Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
20. janvāris, 2013
Drukāt

Uzzinām vairāk par muskuļiem

Ilustrācija - Daina VīķeleIlustrācija - Daina Vīķele

Šiem mīkstajiem audiem, kuru latīniskais nosaukums musculus latviskojams kā pelīte, piemīt svarīga spēja sarauties un, saskaņoti darbojoties, nodrošināt kā ķermeņa spēju kustēties, tā arī palīdzēt funkcionēt iekšējiem orgāniem.

 

* Muskuļi veido aptuveni 2/5 no pieauguša cilvēka ķermeņa svara, vīriešiem to masa ir lielāka, sievietēm – mazāka. Šie specializētie audi nodrošina spēju pārvietoties un iekšējo orgānu saraušanos.

 

Skeleta jeb šķērssvītru muskulatūra pilda ķermeņa balsta un kustību funkcijas. Kopumā mūsu organismā ir vairāk nekā 600 šāda veida muskuļu, kas darbojas, saistīti ar centrālo nervu sistēmu. To darbību spējam kontrolēt.

 

* Skeleta muskuļi ir dažādi gan pēc formas – garie, īsie, platie, gan pēc uzdevumiem organismā – saliecēji, atliecēji, grozītāji, gan pēc šķiedru formas un veidojuma tajos.

 

* Iekšējo orgānu un asinsvadu sieniņās, ādā pie matu saknēm, acs ābola varavīksnenē un citur esošo gludo muskuļu saraušanās notiek neapzināti, mūsu griba to neietekmē. Gludās muskulatūras kontrakcijas ir būtiski nepieciešamas dzīvības procesu norisei – piemēram, nodrošina gremošanas trakta funkcionēšanu, zarnu peristaltiku, asinsvadu saraušanos un paplašināšanos, elpošanas, dažādu sekrēcijas procesu un refleksu norisi. Gludā muskulatūra saraujas lēni, ritmiski, patērējot maz enerģijas un praktiski nenogurstot.

 

* Muskuli veido tūkstoši un desmiti tūkstošu šķiedru, kas sakārtotas kūlīšos un ko ietver saistaudu apvalks jeb fascija. Pa saistaudiem muskulī ieiet nervi un asinsvadi. Skeleta muskuļu galos ir blīvas cīpslas, ar ko tie piestiprināti kauliem.

 

* Savukārt sirds muskulis, kas ir atšķirīgs šķērssvītru muskuļa veids, nav pakļauts gribai, impulsus tam raida mūsu veģetatīvā nervu sistēma. Vesels miokarda muskulis pumpē asinis saraujoties un atslābstot; darbojas automātiski un ritmiski visu cilvēka mūžu.

 

* Tāpat kā miokarada muskulim bez apstājas jāstrādā diafragmai, jo organismam nepieciešams gaiss. Tas ir plakans, velvei līdzīgs muskulis, kas atdala krūškurvi no vēdera dobuma un aktīvi piedalās elpošanas kustībās, tāpat arī šķaudīšanā, klepošanā (kad klepus ir stiprs vai moka ilgstoši, jūtam sāpes tajā) un dziedāšanā.

 

* Muskuļu darbības procesā ir iesaistīta arī nervu sistēma, kas sūta informāciju smadzenēm un raida muskuļiem impulsu sarauties, tāpat saskaņo dažādu muskuļu grupu darbību, lai noritētu nepieciešamā kustība.

 

Muskuļiem piemīt tikai spēja sarauties un saīsināties, nevis izstiepties – vilkt, nevis grūst. Lai atgrieztos sākumstāvoklī, tie atslābst, bet citi muskuļi, paši saraujoties, tos atkal izstiepj. Daļa muskuļu darbojas pārī – viens saliec, otrs atliec jeb iztaisno. Citi gādā par rotācijas kustību veikšanu vai, būdami gredzenveida, noslēdz kādu ķermeņa atveri.

 

* Muskuļu saraušanās rada spēku, kas pēc sviras principa izraisa kaulu kustību – tātad veic dinamisku darbu, vai arī fiksē, notur pozu – tas ir, izpilda statisku darbu. Kustības veicošos un sekmējošos dēvē par sinerģistiem, tos, kuri darbojas pretēji kustībai un to ierobežo – par antagonistiem.

 

* Skeleta muskuļiem saraujoties, tie saīsinās par 25–30 procentiem, bet spēcīgi iestiepta gludā muskulatūra – pat četras reizes. Taču tās kustības notiek ievērojami lēnāk.

 

* Kustības, tāpat arī noteiktas ķermeņa pozas noturēšana notiek, vairākiem muskuļiem vai to grupām darbojoties saskaņoti. To regulē gan muguras smadzenes un to nervi skeleta muskulatūrā, gan galvas smadzenes, kuru centri koordinē un nodrošina ātru kustību veikšanu.

 

* Visi muskuļi dabiski atrodas nelielas saraušanās stāvoklī jeb tonusā. Ja dažādu ārējās vides faktoru, kā arī centrālās nervu sistēmas traucējumu vai citu slimību ietekmē muskuļi saņem nepareizus impulsus, tas izraisa sāpīgas spazmas – muskuļu tonuss pastiprinās, tāpēc tiek kairināti nervgali muskuļos, to cīpslās un saitēs, tāpat pasliktinās šo audu asinsapgāde. Muskulis tiek savilkts un nereti kairina tuvumā novietotos nervus vai asinsvadus.

 

* Muskuļu tonusam esot ilgstoši paaugstinātam, sāpes var izraisīt pat neliela fiziska piepūle, apaukstēšanās vai emocionāla spriedze.

 

* Muskuļu disbalansa gadījumā ir izjauktas to savstarpējās spēka attiecības – starp saliecējiem un iztaisnotājiem muskuļiem, starp muskuļiem ķermeņa priekšējā un mugurējā virsmā, labajā un kreisajā pusē. Kāds muskulis var būt stipri trenēts, cits – kļuvis distrofisks, vājš.

 

* Cilvēka sejā ir 46 muskuļi. Daudzi no tiem piestiprināti zemādai, tāpēc labi saskatāmas pat sīkas to kustības. Gadu gaitā tie zaudē elastīgumu un novārgst, tāpēc ādā veidojas grumbas. Pirmie parasti cieš vājākie – tie, kas atrodas ap acīm. Grumbu rašanos ietekmē ne tikai apzinātas vai neapzinātas mīmikas kustības, piemēram, pieres raukšana vai acu miegšana, bet arī pārlieku sauss gaiss telpās, ādas pārsauļošana, smēķēšana.

 

Vienīgais muskulis, kas piestiprināts tikai vienā tā galā, ir mēle. Precīzāk gan būtu sacīt – vienīgā muskuļu grupa. To veidojošie muskuļi sadarbojoties palīdz radīt dažādas skaņas, runāt, norīt ēdienu.

 

* Smaidot tiek nodarbināti 14 muskuļi.

 

* Acu muskuļi diennakts laikā veic aptuveni 100 tūkstošus kustību.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+