Latvijā
Politika

Uzziņa: EP vēlēšanu gaita0

Foto: LETA/Zane Bitere

Ceturtdien sākas balsošana Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas turpināsies līdz svētdienai un kurās ir tiesības piedalīties vairāk nekā 426 miljoniem balsstiesīgo Eiropas Savienības (ES) pilsoņu.

Taču EP vēlēšanas tradicionāli neizceļas ar augstu vēlētāju aktivitāti.

1979.gadā, kad EP vēlēšanas notika pirmo reizi, tajās piedalījās 62% balsstiesīgo, bet pagājušajās vēlēšanās, kas notika 2014.gadā, piedalījās vairs tikai 42,6% eiropiešu jeb 168 818 151 cilvēks. Tajā pašā laikā pieci miljonu biļetenu tika atzīti par nederīgiem.

Dažās no ES dalībvalstīm – Beļģijā, Bulgārijā, Grieķijā, Kiprā un Luksemburgā – balsošana gan ir obligāta.

Šogad EP vēlēšanas ilgs četras dienas. Pirmie pie balsošanas urnām jau ceturtdien dosies nīderlandieši, kā arī Apvienotās Karalistes pilsoņi, kuri breksita atlikšanas dēļ spiesti tomēr piedalīties šajās vēlēšanās.

Piektdien balsošana notiks Īrijā, kā arī Čehijā, kur balsošana turpināsies arī sestdien, kad čehiem pievienosies arī Latvijas, Maltas un Slovākijas vēlētāji.

Visbeidzot svētdien pie balsošanas tiks arī visas atlikušās no 28 ES dalībvalstīm – Austrija, Beļģija, Bulgārija, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Kipra, Igaunija, Itālija, Lietuva, Luksemburga, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija.

Kopumā vēlētājiem jāizraugās 751 deputāts, kas tos nākamos piecus gadus pārstāvēs EP.

Katrai no dalībvalstīm pienākas atšķirīgs deputātu skaits, kas aptuveni atspoguļo tās iedzīvotāju skaitu. Visvairāk vietu EP – 96 – rezervētas Vācijai, bet vismazākā pārstāvniecība atvēlēta Igaunijai, Kiprai, Luksemburgai un Maltai, kam katrai pienākas pa sešiem deputātiem. Tikmēr Latvija EP būs pārstāvēta ar astoņiem deputātiem.

Sākotnēji tika plānots, ka šogad pilsoņiem būs jāievēl tikai 705 deputāti, jo bija paredzēts, ka Lielbritānija jau 29.martā izstāsies no ES un tādējādi vēlēšanās vairs nepiedalīsies.

Taču pēc breksita atlikšanas britiem tomēr būs jāuzraugās savi 73 pārstāvji EP, kuru mandāti tiks anulēti, kad Apvienotā Karaliste beidzot no bloka aizies. Tad saskaņā ar iepriekš panākto vienošanos 27 britiem atvēlētās vietas tiks pārdalītas starp atlikušajām dalībvalstīm, lai panāktu precīzāku atbilstību starp katrai no valstīm atvēlēto mandātu skaitu un tās iedzīvotāju skaitu.

Atlikušās 46 bijušās britu deputātu vietas paliks vakantas un varētu tikt aizpildītas, uzņemot ES kādu jaunu dalībvalsti vai arī piešķirot tās paneiropeiskajām partijām, par kuru iespējamo dalību EP vēlēšanās jau zināmu laiku notiek diskusijas.

Balsu skaitīšana notiks atsevišķi katrā no dalībvalstīm, taču to rezultāti tiks saglabāti noslēpumā, kamēr balsošana nebeigsies visās dalībvalstīs, lai vēlēšanu iznākums valstīs, kur balsošana notiek agrāk, neietekmētu balsošanu pārējās valstīs.

Balsu skaitīšanas rezultātus paredzēts paziņot ne agrāk kā svētdien plkst. 23.00 pēc Briseles laika (plkst.24.00 pēc Latvijas laika).

Taču sākot ar plkst.20 var sagaidīt jau pirmās mediju izdarītās aplēses par vēlēšanu iznākumu.

Katrā no dalībvalstīm vēlēšanas notiek saskaņā ar savu vēlēšanu sistēmu, un tādējādi starp tām pastāv dažādas atšķirības.

Piemēram, vecumu, sākot ar kuru ir tiesības piedalīties vēlēšanās, nosaka nacionālā likumdošana. Arī iepriekšējā balsošana vai balsošana neklātienē katrā no valstīm notiek saskaņā ar vietējo kārtību. Taču vienīgi Čehijā, Īrijā, Maltā un Slovākijā šādas iespējas vēlētājiem netiek dotas.

Vairumā dalībvalstu EP vēlēšanās ir tikai viens liels vēlēšanu apgabals, tomēr dažās no tām – Beļģijā, Īrijā, Itālijā, Lielbritānijā un Polijā – balsošana notiek vairākos vēlēšanu apgabalos.

Tomēr visām dalībvalstīm EP vālēšanās jāizmanto proporcionālā sistēma, kurā vēlētājiem jāizšķiras starp partiju piedāvātajiem kandidātu sarakstiem. Tomēr arī te pastāv zināmas atšķirības.

Francijā, Lielbritānijā, izņemot Ziemeļīriju, Portugālē, Rumānijā Spānijā, Ungārijā un Vācijā tiek izmantoti slēgtie partiju saraksti, un vēlētāji nevar ietekmēt attiecīgās partijas izvēlēto kandidātu secību. Tādējādi vislielākās izredzes iekļūt EP ir saraksta pirmajam numuram, kam seko otrais, trešais utt.

Tikmēr Latvijā, tāpat kā Austrijā, Bulgārijā, Beļģijā, Čehijā, Dānijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Itālijā, Kiprā, Lietuvā, Luksemburgā, Nīderlandē, Polijā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā un Zviedrijā tiek izmantoti atvērtie saraksti jeb tā dēvētā plusiņu un mīnusiņu sistēma, kurā vēlētājiem ir iespēja ietekmēt sarakstā iekļauto partijas kandidātu secību. Tiesa gan, katrā no dalībvalstīm šī sistēmas piemērošana ir atšķirīga.

Savukārt Īrijā, Maltā un Nīderlandē tiek izmantota tā dēvētā vienīgās pārnesamās balss sistēma, kurā vēlētājiem dotas tiesības sarakstā esošos kandidātus saranžēt saskaņā ar savām vēlmēm.

Šajā sistēmā caurkritušo kandidātu balsis tiek pārdalītas par labu vēlētāju otrajai, pēc tam trešajai, ceturtajai utt. izvēlei. Tādā pašā veidā tiek pārdalītas arī jau ievēlēto kandidātu “liekās” balsis. Tādējādi tiek nodrošināts, ka nav tā saukto izmesto balsu.

Saistītie raksti

Daļā no dalībvalstīm arī EP vēlēšanās tiek piemērota tā dēvētā procentu barjera, lai novērstu marginālo partiju pārstāvju iekļūšanu EP.

Tāpat kā Latvijā arī Čehijā, Francijā, Horvātijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā un Ungārijā iekļūšanai EP noteikta piecu procentu barjera.

Savukārt Austrijā, Itālijā un Zviedrijā ir četru procentu barjera, bet Grieķijā – trīs procentu barjera.

Visbeidzot Kiprā, lai kāds partijas kandidāts iekļūtu EP, tai vēlēšanās jāsaņem vismaz 1,8% balsu.

LA.lv