


Reklāma
Reklāma

Murmastienes pasta nodaļas vadītāja Lelde Avišāne kautrīgi nosaka, ka pasta sistēmā ir jauniņā: “Aprīlī būs gads, kopš strādāju Murmastienes pastā. Vēl pirms dažiem gadiem strādāju Dānijā – kartupeļu fabrikā. Sākumā bija doma ar visu ģimeni palikt Dānijā, jo gaidīju bērniņu. Bet, par laimi vai nelaimi, neesmu no tiem cilvēkiem, kas var palikt un dzīvot ārzemēs ilgi. Jau savulaik mocījos un skaitīju dienas, kad tikšu atvaļinājumā – uz mājām! Man ir vajadzīgas latviskās lietas – ģimene, draugi, mūsu pārtika, teātri un kultūra.”

Tūlīt jau mūsu saruna uz mirkli pārtrūkst, jo ieradies pircējs. Staltais un omulīgais kungs Māris Bečs ikdienā strādā par ugunsdzēsēju. Dzirdot, ka esam atbraukuši apsveikt pastnieci, nebeidz vien viņu slavēt: “Mums pastniece ir ļoti feina – simpātiska, atsaucīga!” Uz jautājumu – kāda vajadzība tad Māri ievilinājusi pastā, saņemam izsmeļošu atbildi: “Gribu nopirkt makšķernieka gada karti, jo jubilejā uzdāvināja naudu, un, kad būs laiks, braukšu uz Lubānu copēt. Amata apvienošanas kārtībā piestrādāju arī par inspektoru, tāpēc reizē būs izklaide un darbs.” Arī viņš “Latvijas Avīzi” droši var saukt par savējo, pats gan neabonē, bet, ciemojoties pie mammas, tiek izlasīts viss par sportu, medībām un pie reizes arī apspriesti mūsu politiķi.

“Karstākās dienas man ir otrdienas, tad ēkas pirmajā stāvā ir sociālie darbinieki, no Varakļāniem atbrauc ģimenes ārsts un tad cilvēku ir krietni vairāk. Cilvēki apvieno darbus. Tā kā pasts nav pa ceļam uz veikalu vai centrā, bet gan nomalē, apmeklētāju ir mazāk. Tagad žurnālus un “Latvijas Avīzi” var nopirkt arī veikalā un pircēju ir kļuvis krietni mazāk,” teic Lelde Avišāne. Viņai izdevies “Latvijas Avīzes” abonentu skaitu palielināt no viena līdz astoņiem.

 

Apkalpo visu pilsētu

Varakļānu pasta nodaļā ap pusdienlaiku ir varena rosība – pastnieces steidz somās salikt avīzes, rēķinus un reklāmas lapiņas, vairāki iedzīvotāji veido rindu – šodien viņiem pensijas diena. Tāpēc Varakļānu pasta nodaļas vadītāja Elita Džule, kuru esam atbraukuši sumināt par labi padarītu darbu, var veltīt mums īsu mirklīti. Viņa Varakļānu pastā strādā jau no 1998. gada – darba gaitas sākusi kā pastniece, pēc vajadzības aizstājusi operatores, līdz kļuvusi par Varakļānu pasta priekšnieci. Tagad pasta nodaļā strādā viena un apkalpo visu pilsētu.

“Īpaša rosība pastā bija pirms Jaungada – darba tik daudz, ka visu nevar padarīt. Tagad gan arvien vairāk jūtam, ka daudzi aizbrauc – gan jaunieši, gan vidēja gadagājuma cilvēki. Priecīgs ir tas, kuram ir darbiņš. Ir jau reizes, kad gribas visu pamest un aiziet. Kā ikvienam cilvēkam ikvienā darbā. Bet man darbs pastā patīk, var ar cilvēkiem parunāties, darba vieta modernizēta – aprīkota ar modernām tehnoloģijām,” saka Elita. Vai darbā atgadījies arī kāds kuriozs? “Gadās jau visādi, piemēram, atnāk cilvēks, vēlas izņemt naudu no konta un saka: “Man visu, kas tur ir!” Bet es jau nezinu, cik tur ir, tāpēc lūdzu uzrakstīt uz orderīša konkrētu summu. Bet kliente arī tur uzraksta: “Visu kas tur ir”,” smejot stāsta Elita Džule. Varakļānu pasta nodaļā šā gada janvārī bija 59 abonenti, kas ir par 13 abonentiem vairāk nekā pirms gada.

 

Lai izdzīvot būtu vieglāk, arī Elitai ir sava saimniecība – gotiņa, vistiņas. Mums ciemakukulī tiek Elitas siets siera ritulis. Gardu gardais – redakcijā smeķējot, visi teic: “Kūst uz mēles!”