Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
24. aprīlis, 2014
Drukāt

Uzzīmēts vietējā bagātnieka portrets

Foto - LETAFoto - LETA

Ap piecdesmit gadu vecs uzņēmējs ar augstāko izglītību un vairāk nekā piecus gadus ilgu pieredzi uzņēmējdarbībā – tā “Swedbank” mēģinājusi uzzīmēt turīgu naudas ieguldītāju, aprīlī pētīdama bankas vietējo klientu datus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Bankas pētnieku vērtējumā, Baltijas valstīs par turīgu uzlūko cilvēku, kuram ir uzkrāti un noguldīti vismaz 100 000 eiro. Zviedrijā, Luksemburgā, Šveicē un citās valstīs par turīgu uzskata, sākot no pusmiljona eiro lieliem naudas uzkrājumiem. Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības un pasaules valstīm Baltijas bagātnieki ir caurmērā par 10 gadiem jaunāki, un viņu pulkā ir vairāk sieviešu.

Cik Latvijā ir bankas vietējo klientu, kuriem ir vismaz 100 000 eiro lieli noguldījumi, to “Swedbank” valdes loceklis, individuālās apkalpošanas pārvaldes (“Private Banking”) vadītājs Guntars Reidzāns gan neatklāj, atzīdams, ka šo “priekškaru” drīkstot pavērt tikai mazliet. Vien pasaka, ka aizvadītajos piecos gados klientu skaits ar vismaz 100 000 eiro lieliem uzkrājumiem pieaudzis vairāk nekā uz pusi, kas varētu liecināt par bagātības vairošanos. Viņiem pieder arī nekustamie īpašumi, samērā lieli brīvās naudas uzkrājumi, tādējādi pārsvarā nav vajadzības ņemt bankā kredītus, piebilst Guntars Reidzāns.

“Swedbank” investīciju daļas vadītājs Oskars Briedis stāsta, ka Latvijā turīgie, sevišķi pēc finanšu krīzes, naudas noguldīšanas veida izvēlē kļuvuši krietni piesardzīgāki salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu – vispiesardzīgākie. 2007. gadā liela riska ieguldījumiem pievērsās, piemēram, pirka uzņēmumu akcijas, vairāk nekā puse (51%) klientu. Toties pašlaik bezbailīgo ir vien aptuveni trešdaļa (30%) visu ieguldītāju. Igaunijā vidēja un augsta riska ieguldījumiem ar lielāku peļņu priekšroku dod gandrīz puse (46%) bankas turīgo klientu, vēl vairāk (59%) tādu ir Lietuvā. Pašlaik Latvijā bagātnieki savu naudu iegulda lielākoties depozītos, kur peļņa, iespējams, ir mazāka, bet arī ar mazāku risku to zaudēt.

Pētījuma dati liecina, ka Baltijas valstu vietējos bagātniekus vilina arī vērtspapīri. Latvijā vēlēšanās ieguldīt vērtspapīros, tāpat uzkrājošajā apdrošināšanā pieaug. Pēdējos piecos gados šie klientu noguldījumi pieauguši par piektdaļu.

Latvijā priekšroka ir “Latvenergo” obligācijām, uzņēmumu “Latvijas gāze” un “Ventspils nafta” akcijām. Igaunijā visbiežāk patīk uzņēmumu “Tallink”, “Olympic” un “Tallinna Vesi” akcijas, bet Lietuvā – uzņēmumu “Teo” un “Vilkyškiu” akcijas, tāpat Lietuvas valdības izlaistās obligācijas.

Bankas pārstāvis Oskars Briedis skaidro, ka turīgie klienti izvēlas vērtspapīrus vairāku iemeslu dēļ: lai saglabātu naudu ilgtermiņā, uzkrātu pensijai, nopelnītu vairāk nekā no depozītiem un nosegtu inflācijas radītos zaudējumus.

Guntars Reidzāns atzīst, ka Latvijā turīgo cilvēku ienākumus, paražas un nodarbošanos līdz šim publiski pārlieku bieži nemēdz apspriest. Iespējams, tas tāpēc, ka gan turīgie banku klienti, gan baņķieri paši stingri ievēro nerakstīto likumu: “nauda mīl klusumu”. Bet, viņaprāt, par šo tēmu turpmāk varētu runāt biežāk un sarunas varētu kļūt par tradīciju – kā tas ir ierasts citās pasaules valstīs.

Pievienot komentāru

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (8)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+